Ehh, kas par laiciņu! Dvēsele dzied un kājas pašas nesās pastaigāties un baudīt. Tik silts un glāsmains laiks, nu īsta vasara! Jau no aizpagājušās piektdienas īsts baudījums. Bet nu šitās brīvdienas bija svētlaimes kalngals. Abas dienas eZZiiC staigāja kā vasarā - maiciņā un basenēs. Un nekādi nevarēja saprast, kā cilvēkiem nav karsti ar pufaikām, zābīšiem, cepurēm un šallēm... nonsens! Un ta brīnās, ka slimo 
Ejot gar upi, krāsainie koki sasveicinās, pīlītes un gulbji peld un meklē barību, vārnuči piekrastē uzprišina spalviņas, baloži dūdo piesaulītē, zvirbulēni kā aptrakuši piečivina visus tuvējos krūmiņus. Un gaiss tik tīrs, tik skanīgs, tik smaržīgs...
