Krievu mācītājs, arābu mulla un ebreju rabīns sarunājas par to, kā viņi sadala līdzekļus: cik daudz atvēl Dievam un cik -sev. Mācītājs saka:
-Es sev apkārt novelku apli un metu gaisā monētas. Tās, kuras iekrīt aplī, ir Dievam, bet ārpus apļa - manējās.
Mulla:
-Es ar zīmēju apli un metu monētas, tikai dalu tās savādāk. Tās, kuras iekrīt aplī, ir man, bet pārējās - Dievam.
Rabīns:
-Es gan apļus nezīmēju! Vienkārši metu monētas gaisā un - cik Dievs paspēj noķert, tās tiek viņam. Visas pārējās ir man.
***
Direktors uzrunā jaunu darbinieku:
-Pirmkārt, mūsu firmā ļoti rūpējamies par tīrību. Vai Jūs pirms ienākšanas notīrījāt kurpes kājslauķī?
-Jā, protams!
-Otrkārt, mēs prasām godīgumu. Nekāda kājslauķa tur nav.
Divi vīrieši ieiet restorānā, apsēžas pie galdiņa un saka viesmīlim:
-Mums lūdzu, marinētas ziloņu uzacis ar griķiem.
-Āfrikas vai Indijas ziloņa uzacis? - mierīgi jautā viesmīlis.
-Dodiet Indijas.
Viesmīlis aiziet, bet pēc pāris minūtēm atgriežas un saka:
-Atvainojiet, diemžēl Jūsu pasūtījums nevarēs būt izpildīts.
-Kāpēc?
-Griķi beigušies.
***
Jānītis prasa vectētiņam:
-Vectētiņ, kad tev bija vigrūtākais laiks mūžā?
-Mazdēliņ, tas bija tad, kad man zobi nāca.
-Vectētiņ, un tu atceries tos laikus, kad tev nāca zobi?
-Nē, mazdēliņ, tas bija pagājušnedēļ, kad es noriju savas protēzes.