Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (28.03.2020)6

Vīrs kādu dienu pārnāk mājās, pasauc sievu un sievasmāti.
- Kopš rītdienas nesīsiet man uz darbu pusdienas, dienu sieva, dienu sievasmāte!
Sieva -Kooo?!
Sievasmāte -Kooo?!
VīrsUzsit ar dūri pa galdu, - klusēt, kurš te mājās saimnieks, ko?!
Pēc nedēļas, vīrs pārnāk mājās, atkal sasauc sievu, sievasmāti,- no rītdienas es gulēšu ar jums abām pēc kārtas, dienu sievu, dienu sievasmāti!
Sieva -Koo?!
Sievasmāte -Nu, ko, ko, ko, kurš tad te mājās ir saimnieks?

***

- Kāpēc piekāvāt sievasmāti?
- Kad viņa gāja gulēt, sieva teica : ja viņai uzlaidīsies muša, nemodini, bet sit nost!

***

Kāpēc precēti vīrieši uzbarojas?
- To ir vienkārši izskaidrot. Vecpuisis atnāk mājās, paskatās ledusskapī un redz, ka tur nekā nav. Aiz bēdām iet gulēt. Precēts vīrietis vakarā atnāk mājās, paskatās gultā un aiz bēdām iet pie ledusskapja.

No rīta caur blakus lodžijām sarunājas divas kaimiņienes.
- Vai Tu esi apslimusi? No tevis trijos naktī aizgāja ārsts…
- Eu eu, reiz pietiks tās stulbības. Kad no tevis katru rītu aiziet pulkvedis nenozīmē, ka es kliedzu, ka karš sācies!

***

Mīļākais, sadzirdējis, ka vīrs nāk, pārlec pāri balkona malai, bet rokas vaļā laist baidās. Tā nokarājas līdz rītam. Sētnieks to pamana un prasa: “Hei, ko tu tur dari?”. Puisis atbild: “Neredzi, karājos!”. Sētnieks: “Labi, karājies vien, tik pacel kājas. Palaid saslaucīt.”

***

Sadzēries vīrs atnāk mājās ar kaut kādu meiteni. Sieva atver durvis, bet tas viņai, līgojoties, čukst: “Csss, ja kas, esi mana māsa…”

Vīrs sievai: “Var būt šodien pamainām pozu?”. Sieva: “Labprāt. Tu iesi šovakar pie plīts, bet es atgāzīšos dīvānā pie trulas pārraides un ik pa laikam noraušu zobus”

***

Dārgais, kādēļ tu man vakar sameloji, ka biji pie Andra. Es šorīt satiku Andra sievu un viņa teica, ka jūs bijāt krogā “Baltarabum”.
-Jā, mīļā, viņai taisnība, es vienkārši vakar nebiju spējīgs “Baltarabum” izrunāt.

***

Lepnais tēvs zvana uz laikraksta redakciju:
-Manai sievai nupat piedzima trīnīši!
redaktors īsti nav sadzirdējis teikto un vaicā:
-Vai nevarētu atkārtot?
-Nu nē,paldies!man arī ar trim pietiks.

***

Kārlītis prasa mammai: "Mammu, mammu, iedod saldējumu!"
- Nē dēliņ, drīz ēdīsim pusdienas! Ej tikmēr paspēlējies ar draugiem pagalmā!
- Bet mammu, nu nav neviena pagalmā!
- Nu tad paspēlējies tepat mājās!
- Nu labi, mamm, bet tad paspēlējies ar mani! Spēlējam mammas un tētus!
- Ai, nu labi, dēliņ. Nu tad spēlējam. Tu esi tētis, es mamma.
Mazais, sabozies iziet no istabas un nāk atkal iekšā: "Nu es beidzot atnācu no darba. A ko tu te esi izgāzusies kā tāda plauša uz taburetes! Celies kājās un mudīgi sīkajam saldējumu iedod!"

Viesībās sākās diskusija par to, kas ir mīlestība.
- Laikam jau slimība,- teica kāda sieviete.
- Nē,- iebilda ārsts - Tā nav viss slimība, jo tai piemīt daudz enerģijas. Mīlestība drīzāk ir darbs.
- Kāds tur darbs! - iesaucās arhitekts - Mīlestība drīzāk ir māksla.
- Nē! - nepiekrita mākslas zinātnieks. - Mākslai ir nepieciešams skatītājs, bet mīlestībai tāda nav. Mīlestība drīzāk ir process.
- Nu, - iebilda ķīmiķis - kas tas par procesu bez sākuma un gala! Mīlestība drīzāk ir zinātne.
Piecēlās cienījams profesors:
- Kas tā par zinātni, ja tā pa spēkam katram studentam, bet man, ne!
Pacelsim glāzes par mūžīgiem studentiem un mūžīgu mīlestību!

***

Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām.
Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!

Kādam gudrajam bija meita. Pie viņas atnāca divi precinieki: bagātais un nabagais. Gudrais savu meitu izdeva pie nabaga.
- Kāpēc tu tā darīji? - kaimiņi jautāja.
- Bagātais ir muļķis, viņš drīz vien zaudēs visu bagātību. Nabagais ir gudrs, agri vai vēlu viņš iegūs mantu un naudu.
Ja gudrais būtu mūsu pulkā, viņš paceltu glāzi par to, lai mēs prastu saskatīt ko vairāk par biezu naudas maku!

***

Kāds laulātais pāris mierā un saticībā nodzīvojis līdz briljanta kāzām (60 gadiem laulībā). Abiem pajautāja, kāds ir laimīgas dzīves noslēpums.
- Viss noslēpums ir vienvietīgā gulta, kurā guļam šos 60 gadus.
Pacelsim glāzes par jaunā pāra vienvietīgo laulības gultu!

Žurnālists apciemo trakonamu un intervē iestādes direktoru:

Žurnālists: “Sakiet, lūdzu, kā jūs izvērtējat to, ka jūsu pacientiem ir pienācis brīdis izrakstīties no šīs iestādes?”

Direktors: “Mēs ielejam vannā ūdeni. Uz blakus esošā krēsla noliekam tējkaroti un glāzi. Tālāk palūdzam slimniekam iztukšot no vannas visu ūdeni un skatāmies, kā viņš rīkojas.”

Žurnālists: “Ha, vai vispār ir bijuši tādi cilvēki, kas nespēj šo testu nokārtot?”

Direktors: “Jā, turklāt tādu ir visai daudz.”

Žurnālists: “Tur jābūt pilnīgi stulbam. Jebkurš normāls cilvēks taču sāks smelt ūdeni ārā no vannas ar glāzi!”

Direktors: “Nē, normāls cilvēks izņems no vannas korķi un ūdens pats iztecēs ārā…”

***

Vēls vakars. Kāds klauvē pie durvīm. Vīrs dodas atvērt durvis, bet aiz tām stāv bruņots laupītājs.

Zaglis: “Stāvi klusu! Kažoki, dators, nauda ir?”

Vīrs: “Ir.”

Zaglis: “Stiep šurp vai nošaušu!”

Vīrs: “Nevaru – kažoki ir ķīmiskajā tīrītavā. Dators – remontā, bet nauda bankā.”

Zaglis: “Nu, bet vai zelts tev ir?”

Vīrs: “Jā.”

Zaglis: “Cik daudz?”

Vīrs: “Vismaz 100 kilogrami.”

Zaglis: “Ko?! Stiep ātrāk šurp!”

Vīrs ieiet guļamistabā un maigā balsī saka: “Manu zelta gabaliņ, tu pie durvīm lūdz tevi atnākt.”

Trīs vīrieši atnāk uz pirti:

Strādnieks, biznesmenis un deputāts.

Viņi izģērbjas un viņiem visiem kaut kas karājas līdz ceļiem!

Strādniekam – rokas, biznesmenim – vēders, bet deputātam – mēle.

***

Gruzīns piezvana meitenei pēc izsaukuma. Pēc stundas pie viņa ar taksometru atbrauc jauna, bet ārkārtīgi tieva meitene.

Gruzīns: “Klausies, cik tu vispār sver?”

Meitene: “Četrdesmit divus kilogramus… ”

Gruzīns: “Tu paiet vispār vari?”

Meitene: “Jā, varu.”

Gruzīns: “Nu, tad ej ātri no šejienes projām!”

***

Skolotāja lūdz skolēnus uzrakstīt domrakstu par savu ģimeni.

Pēterītis raksta: “Man ir ārkārtīgi inteliģenta ģimene. Tētis ir pianists, bet mamma – māksliniece. Mana māsa ir balerīna. Bet pats galvenais ir tas, ka šīs iesaukas mani ģimenes locekļi iemantoja ļoti ātri!”

Sieva ierodas mājās dārgā sabuļādas kažokā. Vīrs neizpratnē, izvaicā par kažoka iegūšanas veidu.

– Eju pa parku, uz soliņa atzveltnes uzmests kažoks, tuvumā neviena, pasaucu, neviens neatsaucas, pielaikoju – kā uzliets, redzi, cik skaists.

– Jā, tev gan paveicās.

Pēc pāris nedēļām sieva ierodas, greznojusies ar briljantu kaklarotu, auskariem, skaistu gredzenu… Vīrs atkal uzdod mērķtiecīgus jautājumus.

– Eju garām juvelieru veikalam, skatos, zemē kārbiņa. Atveru, tur visas šīs rotas, tuvumā neviena, pasaucu…utt.

– Tev nu gan veicas. Es aizvakar laulības gultā atradu apakšbikses, pielaikoju, johaidī, par lielām!

*

Tēvs jautā Pēterītim: – Dēliņ, vai esi jau izdomājis, par ko tu gribētu kļūt, kad izaugsi liels?

– Jā, tēti, es gribētu būt baseinu tīrītājs.

– Tik vien?

– Vēl es varētu būt santehniķis…

*

– Mammu, mums šodien skolā bija tāda maza bioloģijas olimpiāde, es tajā uzvarēju.

– Nevar būt! Kādi bija jautājumi?

– Jautājums bija tikai viens. Cik kazuāram ir kāju?

– Ko tad tu atbildēji?

– Teicu, ka trīs.

– Kazuāram taču ir divas kājas.

– Nuja, bet visi pārējie atbildēja, ka četras, un mana atbilde bija vistuvāk patiesībai.

*

– Vai jūs zināt, kādas sekas būs, ja sniegsiet nepatiesu liecību?

– Jā gan, solīja BMW…

*

Pulkvedis:

– Tātad šāviņš lido pa līkni un vienmēr nokrīt uz zemes tieši epicentra vidū.

Kareivis:

– Bet ja iekrīt ūdenī?

Pulkvedis:

– Tā nav vairs mūsu darīšana, lai ar to nodarbojas flote!