« 2  3  4  5  6 »

Komentāri 40

0/2000

Mana berniba pagāja 60 - 80 jos ! Un bija laimiga ! 

Bija viss ! Hokejs , futbols , makšķerēšana , un kariņa speles ! Saldie ķirši un malos cepts balodis ! Nobrazti ceļgali un " tarzanka " ! Gulešana siena šķuni lidz oktobrim un sēņu vārīšana kondzervu buņdžā Saulkrastu sanatorija ! 

Man bija viss un es gribu TO visu velreiz ! 

 43  0 atbildēt

Mana bērnība bija PSRS laikos: 1970-80ie gadi. Ar kaimiņu bērniem rakām bunkurus un spēlējam kariņu, caurām dienām vasarā peldējām pa Ventu ar ZILiņa kameru, gājām spēlēt galda tenisu uz Lauķeni, vasarā futbols, ziemā hokejs, krājām viskautko un mainījāmies:  Donald košļeņu papīrīši, markas, nozīmītes, monētas..  Garažā skrūvēju un pārtaisīju savu "Salut" velosipēdu, vēlāk "Karpatus" un JAWU. Gājām uz mežu un kāpām ugunsdzēsēju novērošanas tornī un bija vēl daudz dažādu interesantu lietu. Jā, bērnībā biju laimīgs un žēl patreizējo bērnu, kuri visu bērnību pavada iebāži degunus telefonos.. Lai kāda tolaik nebūtu valsts politskā iekārta - bērniem ir sava, pieaugušiem nesaprotamā, laime..

 30  0 atbildēt

Forši, manuprāt, likās tieši tādēļ, ka visi kaut ko darīja, kaut kur gāja, ņēmās un darījās, jo, PIRMKĀRT - nebija jēgas sēdēt mājās, TV jau tāpat neko nerādīja lielāko dienas daļu. Otrkārt, nekādu glaudāmo telf. vai Xbox utt.

Pozitīvās emocijas ir palikušas tieši no tā, ka cilvēki pavadīja viens ar otru laiku, radās kopīgi piedzīvojumi - atmiņas.

 29  0 atbildēt

A ko te izteikt kādu viedokli? Jebkura bērnība ir laimīga, ja bērnam ir mīloši vecāki un viņš ir paēdis un apģērbts.

 28  0 atbildēt
Tad bija disciplīna, man vēl paspēja to ieaudzināt, bet kas tagad darās mūsdienās…
 24  1 atbildēt
To vismaz varēja nosaukt par bērnību. Tagad tikai redzi kā sīkie mētājas uz katra stūra ar saviem kalkulatoriem bakstot viens otram sejā savus TIKTOK profilus un mēroties ar like un followeriem, to var nosaukt par laimīgu bērnību?
 21  0 atbildēt

Bet katrā paaudzē jau viss ir pilnīgi savādāk: vienam bērnībā bija cūkas jāgana, citam jāravē dobes, citam uz veikalu jāiet un māja jātīra. Viss attīstās. Vai uz pareizo pusi, tas ir cits jautājums

 21  0 atbildēt
Bija tajos laikos kaut kas īpašs. To laiku cilvēkos bija kas foršs kas tagad kaut kur pačibēja. Un es nedomāju padomju varu,jo arī tolaik ne visi akli ticēja un sekoja padomju varai. Bet vienkārši dzīvoja savu dzīvi. Patika ka bija nonetnes bērniem uz visu varasaru. Bija pulciņi un modarbības. Bija bērnien pa vasaru strādāt. Bija pagalmi kuros spēlēties. Daudz rotaļu,visu ko izdomājām no nekā. Bija taras,makulatūras utt vākšana un tā nodošanas punkti. Savāc,nodod,nopērc našķi. Arī 90. to darījām. Arī radošums. Paši visu ko taisīja,šuva lai saglabātu savu individualitāti. ...
 19  0 atbildēt

Te ir tikai viena monētas puse, dažiem bija nedaudz savādāka bērnība... 

bet viennozīmīgi, lielākais pluss bija tajā, ka visi bērni pavadīja daudz vairāk laika kopā "tusējot" pa āru... vairāk savstarpējās komunikācijas bija (dzīvajā, nevis caur ierīcēm)

Domāju, ka katam laikam ir savi plusi un mīnusi, un sirdij tīkamāks liksies tieši paša pieredzētais, kas raisīja daudz pozitīvo emociju!

 18  0 atbildēt

Man patika mana bērnība, tajos laikos. Mūsdienīgo es negribētu!

 16  0 atbildēt

mana bērnība pagāja 80-90. nebiju ne pionieris ,ne komjaunietis ,pat oktobrēns nebiju . bērnība kopumā man patika, ir ko atcerēties,par medicīnu te daži minēja, nu tā zobus sačakarēt var tikai ar tā laika pieeju un aparatūru. Spēlējām futbolu,kvadrātus,tagad vēl citreiz uzspēlējam ,mīnusus ,braukājāmies ar veļļukiem, ložņājām pa pamestām jaunbūvēm,mājām ,rezerves dīzeļelektrostaciju ,armijas bāzēm ,vācot visu ,ko vien var savākt ,priekškam nezinu,bet vācām ,visu ko krājām sākot no dzērienu bundžiņām beidzot ar cigarešu paciņām un žurnāliem piegaugušajiem sākot ar kioskos nopērkamajiem un beidzot ar porno .protams ,kariņu spēlējam utt. kāvāmies pagalms pret pagalu,skola pret skolu, krievi pret latviešiem utt.jebkurā gadījumā četrās sienās nesēdējām .

 15  0 atbildēt

Manuprāt, katrai paaudzei sava bērnība liekas labākā. Personīgi mana bērnība likās superforša - izdomājām rotaļas, čiepām ābolus no kaimiņu dārziem,gājām pārgājienos utt. Kas atiecas uz vecāku stāstītie bērnību piedzīvojumi liekās tāda aizvēsture (viņi savukārt uzskatīja, ka mēs neko nezinām no spēlēšanās untikai slaistāmies 😄 ), bet skatoties uz jaunāko paaudzi skumji paliek, ka šiem visa dzīve piebāzta ar tehnoloģijām. Taču gan jau arī šai jaunai paaudzei pieaugot, domās, ka viņu bērnība bija labākā, bet nākamā - vispār nezin kas ir bērnība.

 15  0 atbildēt

Es laikam piedzimu īstajā laikā un īstajā vietā. Manu bērnību neatņems vairs neviens.    Un tas nebija dators vai telefons, tā bija dabas stihija  

 13  0 atbildēt

Man laimiga bērnība bija 90.gadu sākums un vidus. Arī no bērna perspektīvas, jo citiem tas bija mežonīgs izdzīvošanas laiks

 12  0 atbildēt

Mjā, kā bij, tā bij.  

 11  0 atbildēt

Kā bērns, domāju, ka arī biju laimīgs.

Nebija jau tā, ka mums būtu bijis viss un tad pēkšņi atņemtu to. Tā bija kara bērniem. 

 10  0 atbildēt

Bērnība jauka ir gandrīz visiem bērniem. Tikai tajos laikos partijas funkionāri bija aizlieguši bērniem viedtālruņus, planšetes, elektroskūterus, ... nu daudzas ļoti vajadzīgas mantas.  

 9  1 atbildēt

beerniiba bija superiiga...  

 8  0 atbildēt

Ja gimene viss bija kartiba,ari berniba bija laimiga.

 7  0 atbildēt

Nu ne visi bērni sēž telefonos vai datoros .. arī toreiz bija mājās sēdētāji, kas nekādus kariņus vai futbolu nespēlēja.. Ir  bērni kas gan fotbolu/basketbolu spēle, gan citas aktivitātes..  bērniem arī šobrīd valts un pašvaldība apmaksā visādas nodarbības - sākot no modeļu būves, līdz dejošanai utt.. tā kā viss atkarīgs kā novirza bērna uzmanību.. 

 7  1 atbildēt