Vargāns (vargans, bandura, duceklis, vargas, zoba) ir strinkšķināmmuzīka, atrasta arheoloģiskajos izrakumos (XIII-XVIII gs.). Saglabājušās nelielas rakstiskas ziņas par tā spēlēšanu XIX gs. otrajā pusē. Latvijā vargans, iespējams, ienācis caur vāciešiem vai tatāriem. Vargāns sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū. Stīpiņu turot rokā, varganu liek pie zobiem un strinkšķina mēlīti. Tai vibrējot, rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā. Melodiju iegūst, mainot mutes dobuma tilpumu.
Vella bungas izmantojuši lauku muzikanti spēlējot dančus. Vella bunga darināta šādi: starp līka zara galiem novilka auklu vai stiepli, uz kuras uzmauca visādas grabošas un žvadzošas lietiņas: skārda plāksnītes, pūsli u.tml.