Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (15.06.2020)9

Meitene grib nolekt no jumta.

Bomzis skatās, uzkāpj uz jumta un prasa: "Iedod seksu, tev tāpat nav ko zaudēt, a man tāda jauna meitene nav sen bijusi"

Meitene pasūta bomzi di*st un taisās lekt.

Bomzis pagriežas,iet prom un saka: "Es tevi tāpat lejā sagaidīšu"

***

Kādam tēvam bijis daudz bērnu. Kādu dienu, nevarēdama bērnus valdīt, māte sūdzējusies tēvam. Tēvs noskaities un prasījis: „Nu, kuru no jums lai es iesāku pirmo pērt?" Te pie viņa piegājis mazākais dēliņš un sacījis: „Lūdzu, tēt, dāmām priekšroka!"

***

Māte rāj Jāni, kas ar Pēteri plēzdamies saplēsis sev drēbes: „Es gan, dēls, ar tevi vairs netieku galā, man tev jāpērk jaunas bikses!" „Bet, mamiņ, tas taču nav nekas, bet Pētera mātei tik tikko nebija jauns puika jāpērk!"

Jānītis no krēsla krītot sasities. Sāpes bijušas lielas un viņš bļāvis briesmīgi... „Ko nu tik dikti raudi, dēliņ, labi, ka nenosities pavisam beigts!" mierinājusi viņu māte. „Nu tad es gan bļautu vēl briesmīgāki!" atteicis raudādams Jānītis.

***

Reiz sanākuši kopā trīs zēni un sākuši strīdēties, kas noviņiem varot visilgāk noturēties zem ūdens. Kāds no viņiem teicis: „Mans brālēns, tas nu gan ir peldētājs! Viņš peldot šņāc vien kā „eizenbānis!" Otrs atkal teicis: „Tas vēl nav nekas, bet es pie līkās priedes atvarā sagulēju veselu stundu dibenā!" Bet trešais zēns teicis: „Mans brālis, tas, lūk, gan ir peldētājs patiesi, kā pērngad nogrima, tā vēl tagad nav uzcēlies!"

Jūrmalā kāda dāma sēdējusi kurvī un viņas meitiņa rotaļājusies smiltīs. Netālu zēni staigājuši uz rokām. Meitenei arī iepaticies tā izmēģināt. Māte teikusi: „Tā nepieklājas mazām meitenēm". Meitene atbildējusi: «Nekas, pagaidīšu, kamēr izaugšu liela!"

***

Divi puikas sākuši lielīties, kura tēvam labāki spaiņi. Viens teicis: „Manam tēvam ir tāds spainis: zaļi krāsots un apkārt divas dzeltenas svītras!" Otrs: „Bet manam tēvam ir tāds, kam rakstīts virsū: „Zagts Tirzas krogā". (Lai spaiņus nezagtu Tirzas krodznieks uz tiem licis uzkrāsot minēto uzrakstu.

***

Brālītis ar māsiņu apskata gleznu, kura attēloti Ādams un leva paradīzē. Māsiņa: „Kurš tad ir vīrietis?" Brālītis: „Ka lai es to zinu, viņi taču nav apģērbti!"

Mazais Pēcītis iekrīt upē. Trīs vīri viņam piesviež virvi, pie kuras pieķerties. Kad nu Pēcītis izvilkts malā, viņš sāk pilnā kaklā smieties. Kāds jautā, kāpēc smejoties. Pēcītis atbild: «lekrita prātā, kā tie trīs gāztos pie zemes, ja es virves galu piepēži palaistu vajā!"

***

Mazam Jānim tēvs vasaras laikā nepircis cepures, sak', ko nu puikam daudz vajaga tās „štātes". Bet citi zēni mazo Jāni zobojuši. Reiz viņsētas vecais Miķelis jautājis Jānim, kādēļ šis nenēsājot mazākais pa svētdienām cepuri, jo visi puiši varen lepni. Tas nu bijis par daudz. Jānis raudādams atteicis: „Lai pūst mati, ja tēvs cepuri nepērk!"

***

Mate savam gadus vecajam dēlēnam: „Aizej, Jancīt, paskaties, vai miesniekam nav cūku kājiņas". Delens, no miesnieka atpakaļ nākdams: „Mat, nevarēju redzēt, miesniekam bija zābaki kājās".

Tēvs reiz prasījis dēlam: „Par ko tu, dēliņ, gribi palikt,, kad izaugsi liels?" Dēls: „Par karavīru, tēt!" „Bet tad jau tevi, dēliņ, ienaidnieks var nošaut." Dēls: „Nu tad es labāk palikšu par ienaidnieku!"

***

Saimnieks aiziet pie savas kaimiņienes un stāsta, ka viņas puika zogot šā dārzā ābolus. Tādēļ arī, lūk, tās bikses tā noplēstas, par sētām un kokos kāpjot. „Ak, tu resgali!" māte baras: „Vai tad tu nevarēji uzvilkt vecās bikses?"

***

Kādu dienu saimnieks ar saimnieci sarunājušies par kaņepju sēšanu, sak\ vajadzētu viņas iesēt vai nu no rīta agri, vai vakarā vēlu, lai vistas tik drīzi neizkašā. Te ieskrējis no āra mazais Juris un saucis: „Ek, ko nu jūs izdarījāt! Jūs runājat tādas slepenas lietas, bet gailis un vistas aiz durvīm klausās!"

Mazais Pēterītis skaita vakara lūgšanu, bet ierauga, ka Jānis kravājas gar viņa mantām. Pēterītis to nevar paciest: „Mīlais Dieviņ, pagaidi, kamēr es tam Jānim sadošu, tad es lūgšu tālāk."

***

Jānītis saka uz Pēterīti. „lesim uz gulēšanas sacīksti: kad tu pirmais aizmiedz, tad pasaki man, bet kad es aizmigšu, tad pateikšu tev!"

***

Kāds zēns piegājis pie kāda dzīvokļa durvīm un redzējis tur uzrakstu: „Lūdzu piezvanīt!" Zēns arī tūdaļ piezvanījis. Kad dzīvokļa saimniece atvērusi durvis, prasījusi, ko viņš vēloties, zēns atbildējis, ka nekā viņš tikai esot izpildījis tās lūgumu, jo uz durvīm esot rakstīts: „Lūdzu piezvanīt!"

Reiz kāds zēns ar savu tēvu gājis gar karātavām. „Kas tad tās par tādām stalažām?" prasījis zēns. Tēvs izskaidrojis, ka pie tām jau karot tos „nabaga grēciniekus". „Nabaga grēciniekus?" prasījis tālāk zēns, „bet kur tad kar tos bagātos grēciniekus?"

***

Kādam zēnam bijusi krustmāte, vecmeita. Reiz viņa prasījusi zēnam: „Dēliņ, cik tev gadu, ka tu māki tik labi lasīt?" Zēns atbildējis: „Septiņi. Bet cik jums, krustmāt?" Krustmāte negribējusi teikt, cik tai gadu, jo viņš varējis izpļāpāt tālāk, tāpēc teikusi: «Neatminos gada skaitli un mēnesi, kurā dzimu." Zēns, neko nedomādams, sacījis: «Krustmāt, tas nav vajadzīgs, sakait tikai gadu simteni!"

Reiz sēdējusi pie brokastgalda tēvs, dēls un pamāte. Pamāte apziedusi padēlam maizi. Padēls, paņēmis maizi, paskatījies uz to un teicis: „Papu, es laikam esmu akls, jo es sviesta neredzu." Tēvs paskatījies un licis pamātei uzziest sviestu. Pamāte sviestu nav uzziedusi, bet uzlikusi plānu šķēlīti siera. Tad zēns teicis: „Nu gan es vairs neesmu akls, jo es sviestu pat cauri sieram redzu".

***

Māte uzliek viešņai uz galda galu, lai ēd, un pati aiziet kopties. Viņas puika skatās, skatās, kā viešņa ēd, te uzreiz ņems bļodiņu no galda nost un saka: „Kur to nu var pieņemt: kumoss pakal kumosam. Kur tam būs, kas cūkai pakal skrēja?"