Bija daudz jautrāk, kā tagad. Viss notika pa īstam, ne tā kā tagad - sīkie nelien no telefoniem ārā. Man aizdomas, ka viņi par reālo pasauli vispār neko nezin...
Labā puse - disciplīna, bērniem lika sportot. Medicīna bija slikta, tapēc bērni jau auga ar garīgiem traucējumjem tā esot mentāli stipri. Mūsdienās bērni ir vāji, tā rodās visi geji, trani, feministes. Garā vāji cilvēki, kuri disciplīnu nepazīst un tikai grib slaistīties.
Sliktā puse - neviens nevarēja runāt, visi uzauga kā tumsoņas ar PSRS domāšanu. Kopumā esmu laimīgs, ka uzaugu brīvvalsts laikā, nevis PSRS, kas pēc būtības bija izdzimteņu un slepkavu savienība.