Ja tev ir noriebušies visi apkārtējie, darbā/skolā nekā neiet, neviens tevi nesaprot un vienkārši gribas pabūt vienam, Hašimas sala būtu lielisks iemesls tam, lai sasistu savu cūciņkrājkasīti un dotos atvaļinājumā.
Hašimas sala, saukta arī Battle ship island un tagad jau ghost island, atrodas 15 kilometru no Japānas pilsētas Nagasaki un ir tās daļa. Japānas industrializācijas laikā, koncerns Mitsubishi nopirka šo salu 1890. gadā, lai iesāktu akmeņogļu ieguvi no raktuvēm, kas atradās jūras dibenā. 1916. gadā tur tika uzbūvētas pirmās daudzdzīvokļu mājas, lai varētu izmitināt strādniekus, daudzi no kuriem,ar varu tika savākti no dažādām Āzijas daļām. Otrā pasaules kara laikā uz salas piespiedu kārtā tika nodarbināti ap 500 korejiešiem. 1959. gadā populācija Hašimā palielinājās līdz 835 cilvēkiem uz hektāru, kas uzskatāms par pasaules rekordu. Sešdesmitajos gados petroleja aizvietoja ogles un raktuves Japānā sāka slēgties viena pēc otras. Izņēmums nebija arī Hašima un Mitsubishi 1974.gadā oficiāli paziņoja par raktuvju slēgšanu. No tā laika sala ir pamesta un ir tiešs spoku pilsētas prototips. Tūrisma ceļojumi uz pamesto vietu tika atsākti 2009.gada 22. aprīlī, pēc vairāk kā 20 gadu pārtraukuma.
Hašima izmantota kā filmu /Life after people, battle royal II:requiem/ un spēļu /forbidden siren, killer7/ tapšanas vietu.
Protams, dažādi nostāsti klīst par šo salu, bet tas jau ir cits stāsts....