Latviešu tautas mūzikas instrumenti12

Dūdas (dūdas, dūkas, kulenes, somas stabules, somas dūkas, somu dūkas, somu dūdas, ragastenis) ir sens daudzu tautu mēlīšu pūšaminstruments. Rakstiski avoti apliecina to izplatību Latvijā kopš XVI gs. līdz pat XX gs. sākumam. Dūdas darina no apaļiski nodīrātas, izģērētas ādas (jēra, teļa, kazlēna, cūkas, suņa, kaķa u.c.), kas izgriezta ar iekšpusi uz āru. Ādas gals tika aizsiets, vienas priekškājas galā iebāza gaisa pievadcauruli, otras - melodijas stabuli. Pakaļkāju galos tika ievietotas viena vai divas burdona caurules. Dūdinieks tur dūdas padusē vai priekšā un pūš iekšā gaisu. Saspiestais gaiss ievibrē mēlīti un rodas dūcoša skaņa (nosaukums "dūkas" atvasināts no vārda "dūkt"). Ar elkoni mainot dūdu maisa saspiešanas stiprumu, maisā tiek uzturēts vienmērīgs spiediens, un, līdz ar to, skaņas augstums.

Vienstīdzis jeb manihorka (monohords) radīts Zviedrijā 1829. gadā garīgās mūzikas atskaņošanai. Iespējams, caur luterāņu baznīcas skolām, tas nonācis arī pie latviešu zemniekiem un tie to sākuši izmantot, izgatavot un arī pilnveidot (ir taisītas tādas pat muzīkas, bet ar divi stīgām - divstīdži). Par ģīgām saukti dažādi instrumenti, tāpēc iespējams, šī nosaukuma piesaistīšana tieši vien(div)stīdžiem nav īsti korekta, bet tā nu tas mūsu folkloristu aprindās ir iegājies. Ģīgas sastāv no garena, no dēlīšiem sanaglota vai salīmēta, taisnstūrveidīga korpusa. Tā virspusē izgriezti skaņas caurumi un piestiprināta kāpņveidīga līste (grifs), pār kuru pārvilkta viena (divas) stīga. Ģīgu spēlē ar zirga astru vai vijoles lociņu. Piespiežot stīgu pie grifa, maina skaņas augstumu.

Klapītes darina pie koka pamatnes piestiprinot dēlīšus, kas, klapītes kustinot, klab.

Cik var spriest no saglabājušāmies liecībām, kokle (kokles) ir sena baltu izcelsmes muzīka. Pirmās rakstītās ziņas par kokļu spēlmaņiem saglabājušās no XV gs. No baltu ciltīm kokles aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru (lībiešu kāndla, igauņu kannele, somu kantele u.c.) un slāvu ciltis (krievu gusļi). Kokle ir stīgu strinkšķināmmuzīka. Spēlējot kokli liek klēpī vai uz galda, Ar labo roku tiek radīta stīgu vibrācija, tātad skaņa, bet ar kreiso tiek klusinātas nevajadzīgās stīgas. Kokles skaņojumi bijuši dažādi, pārsvarā diatoniski. Apakšējai stīgai parasti ir burdona funkcija - tā skan visu laiku. Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti - deku. Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā paralēli tā malai. Šaurākajā malā iestrādāts metāla stienītis, ap kuru aptītas zarnu, augu šķiedras, misiņa vai tērauda stīgas. Tradicionāli bijušas 6-9 stīgas, vēlāk arī padsmit.

Stabule (stebule, stabuļa, birbīne, pīpere) ir viena no senākajām un izplatītākajām Latvijas teritorijā spēlētajām muzīkām. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka kaula stabules spēlētas jau sen pirms mūsu ēras. XVIII un XIX gs. etnogrāfiskajos materiālos gan minētas vairs tikai koka, mizas un niedres stabules. Niedres stabulei mēlīte jeb spiedze tiek iegriezta pašā niedrē. Tā rada īpatnēju, spiedzīgu skaņu.

Koka stabule var būt izgriezta, teiksim, no zara, vai virpota. Tās galā tiek izgriezta svilpe vai iestiprināta spiedze. Uz stabules tiek izdedzināti vai izurbti caurumiņi.

Sietiņš (bubyns, bubeneņš, bundziņas) caur klejojošiem muzikantiem ir atnācis uz Eiropu no Āzijas, Latvijā tas nonāca XVIII gs. beigās no poļiem un baltkrieviem. Sietiņu darina kā sietu, sieta drānas vietā nostiepjot un ar skrūvēm vai ar šņori nostiprinot ādu. Rāmī iegriež garenus robus, kuros iestiprina metāla lapiņas vai zvārgulīšus. Sietiņu spēlē, to ritmiski žvadzinot un ar nūjiņu vai delnu sitot pa membrānu.

Trideksnis (trejdeksnis, trīdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis, trīdēkslis) rakstos pirmo reizi minēts XVIII gs., tomēr tā un arī citu, tam līdzīgu (eglīte, puškaitis, čagana), skaņu rīku lietošana kāzu godos liecina par seno cilmi. Tas, ka līdzīgu rīku nav pat tuvām tautām, varētu liecināt par to vietējo izcelsmi. Trideksnis sastāv no pamatnes - metāla stieņa ar koka spalu, kuras galā uzmaukti vairāki vara vai misiņa diski. Diskiem gar malām sakārtas mazas žvadzošas plāksnītes.