Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (27.05.2020)9

Kāds mācītājs dodas bļitkot. Pārbauda ledu, noliek rīku kasti, tad ņem urbi un nu tik urbs, taču kaut kur no augšas atskan pērkondimdoša balss:
- Te zivju nav! Beidz bojāt ledu!
Pārsteigtais bļitkotājs galvu plecos ierāvis paceļ acis uz augšu un saka:
- Vai tas esi Tu, Kungs? Es tik kādu breksīti gribēju…
- Nē, es esmu sporta komentētājs. Beidz postīt ledu un tin makšķeri! Šī ir arēna “Rīga” un pēc stundas te sāksies hokeja spēle!

***

Draudzēs noklausīti domugraudi

Beidziet žēloties par savu draudzi! Ja tā būtu bez kādas vainas, tā nemaz nebūtu piemērota vieta jums.

Nevar saprast, kādēļ daži cilvēki mēdz mainīt draudzes. Vai tad nav vienalga, uz kuru draudzi svētdienas rītos neiet?

Ja neproti staigāt pa ūdeni, nešūpo laivu.

Jo vairāk mācītājs cenšas mainīt savu draudzi, jo drīzāk draudze centīsies nomainīt mācītāju.

Sarunājas divi skolēni:
– Mēs rakstījām kontroldarbu anatomijā. Es dabūju vieninieku.
– Par ko?
– Par špikošanu. Skolotāja pamanīja, ka es skaitu savas ribas.

***

Rodas tāda sajūta, ka pirmās trīs klases tavam bērnam skolā ir aizraujošas sacensības starp vecākiem: kurš labāk zīmē, līmē, izgatavo…

***

Es esmu pret seksa izglītības mācībām skolā! Ļaujiet man pašam izlemt, kad saviem septiņpadsmit bērniem pastāstīt par kontracepcijas metodēm!

***

– Bērni, skola sniegs jums zināšanas, kas nākotnē palīdzēs nopelnīt naudu…
– Skolotāj, internetā rakstīts, ka visvairāk pelnošās nozares pasaulē ir ieroču un narkotiku tirdzniecība! Kādā līmenī mēs apgūsim šīs zināšanas?

Jānītis uzmanīgi pēta skolotājas manikīru un saka:
– Jums ir tik gari nagi…
– Jā. Vai tev patīk?
– Patīk gan. Droši vien viegli ar tādiem pa kokiem kāpelēt.

***

Skolotāja lasīja sacerējumus un raudāja: tagad viņa zināja, kā gribētos pavadīt vasaru, bet gadi vairs nav tie…

***

9. klases skolnieks svinējis pie drauga dzimšanas dienu. Sasvinējies tā, ka pa nakti jāpaliek pie drauga, mājās aiziet nevar. Tik daudz saprāta vēl palicis, ka prātā doma: “Jāpiezvana mātei un jāpasaka, kur es esmu… jāpiezvana mātei un jāpasaka, kur es esmu”. Zvana, māte atbild un viņš saka: “Sveiki, mamma, kur es esmu?”

***

– Un vispār – tas viss bija sen un nav taisnība.
– Atvainojiet, jūs tiešām esat mūsu jaunais vēstures skolotājs?

Mans psihologs apgalvo, ka esmu apsēsts ar atriebību. To mēs vēl redzēsim.

***
Kad redzu, ka pārīši iegrebuši savus iniciāļus kokos vai alu sienās, man tas nemaz nešķiet romantiski. Drīzāk aizdomājos, kādēļ gan tik daudzi uz randiņu ņem līdzi nazi.

***
Vīrs, skatoties video: “Nē, nē, nedari to! Zvēru, tu to nožēlosi visu atlikušo dzīvi! Tikai nesaki jā! Tikai nepiekrīti! Nēē! Sasodīts, un viņš tomēr pateica jā! Kāds idiots!”
Sieva: “Mīļais, ko tu tur skaties?”
Vīrs: “Mūsu kāzu ceremonijas ierakstu.”

***
Reizēm, kad man ir garlaicīgi, es telefonā uz labu laimi ievadu ciparus un nosūtu īsziņu: “Līķi nupat noslēpu, ko tālāk?!”

***
Divas blondīnes iekrīt bedrē. Viena saka: “Klau, te nu gan ir tumšs, ne?” Otra atbild: “Grūti pateikt, nevaru saredzēt.”

Ceļu policiste blondīne uz šosejas aptur kādu mašīnu. Izrādās, arī tajā sēž blondīne. “Uzrādiet, lūdzu, autovadītāja apliecību,” policiste lūdz. Blondīne vairākas minūtes rakņājas pa somiņu, nevar atrast un izmisusi prasa: “Kāda tā apliecība izskatījās?” Blondā ceļu policiste, nedaudz samulsusi, atbild: “Nu, tas ir tāds kā taisnstūris, uz kura ir tava seja.” Blondīne turpina rakņāties pa somu, pēc brīža iesaucas: “Atradu!” Izvelk no somiņas taisnstūrveida spogulīti un pasniedz to ceļu policistei, kura izbrīnīta spogulīti nopēta un atbild: “Es nezināju, ka tu arī esi ceļu policiste!”

***
Šorīt internetā izlasīju, ka 4 153 237 cilvēki aizvadītajā gadā apprecējušies. Negribu izraisīt liekas problēmas, bet vai tam gadījumā nebūtu jābūt pāra skaitlim?

***
Vakar ēdu pusdienas kopā ar savu labāko draugu, kaislīgu šaha spēlētāju. Uzklātais galdauts bija melns ar baltām rūtīm. Kā par nelaimi – jo sāls trauciņa padošana šā iemesla dēļ viņam prasīja trīs stundas.

“Sveiki! Paldies, ka esat piezvanījis psihiskās aprūpes karstajai līnijai. Ja jums šķiet, ka jums ir vairākas personības, nospiediet 3, 4, 5 un 6. Ja jums ir šizofrēnija, klausieties uzmanīgi un klusa balss jums pateiks, kurš cipars jāspiež. Ja jums ir paranoja, nespiediet neko un nenolieciet klausuli, lai mēs varam noteikt jūsu atrašanās vietu. Ja jums ir īstermiņa atmiņa, lūdzu, nospiediet 9. Ja jums ir īstermiņa atmiņa, lūdzu, nospiediet 9. Ja jums ir īstermiņa atmiņa, lūdzu, nospiediet 9…”

***
Sieviete ar mazuli iekāpj autobusā. Autobusa vadītājs brīdī, kad viņa iet garām, pie sevis nosaka: “Nudien, neglītākais bērns, kādu es jebkad esmu redzējis!” Sieviete, manāmi sašutusi un aizvainota, apsēžas un sūdzas pretī sēdošajam vīrietim: “Autobusa vadītājs manu mazuli nupat apvainoja!” Vīrietis atbild: “Tas nav attaisnojams! Aizejiet pie viņa un pasakiet, ko par viņu domājat. Ejiet, ejiet tūlīt pat! Es tikmēr to mazo mērkaķi paturēšu.”

Māte izdomā, ka savai meitai desmit gadu dzimšanas dienā grib uzdāvināt kaut ko praktisku, un, paņēmusi meitu līdzi, aiziet viņai atvērt pirmo bankas kontu. Kad abas ieradušās bankā, māte saka: “Tas būs tavs konts, un tagad tu jau esi liela meitene, tādēļ gribu, lai iesniegumu mēģini aizpildīt pati.” Meitai ar to veicas pavisam labi, līdz viņa nokļūst pie ailes “Jūsu iepriekšējā banka”. Brīdi padomājusi, meita tur ieraksta: “Cūciņa”.

***

Kad NASA sāka astronautus sūtīt kosmosā, drīz vien atklājās, ka parastās pildspalvas bezsvara stāvoklī neraksta. Lai pārvarētu problēmu, NASA nolīga zinātnieku un inženieru komandu, kas desmit gados radīja pildspalvu, kas raksta bezsvara telpā uz jebkuras virsmas, ieskaitot stiklu, un gandrīz jebkurā temperatūrā, līdz pat 300 grādu karstumam. Krievija tajā pašā laikā ar problēmu cīnījās citādi: iedodot astronautiem līdzi zīmuļus.

Tikko biznesa skolu beidzis jauns puisis devās pieteikties darbā par grāmatvedi. Viņu iztaujāja ļoti nervozs sīkuzņēmējs. “Man vajadzīgs kāds ar grāmatveža izglītību,” vīrs teica. “Bet patiesībā meklēju kādu, kurš darītu to, par ko es uztraucos visvairāk.” “Piedodiet, lūdzu, kā jūs to domājat?” jaunais grāmatvedis jautāja. “Es uztraucos par ļoti daudzām lietām, bet negribu uztraukties arī par naudu. Jūsu darbs būs noņemt no maniem pleciem šo problēmu.” “Es saprotu,” jaunais grāmatvedis teica. “Kāda būs mana alga?” “Sākumam astoņdesmit pieci tūkstoši gadā.” “Astoņdesmit pieci tūkstoši? Kā tik mazā biznesā var maksāt tādu algu?” “Tā arī ir pirmā problēma, kas tev jaatrisina.”

***

Ķirurgu saruna:
- Man vislabāk patīk operēt grāmatvežus - viņiem visi orgāni sanumurēti pēc kārtas.
- Man labāk patīk juristi - ne sirds, ne smadzeņu, tikai pakaļa liela.
- Vislabākie tomēr ir muzikanti - dari, ko gribi! Vienalga viņi paliek savā tonalitātē!

***

Viens grāmatvedis saka otram: - Vienmēr runā, ka mēs, grāmatveži, esot garlaicīgi ļautiņi, pavisam bez iztēles un fantāzijas... Un neviens neaizdomājas, kāpēc, piemēram, mūsu firmai iepriekšējā kvartālā bija zaudējumi seši miljoni, bet šajā - divdesmit miljoni peļņas!