Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esi nu ka rāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
"Nu labi", nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči.
***
Reiz jaunkrievs pastaigājās pa jūrmalu. Te pēkšņi viņam rokās ieleca Zelta Zivtiņa un teica:
- Esmu zelta zivtiņa, man jāizpilda tavas vēlēšanās. Nu, vismaz viena.
Uz to jaunais krievs atbildēja:
- Bet man neko nevajag. Man viss jau ir. Man ir māja kāpās, man ir mašīnas, meitenes, man ir viss.
Zivtiņa nedaudz saskuma un tad teica:
- Zini, es tev varētu dot zelta rokas - tu vienkārši būsi meistars visā, ko darīsi!
Jaunkrievs tam piekrita. Atlaida Zelta Zivtiņu un brauca uz mājām. Kā gadījās kā ne, pa ceļam viņa mašīnai pārplīsa riepa. Viņš jau paņēma mobilo telefonu, lai zvanītu meistariem, bet zelta rokas to aizsvieda un pašas ātri vien nomainīja riteni.
Jaunais krievs aizbrauca mājās. Sāka gribēties ēst. Viņš jau atkal ņēma mobilo telefonu, lai piezvanītu savam pavāram, bet zelta rokas to aizmeta un pašas sagatavoja ēdienu. Turklāt ātri un garšīgi.
Jaunais krievs par to ļoti brīnījās, bet saprata ka tas ir normāli. Pēc kāda laika viņam sagribējās pamīlēties. Viņš atkal ņēma mobilo, lai piezvanītu savai draudzenei, bet atkal... zelta rokas to aizmeta un visu izdarīja pašas...
Morāle: Ja kāds saka, ka viņa tēvam bija zelta rokas, viņš vai nu melo, vai ir ārlaulības bērns.
Haizivs māte un bērns peld pa okeānu.
Bērns mātei: Mamu mamu ļoti gribu ēst.
Mamma aizved uz pludmali pilnu ar cilvēkiem un stāsta: dēliņ izvēlies vienu no cilvēkiem, piepeldi klāt, uzpeldi virspusē parādi spuru, trīs reizes appeldi viņam riņķī un droši ēd viņu nost.
Dēls mātei: Bet es gribu tagat un tūlīt.
Māte dēlam: Ja mīli ar visiem sūdiem, ēd uzreiz.
***
Austrijas farmakologi izgudrojuši revolucionāru jaunu līdzekli pret plikpaurību. Atliek tikai plikpaurim izdzert pudelīti šā līdzekļa, un pasaulē ir par vienu plikpauri mazāk.
***
Ballīte iet uz beigām, visi piedzērušies, sadalījušies pa pāriem un izklīduši pa stūriem.
Kāds iereibis vīrs kaktā mīca partneri un kaislīgi sten:
"O, kādi pleci... kāds viduklis... kādi gurni! Un kājas... āāāā!!!! Kur palikušas kājas?
Tfu, maitas, atkal ģitāru iesmērējuši!"