Aklais aiziet uz kokapstrādes darbnīcu un saka, viņš gribot par galdnieku mācīties. Meistars atbild, ka ar aklu mācekli viņš neko nevar iesākt. Taču aklais neatlaižas, lai tak ļaujot viņam pamēģināt, viņš visus kokus pēc ožas atšķir. Nu labi, lai pierāda savu māku. Viņam noliek dēli priekšā, aklais paošņā un saka: -Ozols. Saulainā vietā audzis, nocirsts 86. gadā.
Visi pārsteigti. Atnes otru dēlīti. Aklais, to apošņājis, saka: -Priede. Augusi uz klintīm jūras krastā, cirsta 92. gadā.
Visi brīnās vēl vairāk. Nolemj aklo puisi iznerrot. Pieaicina sekretāri, liek viņai biksītes novilkt, lai aklais nu ož. Viņš aposta vienreiz, nopurinās, aposta otreiz, tad saka: -Es domāju, tās bijušas atejas durvis uz zvejnieku kutera.
***
Izpletņlēcējam pirmais lēciens mūžā. Šis lido un no bailēm aizmirst, kur atrodas gredzens. Pēkšņi redz, ka no zemes pretī lido kaut kāds džeks. Satiekas un lēcējs jautā:
- Klau, draugs, kur šeit gredzens, kurš jārauj?
Otrs atbild:
- Neesmu lietas kursā, esmu sapieris, bet labāk neko neaiztiec.