Vienam pirms nāves dod iespēju palūkoties, kā būs ar ēdināšanu abās vietās.
Ellē visi sēž pie bagātīgi klātiem galdiem, bet galīgi izsalkuši un nelaimīgi. Visiem rokās karotes ar gariem kātiem. Ēdienu paņemt var, bet mutē sev iedabūt nevar...
Debesīs viss tāpat - bagātīgi klāti galdi, karotes ar gariem kātiem, bet visi paēduši un priecīgi. Izrādās - šie pasmeļ ēdamo un bāž mutē nevis sev pašam, bet gan pretī sēdošajam.
***
Kad Bērziņu ģimene bija ievākusies jaunā mājā, pie viņiem ciemos atbrauca vecmāmiņa. Viņa jautāja piecus gadus vecajam Tomam, kā viņam patīkot jaunā māja. "ļoti patīk," viņš teica, "man ir pašam sava istaba, Aleksim ir pašam sava istaba, Jūlijai ir sava istaba. Tikai nabaga mammai jādzīvo joprojām kopā ar tēti."
Lai tiktu paradīzē, jānokārto eksāmens pie Jēzus. Dominikānis aiziet uz eksi, iznāk laukā nosvīdis - "Tiku cauri!", aiziet franciskānis, arī kaut kā svīsdams pūsdams, bet nokārto un paziņo "Tiku cauri!". Tad ieiet jezuīts. Trīs dienas neviens nenāk laukā no eksāmena istabas. Trešajā dienā iznāk Jēzus, nosvīdis..."Fū, tiku cauri!"
***
Jaunais krievs noskatījies ballītē pie baseina, ka labi izskatās pie zelta ķēdes arī krusts. Aiziet pasūtīt pie juveliera lielāku kā citiem, kur saprotams, vairāk zelta. Atnāk pēc pasūtījuma un skatās - kautkas nav kā vajag un saka: "Rabota horoshaja, krest beru no snimikje etogo gimnasta!