Attaisnojums
1944. gads, īsi pirms D-dienas. Sēž kādā štābā norīkoti trīs zaldāti - kristietis, musulmanis un žīds - sargāt slepenos desanta plānus. Šiem garlaicīgi, bet posteni atstāt nedrīkst, laiku īsināt īsti nekā arī nedrīkst. Beigās šie nospļaujas par visu, sazīmē kārtis un sāk spēlēt. Pēkšņi nāk ģenerālis, šie knapi paspēj kārtis paslēpt un ziņo, ka viss kārtībā. Ģenerālis gan laikam ko nojauš un bargi prasa:
"Ak tad kārtis norīkojumā spēlējam?"
"Nebūt nē, ģenerāļa kungs!"
"Neticu!" šis saka kristietim, "Zvēri pie Bībeles, ka nespēlēji!"
Kristietis nodievojas, un ģenerālis liek to pašu musulmanim:
"Zvēri pie Korāna, ka nespēlēji!"
Musulmanis, lai gan negribīgi, bet arī nodievojas, un nu kārta žīdam.
"Zvēri pie Toras, ka nespēlēji!"
"Bet ģenerāļa kungs, tie divi taču tikko jau zvērēja, ka nespēlēja! Kā tad es, vai viens pats ar sevi lai spēlētu?"
***
Tika veikta starptautiska aptauja "Jūsu personīgais viedoklis par pārtikas trūkumu citās valstīs". Šī aptauja izgāzās, jo Rietumeiropā nezināja, kas ir trūkums, Āfrikā - kas ir pārtika, Krievijā un Ķīnā nevienam nebija jausmas, kas tas tāds personiskais viedoklis, bet ASV erudīcijas konkursos kā pēdējais, visgrūtākais jautājums tika uzdots:"Kas ir citas valstis?"