Mēs vēl joprojām uz rajona šūpolēm riņķus mētājam.
Nav ko kavēties atmiņās, viss iet uz priekšu, bet nu viens man ir zināms - pagalma skaistāko MEITENI es tiešām negribēju nobučot.
nejūtos kā dižā modernās bērnības pārstāve, uzaugot 90gadu vidū/beigās, tomēr lielākā daļa no minētā ir, manuprāt, tieši daudzdzīvokļu bērnu bērnība.
un būšu tā, kura teiks, ka būt pieaugušam (vismaz 17 gadu vecums) ir foršāk. ;)
p.s. necenšos teikt, ka bērnība nav forša. ;)
Tagad kad esmu beidzis skolu un strādāju, es saprotu senčus, kad viņi teica ka labprātāk ietu uz skolu nekā uz darbu...
skatos pa logu, kā pagalma bērni spēlē basketbolu man zem groza, tomēr visi nesēž pie datora...
mēs arī kādus 5gadus atpakaļ tur pavadījām pus dienu
bet viņi ik pa laikam aiz stūra iet sapīpēt, parādās aliņi un 14gadīgi puiši pa pilsētu braukā ar mašīnu...
man žēl to bērnu, kas tgd uzaug darot konkrētus debīlismus, tikai tāpēc, ka to diktē mode utt.