Puisītim grūts mājas uzdevums-jāizdomā un jāiemācās dzejolītis.Viņš lūdz palīdzību mājiniekiem, prasa tētim,tētis saka
-Skolotāja muļķe,skolotāja muļķe.
Prasa mammai, mamma aizņemta taisa siļķi želejā un saka
-Siļķe želejā,siļķe želejā.
Tālāk iet pie mazā brāļa, kurš tēlo supermenu un saka
-Es esmu supermens,es esmu supermens.
Tad puisītis iet pie māsas,kura skatās ziepju operu un saka līdzi
-O,beibe,nedari tā,o,beibe,nedari tā.
Puisītis visu iegaumē un nākamajā dienā aiziet uz skolu un saka
-Skolotāja muļķe,skolotāja muļķe.
Skolotāja šokā
-Kas?Kas es esmu?
-Siļķe želejā,siļķe želejā.
-Ak tā,un kas tad tu pats esi?
-Es esmu supermens,es esmu supermens.
-Nu man pietiek,ejam pie direktora!
-O,beibe,nedari tā,o,beibe,nedari tā.
***
Rīga. Visa tramvaja kupeja pilna. Tramvajā iekāpj sieviete ar plastmasas maisiņu rokās. No plastmasas maisiņa tek bālgani balts šķidrums... Aiz sievietes muguras stāvošais vīrietis iebāž pirkstu maisiņā, pagaršo un saka: "Ā, sālīti gurķīši?"-"Nē, kucēns!" atbild sieviete.
Trīs resni vācieši atbrauc uz Latviju un sarunā,ka pirmās četras frāzes,kuras dzirdēs,iemācīsies.Viņi iet un nāk pretī puikas un apsaukājas-trīs resni vācieši,trīs resni vācieši!Vācieši to iegaumē un iet tālāk.Tur sarunājas māte ar bērniem:
-Ar ko mēs šodien ēdīsim?
-Ar nazīšiem un dakšiņām,ar nazīšiem un dakšiņām!
Vācieši iegaumē bērnu teikto,jo tas viņiem liekas vieglāk.Ejot tālāk viņi redz kā meitene baro krokodīlu un krokodīls saka-hram ā,ņamm,ņamm,ņamm,hram ā ņamm,ņamm,ņamm.Vācieši to iegaumē un iet tālāk,tur puikas skrien uz kino un sauc-skriesim,ieņemsim labākās vietas,skriesim,ieņemsim labākās vietas.Arī to viņi iegaumē un iet tālāk.Tur ir policisti un saka:
-Te nesen notikusi slepkavība,vai jūs nezinat kas to izdarījis?
-Trīs resni vācieši,trīs resni vācieši!
-Ar ko jūs viņu nogalinājāt?
-Ar nazīšiem un dakšiņām,ar nazīšiem un dakšiņām!
-Ak Dievs!Ko jūs izdarījāt ar līķi?
-Hram ā,ņamm,ņamm,ņamm,hram ā,ņamm,ņamm,ņamm.
-Nu viss,puiši,vedam viņus uz cietumu!
-Skriesim,ieņemsim labākās vietas,skriesim,ieņemsim labākās vietas!
***
Sieva, vīrs un sešgadīgais dēls brien pāri upei. Upes vidū, kad ūdens jau līdz krūtīm, sieva paskatās uz vīru un šausmās iesaucas:
- Mīļais Dievs! Kur tad mūsu dēls?
- Nomierinies! - atbild vīrs. - Es vedu viņu pie rokas!