Stāv trīs hipiji pie mauzoleja Maskavā. Stāv un kliedz "Ļenon, Ļenon, Ļenon"
Iznāk Ļenins un saka "Es neesmu Ļenons, mani sauc Ļeņins", un ieiet atpakaļ. Trīs hipija turpina brēkt "Ļenon, Ļenon, Ļenon". Atkal iznāk Ļenins un jau mazliet paceltā balsī saka "Es neesmu Ļenons, mani sauc Ļeņins". Hipijiem bijis nebijis turpina saukt "Ļenon, Ļenon, Ļenon". Iznāk Ļeņins trešo reizi un jau kliedz "Es neesmu Ļenons, mani sauc Ļeņins". Hipiji aizvien turpina saukt, kad iznāk Ļeņins ceturto reizi un saka "Labi, bet pēdējo reizi ’Yesterday all my troubles seems so ... "
***
Tiesā notiek noklausīšanās narkotiku izplatīšanas lietā. Tiesnesis izsauc liecinieku – apsūdzētā kaimiņu.
- Sakiet, vai apsūdzētais jums deva narkotikas?
- Nē, jūsu godība, nedeva!
- Bet vai viņa sieva deva?
- Atvainojiet, vai runa joprojām ir par narkotikām?
Mērkaķis skrien pa mežu un bļauj:
- Krīze, krīze!
Pretī nāk vilks un uzrūc:
- Ko bļausties?
Mērkaķis:
- Krīze taču..
Vilks:
- Nu, un tad, ka krīze? Es kā esmu ēdis gaļu, tā arī turpmāk to ēdīšu.
Vilks aiziet, mērkaķis skrien tālāk:
- Krīze, krīze!
Pretī nāk lapsa:
- Ko bļausties?
Mērkaķis:
- Krīze taču..
Lapsa:
- Nu, ir tā krīze. Nu, un tad. Es kā esmu staigājusi kažokā, tā arī turpmāk staigāšu.
Lapsa aiziet. Mērkaķis sāk domāt:
- Patiesi, ko es te bļaustos? Es kā esmu staigājis pliku pakaļu, tā arī turpmāk staigāšu.
***
Kāds vīrs ienāk bankā un jautā apsargam:
- Es gribētu noguldīt naudu Jūsu bankā. Pie kā man vērsties?
Apsargs:
- Pie psihiatra!
***
Vārna ierauga govi kokā un prasa:
- Kāpēc tu kokā uzrāpusies esi?!
- Ābolīšus ēst.
- Muļķe, tas taču ir ozols!
- A es tos līdzi paņēmu!