Tomēr pateicoties pietiekoši augstam ugunsdrošības līmenim, kāds uz to laiku jau bija F1, visi tika sveikā ar vidējiem un viegliem apdegumiem.
Šodien, līdzīgos ugunsgrēkos iztiekot vispār bez apdegumiem, jo mūsdienīgās ugunsdzēsības sistēmas un pilotu un mehāniķu ugunsdrošais aprīkojums savu darbu padara.
Tā kā Josu Verstapenu varot uzskatīt par stipri cietušu...
Bet tā tas, ne tuvu, nav bijis vienmēr. 1973. gadā Nīderlandē, Zandvortas trasē, jaunais anglis Rodžers Viljamsons (Roger Williamson) brauca tikai savās otrajās F1 sacīkstēs, kad astotajā aplī piekares bojājuma dēļ viņš nespēja līkumā savaldīt mašīnu...
Viņu „sanesa”, viņš „izlidoja” no trases un ietriecās norobežojušajā barjerā, labu gabalu to kārtīgi nostrīķējot, pēc kā formula sagriezās šķērsām trasei un uzliesmoja kā sērkociņš...
Tā kā - tā laika sacensību noteikumos neesot bijusi prasība par ugunsdzēsēju klātbūtni, tad trases malā atradies tikai tāds kā ugunsdzēsējs-novērotājs, kurš no avārijas vietas bijis tikai dažu soļu attālumā, bet viņam nav ļauts iziet uz trases kamēr nebija apstādinātas sacīkstes.
Un vispār – visi apkārtējie esot bijuši stipri apjukuši un nav iedrošinājušies pieiet pie mašīnas...
Tikai Viljamsona tautietis Deivids Perli (David Perli), ieraudzījis notikušo – apstājās, izlēca no mašīnas un paķēra ugunsdzēšamo aparātu no tuvākās ugunsdzēsēju piederumu kastes un sāka dzēst uguni, mēģinot glābt biedru.
Bet viss bija velti. Viņš, tāpat kā mediķi, kuri nekavējoši tika nogādāti avārijas vietā, tā arī nespēja tikt pietiekami tuvu lai spētu atbrīvot Rodžeru no drošības siksnām.
Palīdzēt puisim nespēja neviens, viņš sadega dzīvs...
atbildot uz niks komentāru " Raksts interesants, bet virsraksts ir nedaudz... " Manuprāt, gana liela traģēdija ir ģimenei arī tad, kad kāds tuvinieks ir slimnīcā ar ielauztu galvaskausu un rezultātu īsti nevar zināt neviens. Bet droši vien, ka to uztver katrs nedaudz savādāk.
Nākošajās sezonās jau nu noteikti vajadzētu kārtīgi uzlabot drošību, jo tos zaļos gurķus, kas tagad sēž pie formulu stūres, gadus piecus atpakaļ komandu vadītāji pa taisno nosūtītu uz mājām spēlēties ar modelīšiem vai labākajā gadījumā uz F2000. Agrāk bija 2-3 tādi, kas katrās sacīkstēs pa 5 reizēm izbrauca no trases, tagad gandrīz puse. Kaut arī to intrigu, kas bija Šūmahera un Hakinena laikos tāpat vairs neatgūt.
