Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (28.07.2020)10

Zelta kāzas. Vīrs pieceļas un saka tostu:
- Kad meitenei ir 17, viņa ir kā roze, kas saldi smaržo. Kad sievietei ir 20-30, viņa ir kā salds ābols. Kad viņai ir 30-50, viņa ir kā vīns, kuru gribas dzert vēl un vēl. Iedzersim par sievieti pēc 50, kura ir kā gaļa: gremo, gremo, norīt nevar, bet spļaut ārā žēl...
Sieva sadusmoti saka:
- Rozi noplūca cits, ābolu tu dalīji ar draugu, vīnu dzēra visi, un tev paliek tikai gaļa.

***

Es dzēru, es dzēru ļoti daudz-no manis aizgāja draugi, sieva, bērni, tagad duros-pie mani atgriezās Betmens, Supermens un Pokemoni!

***

menora stāsta:
- Mans tētis ir bokseris, zini, ko viņš izdarīs ar tevi?
- Bet mans tēvocis ir gejs, zini, ko viņš izdarīs ar tavu tēti?

***

Meitene stopē.
Apstājas vīrietis.
Atver mašīnas logu un jautā
- meitenīt, tu strādā??
Meitene atbild:
- nē, man prakse!

Uz jumta sēž divas meitenītes –
viena labā meitenīte un otra sliktā meitenīte.
Abas spļauj gājējiem uz galvas.
Sliktā meitenīte trāpīja 2 reizes, bet labā – 5 reizes.
Morāle vienkārša:
Labais vienmēr uzvar ļauno!

***

Kā var noteikt, ka vēlēšanu laiks pienācis?
- Žurnālisti smēķē katrs pats savas cigaretes.

***

Ezītis iet apkārt mucai un saka:
- Ja šī siena tulīt nebeigsies es iešu atpakaļ!

***

Sieva sūta īsziņu vīram:
"Aizgāju, kur sūtīji. Uzvedos, kā raksturoji. Kāpēc gan es tevi nepaklausīju agrāk?"

Šodien aizsprostojās pods. Neiet prom ūdens un viss. Ja aizsprostojas vanna vai izlietne, tad palīdz “vantūzis”, nezinu pat, kā pareizi šis rīks latviski jāsauc. Bet ko lai dara ar podu? Te es atcerējos, ka skapī manīju mētājamies santehniķu trosi. Tiem, kas nezin – būtībā tā ir vienkārša trose, kurai galā ir rokturis, lai to būtu vienkāršāk griezt. Paņēmu trosi un sāku to stumt podā. Kautkā grūti gāja, bet tomēr iestūmu visus padsmit metrus. Ūdens prom neiet. Velku laukā, atpakaļ nāk gandrīz vai grūtāk, nekā iekšā. Izvelku – galā zeķe! Nobrīnījos, kurš no mājiniekiem būtu tik gudrs, lai zeķi mestu podā… Bet ūdens joprojām neiet prom! Neko darīt, bāžu atkal trosi podā, kad atskan zvans pie durvīm. Atveru, tur kaimiņš slapjiem matiem un halātā, prasa, vai es esmu tas nelietis, kurš viņam zeķi nospēris.
Neko ļaunu nenojauzdams, šis mazgājies dušā, kad saklausījis, ka kaut kur pa caurulēm kaut kas skrapstinās. Nu neko, šis mazgājas tālāk. Te pēkšņi skatās – poda vāks paceļas, no tā apakšas izlien kaut kāds nesaprotams verķis, viss sūdos un matos un vēl visādā drazā, griezdamies šķaida to visu uz sienām un grīdas, aizlien līdz zeķēm, kas mierīgi mētājas uz grīdas, aizķer vienu un tad nozūd atpakaļ podā!
P.S. Labi, ka viņš nesēdēja uz poda.

***

Iet Ēriks ar Lāsmiņu pāri tiltam. Pēkšņi meitene saka: "Ērikonkul, tu esi čalis vai neesi? Uznes mani vantīs!"

Tēvs jautā meitai:
- "Kad Tu beidzot sev atradīsi vīru?"
- "Man nav vajadzīgs vīrs, man ir vibrators, " saka meita.

Kādu vakaru meita atgriežas mājās, skatās - uz galda stāv šņabja pudele, pie galda sēž tēvs, bet uz galda lēkā vibrators. Meita saka tēvam:
- "Ko Tu jucis esi? Ko Tu dari!?"
- "Sadzeru ar znotu."

***

Sarunājas divas trīsklasnieces, Katrīna un Elīna:
- Katrīna: vakar skolas vestibilā redzēju kā Anniņa no 6b izpilda minetu Kārlim no 8c
- Elīna: kas tas ir: "vestibils"?

***

Ekskursija atomelektrostacijā. Aiz loga divi vīrieši, ģērbušies speciālos aizsargtērpos, ļoti uzmanīgi nes nelielu kapsulu.
Kāds jautā gidam:
- Bet kas būs, ja viņi to nometīs zemē?
- Principā nekas nebūs. 115 km rādiusā.

Annija uzaicināja savu mammu pie sevis uz vakariņām. Vakara gaitā, Annijas mamma sāka brīnīties, vai tur, starp Anniju un viņas istabas biedreni, ir kas vairāk, kā tikai acis rāda. Viņai jau sen bija aizdomas par savas meitas seksualitāti, un skatoties uz viņām, savā starpā sadarbojoties, tas izraisīja vēl lielāku ziņkāri. Lasot mātes domas, Annija brīvprātīgi izteica: ’’Es zinu, par ko tu domā, bet es tev apliecinu, mēs ar Kristīni esam tikai istabas biedrenes.’’

Aptuveni nedēļu vēlāk, Kristīne pienāca pie Annijas un sacīja: ’’Kopš tava māte bija ieradusies uz vakariņām, es neesmu spējīga atrast savu iecienītāko mērces kausu. Tu taču nedomā, ka viņa varēja to paņemt, vai?’’ Annija teica: ’’Nu, es šaubos, bet uzrakstīšu gan viņai vēstuli, bet tikai lai pārliecinātos.’’

Tad nu viņa apsēdās un sāka rakstīt: ’’Mīļā Māte, es nesaku tev, ka tu ’Reāli’ paņēmi mērces kausu no manām mājām, un es nesaku tev, ka tu ’Reāli Ne’ -ņēmi mērces kausu no manām mājām. Bet fakts ir tāds, ka kopš tavas aizbraukšanas tas ir pazudis.

Dažas dienas vēlāk, Annija saņēma vēstuli no mātes, kura skanēja šādi: ’’Dārgā Meita, es nesaku tev, ka tu ’Reāli’ guli ar Kristīni, un es nesaku tev, ka tu ’Reāli Ne’ -guli ar Kristīni. Bet fakts ir tāds, ka, ja viņa būtu gulējusi savā gultā, tad jau sen būtu atradusi savu mērces kausu.’’

Pavecs kovbojs apsēdās pie bāra letes un pasūtīja dzērienu. Kamēr viņš sēdēja un malkoja savu dzērienu, jauna sieviete apsēdās blakus viņam. Viņa pagriezās pret kovboju un jautāja: ’’Vai jūs esat īsts kovbojs?’’

Viņš atbildēja: ’’Nu, esmu pavadījis visu savu dzīvi, laužot kumeļus, audzinot govis, ejot uz rodeo, lāpot žogus, ķerot teļus, krāsojot sienas, uzkopjot teļus, tīrot savu klēti, strādājot ar traktoru, un barojot savus suņus, tāpēc es domāju, es esmu kovbojs.’’

Viņa teica: ’’Es esmu lesbiete. Visu savu dienu es pavadu domājot par sievietēm. Tiklīdz es pieceļos no rīta, es domāju par sievietēm. Kad esmu dušā, es domāju par sievietēm. Kad es skatos televizoru, es domāju par sievietēm. Es pat domāju par sievietēm, kad ēdu. Šķiet, ka viss man liek domāt par sievietēm.’’

Abi sēdēja un dzēra klusumā.

Pēc neilga laika kāds vīrietis apsēdās otrpus kovbojam un jautāja: ’’Vai jūs esat īsts kovbojs?’’

Viņš atbildēja: ’’Līdz šim vienmēr tā esmu domājis, bet nupat atklāju, ka esmu lesbiete.’’

***

Pacients, kurš guļ ratos tiek kaut kur vests, jautā vedējam
- Uz kurieni mēs braucam?
- Uz morgu.
- Kā?! Uz morgu??? Bet es taču vēl neesmu miris!
- Bet mēs taču vēl neesam morgā!

Sieva rosās pa māju - mazgā, cep, šmorē, gludina drēbes.Turpretī vīrs tēlo "slimu govi pie aptiekas vārtiem". Sajutis tikko ceptu pīrādziņu smaržu, vīrs rāpo uz virtuvi. Stiepj roku augšup pēc pīrāga... Te - blaukt! Sieva uzsitot pa roku, saka
- negramsties, tas rītdienas bērēm!

***

No sludinajuma:
- jauna, izskatīga, materiāli neatkarīga... Vēstules nelasīšu, foto saplēsīšu, uz zvaniem neatbildēšu, tēviņi nolādētie!

***

Lielā peļķē sēž večiņa un murmina:
- Pazaudēju! Pazaudēju! Pazaudēju!
Garaamgājējs vaicā:
- Ko tu pazaudēji?
- Ko - ko - līdzsvaru!

***

Jānītis pieiet pie vecmāmiņas un lepni saka:
- Es zinu, kāpēc vīrieši un sievietes dzīvo kopā!
- Kāpēc, Jānīt?
- Ja vīrietis neapprecēsies, tad viņam nebūs bērni.
- Bet sieviete?
- Ja sieviete neapprecēsies, viņa nomirs badā!

Mūkiem, lai iesvētītos augstākā kārtā, jāiziet vairāki sarežģīti pārbaudījumi. Līdz pēdējam pārbaudījumam tiek tikai trīs mūki.
Tad nu pēdējais pārbaudījums ir kontrole pār savu ķermeni. Istabā, kurā ir daudz skaistu, puskailu meiteņu, jāiztur noteikts laiks. Bet pirms tam katram mūkam pie dzimumlocekļa piesien mazu zvaniņu.
Sūta pirmo mūku - pēc 30 sekundēm atskan "dzinnn!".
Pārbaudījuma veicējs, kāds vecs mūks, izsauc šo ārā: "Tu vēl nekontrolē savu ķermeni, tu neesi izturējis pārbaudījumu. Ieej aukstā dušā un pēc tam noskaiti 2000 lūgšanu."
Sūta otro mūku - paiet viena minūte un "dzinn!"
Vecais mūks: "Tu arī vēl pilnībā nekontrolē savu ķermeni, tu neesi izturējis pārbaudījumu. Ieej aukstā dušā un pēc tam noskaiti 1000 lūgšanu."
Tad nu sūta trešo mūku - paiet viena minūte, otra. Paiet pusstunda, bet zvaniņš vēl joprojām nezvana.
Vecais mūks izsauc šo ārā un saka: "Tu esi izturējis pārbaudījumu! Rīt tu tiksi iesvētīts jaunajā kārtā. Bet tagad ieej dušā ar saviem biedriem, tev lūgšanas nebūs jāskaita."
Te pēkšņi atskan kluss "dzinn!"

***

Laikā, kad dzejnieku laulātais pāris atpūtās savā Paņevēžas lauku saimniecībā, Aspazijai iegribējās cūku ribiņas pusdienās. Viņa devās uz kūti cerībā sameklēt kādu piemērotu sivēnu kaušanai. Aiziet, skatās - viens pārāk kārns, otrs neglīts, trešajam vēl kāda vaina. Atrod piemērotu, atvēzējas ar nazi, bet sivēns izgrūž tik sirdi plosošu kviecienu, ka nebija šaubu - tas ir viņas vīrs Rainis, kas ielīdis aizgaldā iedvesmas meklējumos. Toreiz abi vēl ilgi smējās, atceroties pārpratumu. Bet Piecu Dagdas skiču burtnīcu izdošana rezultātā aizkavējās uz vairākiem gadiem.