Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (17.05.2020)9

Dzīves ironija ir tā, ka tava neatkārtojamā, brīnišķīgā un apburošā sirdsdāma parasti ir kāda cita bijusī maita un vecā govs.

***

– Nu kāpēc man vajadzēja tikai apprecēties un meitenes pašas uz ielas nāk klāt un grib iepazīties…
– Paskaidrošu! Kad esi precējies, tev ir tīras un izgludinātas drēbes, esi noskuvies un pabarots.

***

Pie kā noved neuzmanība? Vienā reizē biji tik neuzmanīgs, ka izģērbi sievieti, tad nu pēc tam daudzus gadus tev viņa jāsaģērbj.

Viņa saprata, ka viņš melo, taisnojoties, ka visu nakti dzēris kopā ar draugu Pēteri, bet neko neteica, jo Pēteris sēdēja skapī.

***

Sieva zvana vīram:
– Kur tu esi?
– Vai tu jau aizmirsi? Es makšķerēju!
– Ak jā, pareizi. Klausies, ja līdaka ir ļoti dārga, labāk nopērc karpas!

***

– Vai esi precējusies?
– Jā.
– Nu un kā?
– Tāpat kā bērnībā. Vēlu neblandies apkārt. Ar nepazīstamiem onkuļiem nerunājies.

***

Viņa:
– Vai taisnība, ka kaķis ir nepateicīgs, egoistisks un neuzticīgs radījums?
Viņš:
– Jā, manu mincenīt.

Pirms laulībām viņa vienmēr teica: “Nav svarīgi, kāds vīrietis, kaut vai neglīts un nav bagāts, galvenais ir, lai man ar viņu interesanti!” Tagad viņa ir precējusies un viss viņu interesē – kur vīrs blandījies līdz rītam, kā viņam izdevies nodzert visu algu, kas tā par lūpu krāsu uz apkakles – un vēl daudz kas cits.

***

Vīrs atgriežas no darba. Sieva metas virsū, kliegdama:
– Kāpēc tev uz galvas lūpu krāsa!
– Tā nav lūpu krāsa, tās ir asinis. Kāpņu telpā man iesita pa galvu ar cauruli un aplaupīja!
– Nu, skaties tu man, tava laime, ka tā.

– Mana sieva mani absolūti nesaprot. Bet tava?
– Es nezinu. Mēs ar viņu vēl ne reizi neesam runājuši par tevi.

***

– Kā es tevi ieraugu, tā uzreiz atceros Kalniņu.
– Bet viņš taču nemaz nav man līdzīgs.
– Nav gan, bet viņš arī ir man parādā 100 eiro.

***

– Esmu nokritusies svarā par 5 kg.
– Vai tu svēries ar kosmētiku vai bez?

***

– Vai nestāstīji nevienam to, ko es tev vakar pavēstīju?
– Nē. Es taču nezināju, ka tas ir noslēpums.

– Jau trešo reizi atgādinu – atdod man parādu!
– Bet cik reizes man nācās lūgt, kamēr tu aizdevi.

***

– Vai es lasījis “1000 un vienu nakti”?
– Nē, nē, naktīs es guļu, nevis lasu.

***

– Sievietes skaistums ir spēcīgs ierocis.
– Jā, bet kur lai dabū naudu bruņošanās vajadzībām.

***

– Kopš kura laika tu esi pazīstams ar Māru?
– Kopš tā laika, kad abi vēl bijām vienā vecumā.

***

– Brīdinu, ka viņš stāsta par tevi visādus melus.
– Tas nekas. Brīdini mani tad, kad viņš sāks stāstīt patiesību.

***

– Man un māsai kopā sanāk gandrīz 60 gadi…
– Šausmas! Tu nemaz nebaidies tādu mazuli atstāt mājās vienu?

– Vai tu varētu man aizdot naudu?
– Kādu garantiju dosi?
– Godīga cilvēka vārdu.
– Labi, atved man to godīgo cilvēku.

***

– Cilvēks, kurš neprot izteikties tā, lai citi viņu saprastu, ir idiots. Saprati?
– Nē.

***

Satiekas bijušās draudzenes.
– Tu gan esi novecojusi, – saka viena.
– Es arī tevi pašu nemaz nepazīstu, – saka otra. –Atceros vienīgi tavu kleitu.

***

– Labvakar! Vai vīrs mājās?
– Jā.
– Lieliski. Es atnācu pēc tiem 100 eiro, ko viņš man parādā.
– Kāds naivums! Ja viņam būtu tie 100 eiro, viņš mājās vis nesēdētu.

***

– Kāda tu labāk gribētu būt – bagāta vai skaista?
– Es labprāt vēlētos būt arī bagāta.

Ieradies viesis. Tēvs – Ko teiksiet par manu dēlu?
– Izskatās visnotaļ simpātisks, bet viņš mani laikam noturēja par ārstu.
– ?!
– Kāpēc gan citādi būtu mēli radījis?

***

– Ak, kā negribas iet ciemos pie Ozoliņiem!
– Man arī. Bet kā iedomājos, cik viņi būs priecīgi, ja mēs neieradīsimies, tūlīt rodas vēlēšanās tomēr iet.

***

– Ceram, ka neesam jūs iztraucējuši, – saka viesi.
– Nē, nē. Es jau visu dienu tāpat biju sliktā garastāvoklī.

***

Otrā rītā pēc mājas viesībām sieva saka vīram:
– Mīļais, vai tu man palīdzēsi nomazgāt traukus?
– Nē! Man mežonīgi gribas gulēt.
– Es vēlējos tikai pārbaudīt tevi. Trauki sen jau nomazgāti.
– Dārgumiņ, es pajokoju…Es labprāt tev palīdzētu, bet…
– Jauki! Es jau arī pajokoju. Trauki tevi gaida.

Pazīstams ceļotājs stāsta, ka viņš piecus gadus dzīvojis cilvēkēdāju vidū.
– Vai, dieviņ! – iesaucas namamāte. – Baidos, ka jūs šovakar gaida vilšanās: tiks pasniegta vienīgi cūkgaļa.

***

Viesis – Jūsu suns kaut kā dīvaini uz mani skatās.
– Nepievērsiet uzmanību. Viņš vienmēr tā skatās, ja kāds ēd no viņa bļodiņas.

***

– Vakar biju viesībās un tur kāds apmainīja manu platmali!
– Kam gan vajadzīga tava vecā, nonēsātā platmale?
– Tiešām nezinu. Es aizgāju pirmais.

***

Tēvs ar māti atgriezušies no viesībām un otrajā rītā pie brokastu galda apspriež visu tur redzēto un dzirdēto. Brīdi noklausījies, dēlēns jautā:
– Vai, izņemot mūs, vispār vairāk nav neviena normāla cilvēka?

***

– Ņem, ņem, bērniņ, trešo kūkas gabaliņu! Mūsu mājās neviens neskaita.