Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (20.03.2020)8

– Vai jūsu vīram palīdzēja manis izrakstītās tabletes pret vajāšanas māniju?
– Nē, dakter. Viņu vakar kāpņu telpā nošāva.

***

Pusnakts. Taksists pēc diennakts maiņas gatavojas doties mājās. Pēkšņi logā galvu pabāž sieviete: – Orālais 50.
Šoferis: – Orālais 50, orālais 50… bļāviens, kur tas atrodas?

***

Ja no rīta sieva tevi modina ar vārdiem: – Mosties, mīļais, es pagatavoju tavas mīļākās brokastis!- tas nozīmē, ka:
a) tu vēl neesi pamodies;
b) tu esi aizmidzis pie mīļākās;
c) vakar viņa nopirkusi dārgu somiņu vai ko tamlīdzīgu;
d) pusdienas tev pasniegs sievasmāte, paziņojot, ka atbraukusi ciemos uz mēnesi;
e) nakts izdevās;
f) laukā līst, bet vajadzētu izvest pastaigāties suni;
g) ja tava dzīvība ir apdrošināta, derētu neuzkrītoši pārliecināties, ka kafija nav saindēta.

Sieviete lielveikalā gatavojas norēķināties par pirkumiem, un kasieris nejauši pamana viņas atvērtajā somiņā… televizora tālvadības pulti! Kasieris:
– Atvainojiet par ziņkārību – vai jūs vienmēr to nēsājat līdzi?
– Nē, patiesībā vīrs negribēja nākt kopā ar mani iepirkties, tāpēc arī es nolēmu izdarīt mazu nejaucību.

***

Tipisks dialogs sieviešu forumā:
– Jums droši vien ir ļoti garlaicīga dzīve, jo jūs tik daudz laika pavadāt internetā. Man no sirds jūs žēl!
– Kļūdāties! Es burtiski uz vienu minūti te ielūkojos, starp ceļojumu uz Spāniju un ceļojumu uz Peru, aiz tīras cilvēkmīlestības sāku ar jums runāt. Lai jums nebūtu tik skumji jūsu tukšajā, garlaicīgajā eksistencē.
– Atvainojiet, es vairs nevaru tērēt te laiku, mans mīļotais vīrs gaida mani lejā limuzīnā: mēs dodamies romantiskā ceļojumā pa visiem Norvēģijas fjordiem. Dzirdu, ka viņš jau mani sauc.
– Bet es jau atrodos ērtā lidmašīnas sēdeklī, lidmašīna tūlīt pacelsies, es jūs pametu. Es atslēdzos no interneta, lai gan lidoju vislieliskākajā biznesa klasē no iespējamajām. Tieši man jūsu žēl: tikai cilvēks, kurš nekad nav mēģinājis ceļot privātā lidmašīnā, var priecāties par kratīšanos limuzīnā pa Norvēģiju. Es vairs nevaru rakstīt, manas rokas līdz elkoņiem ir melnajos ikros.
– Bet es arī nevaru runāt ar jums: es aizrijos ar visdārgāko šampanieti pasaulē un nomiru no pārākuma sajūtas.

Vīrietis nodevis poliklīnikā urīna analīzi.

Pēc pāris dienām viņam izsniedz aploksni ar rezultātiem.

To atvēris, viņš atrod zīmīti: “Atvainojiet, nevarējām dabūt vaļā burciņu!”

•••

Vakars pie jūras, vientuļa pludmale. Divi psihologi atpūšas, dzer alu.

Pēkšņi no ūdens atskan slīkstoša vīrieša saucieni:

– Palīgā! Palīgā!

– Man šķiet, ka tam vīrietim ir problēma, – saka viens psihologs.

– Jā! Un, pats galvenais, viņš par to jau runā! – otrs atbild.

•••

Dakter, cik ilgi es vēl dzīvošu?

– Desmit.

– Kas – “desmit”?

– Deviņi, astoņi, septiņi, seši.

Sanitāre ārsta pieņemamajā telpā ļoti izbrīnās, kad no ārsta kabineta nesamaksājot izskrien mūķene. Kad no kabineta iznāk ārsts, viņa jautā, kas noticis.

– Es izmeklēju un pateicu, ka viņa ir sāvoklī, – paziņo ārsts.

– Bet, dakter, tas tak nevar būt! – iesaucas sanitāre.

– Protams, nevar, toties žagas kā ar roku noņēma!

•••

Psihiatriskās klīnikas galvenais ārsts sasauc visus klīnikas sanitārus un jautā:– Vai jūs tiešām noķērāt visus astoņus mūsu pacientus, kuri izmuka ugunsgrēka laikā?

Visi sanitāri izbrīnīti skatās cits uz citu. Viens, raustot plecus, pārprasa: – Astoņus? Kāpēc astoņus? Mēs atpakaļ palātās nogādājām divdesmit septiņus!

– Dakter, 3. palātā ir jauna slimniece, lūdzu, apskatiet viņu!

– Es jau apskatījos – diezgan simpātiska.

***

Saruna uztura speciālistes kabinetā.

– Sakiet, lūdzu, kāds pie mana svara būtu optimālais auguma garums?

– Četri metri!

***

– Tu tik slikti izskaties, tumši loki zem acīm, viss tāds bāls. Tev vajadzētu parādīties ārstam…

– Nē, man vajadzētu parādīties pludmalei un okeānam!

***

– Kāds ir jūsu pašreizējais svars?

– 70 kilogramu.

– Un kāds ir bijis maksimālais svars?

– 80 kilogramu.

– Un kāds minimālais svars?

– 3 kilogrami 500 gramu.

Man psihologs ieteica labu padomu – uzrakstīt vēstuli cilvēkam, kura uzvedība mani izsit no sliedēm, un sadedzināt. Es tikai nesaprotu, ko ar to vēstuli darīt.

***

Zvans uz doktorātu.

– Vai es varu pierakstīties pie ārsta?

– Varat, bet pie mums ir rinda, pieraksts tikai pēc sešiem mēnešiem.

– Nesaprotu, kā cilvēki zina, ar ko viņi slimos pēc pusgada?!

***

Aptiekā.

– Man, lūdzu, grūtniecības testu!

– Kādu, lūdzu?

– Negatīvu, ja iespējams.

***

Slimnīcā. Medmāsa modina pacientu.

– Mostieties, slimniek, augšā! Nu taču mostieties!

***

Pacients uztrūkstas no miega:

– Kas noticis?

– Es jums miegazāles atnesu.

Psihoterapeits pacientam:

– Jā, jums patiešām ir kleptomānija – tieksme zagt!

– Bet kā jūs domājat to ārstēt?

– Kad atdosiet manu pildspalvu, varēšu jums izrakstīt recepti!

•••

Pacients reģistratūrā lūdz, lai viņu pieraksta pie acausu ārsta. Viņam paskaidro, ka ir acu ārsts un ausu-kakla-deguna ārsts, bet tāda acausu ārsta gan nav. Vīrietis uzstāj, ka grib tikt pie acausu ārsta.

– Kas tad jums kait? – jautā reģistratore.

– Dzirdu sakām vienu, bet redzu darām pavisam ko citu! – sūdzas pacients.

•••

Nevienu ārstu tā nespēj izsist no sliedēm fakts, ka pacientam ir pulss, kā patologanatomu.

•••

Pacients ārstam:

– Lūdzu, pārceliet mani uz blakuspalātu!

– Kāpēc?

– Tāpēc, ka te mani baro tikai ar putru, bet dzirdu, ka tur arī pīli piedāvā!

Matu ārsts-trihologs – pacientam:

– Jūsu mati pie saknēm taukojas, bet galos šķeļas.

– Vai manu, dakter, ko man darīt?

– Nevaimanājiet un neuztraucieties – vismaz pa vidu taču tie ir veseli!

•••

No skolēna sacerējuma:

“Rudens. Pa vasaru kārtīgi atpūtušies un uzkrājuši spēkus, poliklīnikās atgriežas pacienti.”

•••

Pēc dienesta biedra apmeklējuma hospitālī kareivis atgriežas kazarmās un stāsta pārējiem:

– Njā, izskatās, ka Pēteris ārstēsies ļoti ilgi…

– Vai tu runāji ar ārstu?

– Nē, toties es redzēju medmāsiņu.