Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (08.04.2020)8

Meitenīt, kāpēc tu pīpē? Bērniem taču cigaretes nedrīkst pārdot! - Man nemaz nepārdeva! Man pārdevējs tās uzdāvināja!

***

Jaunkundze iepērkas. Viens jogurts, 100 g siera, 1/4 kukulis maizes, vienreizējās lietošanas trauki. Kasieris: - Meitenīt, jūs droši vien viena pati dzīvojat? Meitene: - Jā, bet kā jūs uzminējāt? Kasieris: - Nu vienkārši neglīta esat kā ragana.

***

Piezīme dienasgrāmatā:

«Jūsu dēls klasē atkal kāvās. Es uz viņu uzliku 50 eiro un vinnēju. Paldies!»

***

Pēterīt, kāpēc sviedi tēvocim ar akmeni? - Es tā vairs nedarīšu! - Nav jau arī vairs jēgas!

Lauku diskotēka. Visi cits citu pazīst. Pēkšņi atveras zāles durvis un pa tām ienāk ražena paskata simpātisks puisietis. Viņš paķer aiz rokas pirmo formīgo meiču, kas gadās pa ceļam, un sāk dejot. Viņa ir sajūsmināta, burtiski kūst: - Kā gadījies, ka agrāk neesmu jūs redzējusi? - Es sēdēju! - Kur? Es jūs neievēroju! - Zonā. Sievu nožņaudzu! - O! Tātad neprecējies!

***

Pirms vēlēšanām deputāta kandidātu pārbauda ar melu detektoru. Asistents: - Jums uzdos jautājumus, jūs atbildēsiet. Ja būsiet teicis taisnību, iedegsies zaļā spuldzīte, ja melojis - sarkanā. Vai sapratāt? - Jā! Iedegas sarkanā spuldzīte.

***

Ļeņins ārkārtīgi necieta mietpilsoņus. Reiz viņš gāja pa ielu un ieraudzīja logā podu ar ģerāniju. Viņš tūlīt metās klāt, podu sasita, ģerāniju sabradāja, bet zemi atdeva zemniekiem.

Pēter, kāpēc nokavēji stundu?
- Es kokā kāru sivēnu…
- Kāpēc?!
- Mamma teica, ka zīlītes mīl svaigu speķi.

***

Ārsts, izmeklējis slimnieku, viņam saka:
- Jums katru dienu nepieciešama masāža!
- Dakter, tas būtu nevajadzīgi, - pacients atbild, - jo es katru dienu braucu uz darbu sabiedriskajā transporta.

***

Vīrietis atnāk uz auto stāvvietu un pamana, ka viņa mašīnai sānos ir švīka. Piegājis pie apsarga, viņš jautā:
- Vai tad tāda te bija?!
Apsargs:
- Nē, bet tāda te būs!

***

Satikušies divi draugi. Viens saka:
- Cik tev ir moderns uzvalks! Ja pareizi atceros, vēl nesen tev bija naudas problēmas. Kur tagad strādā?
- Es pārdodu mēbeles, - otrs atbild.
- Vai jau daudz esi pārdevis?
- Jā, mājās ir palicis vairs tikai ķeblītis.

Ziema. Koka zarā sēž un drebinās trīs izsalkuši zvirbuļi. Viens sapņaini saka:
- Es tagad tā paēstu! Melnos ikrus uz gabaliņa baltmaizes.
Otrs:
- Es neatteiktos no sarkanajiem ikriem uz gabaliņa rupjās maizes.
Trešais:
- Pietiks sapņot! Labāk nenolaidiet acis no zirga, citādi paliksim bez siltā ēdiena!

***

Viens vecpuisis stāsta otram:
- Mazgājamās tapetes, protams, ir lielisks izgudrojums, taču tās ir tik grūti noplēst no sienas un ielikt veļasmašīnā!

***

Māte un meita aizbraukušas ciemos uz Skotiju. Uz ielas meita to vien dara, kā nopēta visus vīriešus.
- Es tev teicu, lai beidz atskatīties uz katriem svārkiem! – pukojas māte.

***

Mednieks veikalā satiek vietējo ārstu un jautā:
- Dakter, vai zināt, ko es šodien sašāvu?
- Jā, - ārsts atbild, - es viņam jau uzliku pārsējus.

- Labdien, seržants Ozoliņš!
- Te būs tehniskā pase, apdrosināšanas dokumenti, aptieciņa, esmu piesprādzējusies un pa telefonu nesarunājos!
- Lieliski! Vadītāja apliecību, lūdzu!
- Tiesības!!! Man jau likās, ka esmu kaut ko aizmirsusi – nokārtot eksāmenu vadītāja apliecības iegūšanai!

***

Restorānā oficiants pieiet pie galdiņa un jautā:
- Ko pasūtiīsiet?
- Vispirms es vēlētos ēdienkarti…
- Ēdienkarti mēs nepasniedzam! Ja vēlaties lasīt, varat iet uz biblioteku!

***

Armijā.
- Ģenerāl, ko teiksiet par rītdienas kauju?
- Tā noteikti tiks zaudēta.
- Tad kāpēc vispār to uzsākt?!
- Lai uzzinātu, kas zaudēs.

Sarunājas divu jaunbagātnieku bērni.
- Pie manis vakar bija atnācis Ziemassvētku vecītis.
- Muļķības, viņš noteikti nebija īsts!
- Īsts! Es pats pārbaudīju!
- Kādā veidā?
- Es viņam pajautāju, cik uz nakti maksā Sniegbaltīte, un viņš atbildēja, ka 50 Ls. Man uzreiz bija skaidrs, ka no meža nācis – pat cenas nezin!

***

Kāda sieviete stāsta savai draudzenei:
- Mans vīrs ir mākslinieks – avangardists, un mēs lieliski sadzivojam. No rītiem viņš glezno, bet es gatavoju pusdienas. Pēcpusdienā mēs mē ģ inām uzminēt, ko viņš ir uzgleznojis.

***

Skolotāja stundā stāsta bērniem par mājdzīvniekiem. Stundas beigās viņa
pārbauda, vai bērni visu labi sapratuši.
- Pēterīt, kapēc mums vajadzīgas aitas?
- Lai dotu cilvēkiem vilnu.
- Pareizi. Anniņ, kapēc mums vajadzīgas vistas?
- Lai dētu oliņas.
- Pareizi. Jānīt, kapēc mums vajadzīgas govis!
- Lai mācītu mums visādas glupības!

Žurnālists no galvaspilsētas ieradies Kaukāzā meklēt slavenos ilgdzīvotājus. Meklē meklē, beidzot kādā ciematā redz, uz trepēm sēž sirms, sačervelējies vecītis drebošā rociņā turēdams spieķīti.
Žurnālists iet klāt, apsveicinās un jautā:
- Jūs jau laikam nekad neesat dzēris?
- Kā tad neesmu, divas reizes alkoholiķu klīnikā ārstējos, tagad katru dienu pa 3 litriem vīna dzeru.
- ?! Tad jau laikam jūs neesat pīpējis?
- Kā tad neesmu, viena plauša izgriezta, vēl tagad 2 paciņas "Belomora" dienā aiziet.
- Nu tad laikam ar sievietēm nekas nav bijis?
- Kā tad nav bijis, jau 2 sievas bijušas.
- Un kā tad jums ir izdevies nodzīvot līdz tādiem gadiem?
- Kādiem tādiem ta gadiem, man ir 32

***

Jānītis prasa vectētiņam:
- Vectētiņ, kad tev bija visgrūtākais laiks mūžā?
- Mazdēliņ, tas bija tad, kad man zobi nāca.
- Vectētiņ, un tu atceries tos laikus, kad tev nāca zobi?
- Nē, mazdēliņ, tas bija pagājušajā nedēļā, kad es noriju savas protēzes.

Par kādu negadījumu darba vietā
Cien. kungs,

rakstu atbildi uz Jūsu lūgumu sniegt papildus informāciju par 3. bloku negadījuma ziņojuma formā. Kā mana negadījuma cēloni es tur ierakstīju "Slikta plānošana". Jūs lūdzāt sīkākus paskaidrojumus, tāpēc ceru, ka tālākais apraksts būs pietiekošs.

Pēc profesijas esmu mūrnieks. Negadījuma dienā es viens pats strādāju uz jaunās sešstāvu mājas jumta. Kad pabeidzu darbu, atklāju, ka pāri palikuši daži ķieģeļi, kas, kā vēlāk tika noskaidrots, kopā svēra 110 kg. Lai nenestu ķieģeļus lejā ar rokām, es nolēmu tos nolaist mucā, izmantojot trīsi, kas bija nostiprināts mājas sestajā stāvā.

Nostiprinājis virves galu uz zemes, es devos uz jumta, piekāru mucu un tajā sakrāvu ķieģeļus. Tad es nokāpu lejā un atsēju auklu, ko stingri turēju, lai lēnām nolaistu 110 kg smagos ķieģeļus. Jums vajadzēja redzēt ziņojumā par negadījumu, ka mans svars ir 65 kg. Sakarā ar to, ka biju pārsteigts, jo mani strauji atrāva no zemes, es zaudēju veselo saprātu un aizmirsu atlaist auklu. Lieki piebilst, ka es strauji virzījos augšup gar mājas sienu. Trešā stāva līmenī es sastapos ar mucu, kas tagad devās lejup ar tikpat iespaidīgu ātrumu. Tas izskaidro ielauzto galvaskausu, vairākus nobrāzumus un lauzto atslēgas kaulu, kā minēts negadījuma ziņojuma formas 3. nodaļā.

Tikai nedaudz samazinājis ātrumu, es turpināju ceļu augšup un apstājos tikai tad, kad manas labās rokas pirksti bija pilnībā iesprūduši trīsī, ko es pieminēju šīs vēstules otrajā rindkopā. Par laimi tad es jau biju atguvis veselo saprātu un spēju cieši turēties pie auklas par spīti mežonīgajām sāpēm, ko tajā brīdī sāku just.

Apmēram tajā pašā laikā muca ar ķieģeļiem atsitās pret zemi, kā rezultātā izkrita mucas dibens. Atbrīvojusies no ķieģeļu svara, muca svēra apmēram 25 kg. Atļaujos vēlreiz atgādināt par savu svaru.

Kā varat iedomāties, es sāku strauji virzīties lejup gar mājas sienu un trešā stāva līmenī sastapos ar augšup ejošo mucu. Tai var pateikties par diviem salauztiem elkoņiem, izsistu zobu un nopietnām plēstām brūcēm uz kājām un ķermeņa lejasdaļā. Šeit man nedaudz uzsmaidīja laime. Šķiet, sastapšanās ar mucu palēnināja manu gaitu un mazināja ievainojumus, kad es nokritu uz ķieģeļu kaudzes. Laimīgā kārtā tika lauztas tikai trīs ribas.

Ar nožēlu jāziņo, ka guļot uz ķieģeļu kaudzes sāpēs, nespējot pakustēties un vērojot tukšo mucu sešus stāvus augstāk, es atkal zaudēju mieru un veselo saprātu un atlaidu auklu. Tā es gulēju un vēroju, kā tukšā muca sāk savu ceļojumu atpakaļ, tieši man virsū.