Asorti labākai dienai (18.03.2020)5

Lielais Tēvijas karš.1942.gads.Vācu snaiperis sēž slēpnī,bet nevienu pretējā pusē neredz.Tad snaiperis iesaucas:
-Ivanoff!
Ivanovs pieslejas,tiek nošauts.
-Petroff!
Petrovs pieceļas ,tiek nošauts.Klusums.Padomju pusē,galvu plecos ierāvis,ierakumos guļ viens dienvidnieks un šausmās murmina:
-Tikai ne Abdulidžaparolovs,tikai ne Abdulidžaparolovs.

***

Laucinieks pirmoreiz mūžā lielpilsētā pabijis intīmpreču veikalā un, pārbraucis mājās, stāsta:

- Jā, tas tik ir veikals! Pat piepūšamas sievietes pārdod!

Mājinieki prasa:

- Bet piepūšamus vīriešus?

Tas pakasa aiz auss un atbild:

- Teikšu godīgi - piepūšamus vīriešus neredzēju.

Laikam bija beigušies, bet vispār pārdošanā vajadzētu būt, jo rezerves daļu bija dafiga!

Atbrauc uz Padomju Savienību draudzīgās Ķīnas delegācija. Delegācijas darba kārtībā ir arī skolas apmeklējums- tieši tās skolas, kur mācās Jānītis. Klases audzinātāja piesaka Jānītim,lai viņš tajā dienā uz skolu nenāk.

Bet Jānītis, protams, no rīta klāt pats pirmais- neies jau tādu notikumu laist garām!

Nu, atbrauc tā ķīniešu delegācija, izstaigā skolu, visu apskata... Bērni uzvedas priekšzīmīgi, viss ir vislabākajā kārtībā, nekādi starpgadījumi nenotiek. Pašās beigās pirms došanās prom delegācijas vadītājs caur tulku pajautā, vai skolēni negribētu uzdot vēl kādus jautājumus. Jānītis paceļ roku. Skolotāja nobāl, bet darīt neko nevar.

Jānītis jautā: "Vai tā ir taisnība, ka katram ķīnietim ir divi tēvi?"

Delegācijas vadītājs stāsta, ka- jā, tā tiešām ir: katram ķīnietim ir gan savs tēvs, gan vēl arī visas tautas tēvs Mao Cze-Duns. Ķīnieši izsaka atzinību, ka skolā ir tik gudrs bērns, kurš mācējis pajautāt tādu jautājumu.

Bet Jānītis saka: "Tā jau es domāju- no vienām olām šitik dzeltens nevar sanākt!"

* Vakar Latvijas ministru prezidents paziņoja, ka Latvijas ekonomika pēc iestāšanās Eiropas Savienībā veikusi milzīgu lēcienu, tiesa gan - bez izpletņa.
* Nesen Latvija sākusi eksportēt uz Ukrainu pelēkos zirņus, lai Ukraina nebūtu atkarīga no Krievijas gāzes.
* Latvijā izveidojas jauns birojs – „Departaments cīņā ar krīzi”, birojs no valsts budžeta saņem 20 miljonus, pēc kā tiek izveidota vel viena struktūra – „Darbinieku meklēšanas birojs Departamentam cīņā ar krīzi”.
* Latvijā jauns nacionālais ēdiens – pelēkie zirņi BEZ speķa.
* Klientu piesaistei tiek rīkota izpārdošana ar nosaukumu – Trakās dienas Čaka ielā.
* Valstī krasi paaugstinās noziedzības līmenis, pirmajā pusgadā fiksētas 2000 zādzības, un tas ir tikai Finanšu ministrijā.
* "Pašam savs spilvens" - tāds tagad ir galvenais noteikums Jaunā Viļņa dalībniekiem. Taupības nolūkā Igors Krutojs dalībniekus izmitina savā dāčā, bet pats konkurss norisinās turpat dārzā. Galvenā balva ir biļete atpakaļ uz Maskavu.
* Maijā Latvija uz Eirovīziju sūtīs vecu večiņu, kas spēlē kokli pie Brīvības pieminekļa ar devīzi – „vajag parādīt Eiropai, ka mēs vel esam dzīvi, bet, nedod dievs, uzvarēt un rīkot pašiem”.
* Protams, krīze skar arī Latvijas modi, piemēram, Kalvīša kungs tagad nēsā tikai vienu dubultzodu.
* Ja baņķieris nodod tukšas pudeles, tad valstī ir tukšas bankas.
* Pēc tam kad "Rīgas siltums" visiem saviem klientiem atslēdz siltumu, Krievijā translē reportāžas par šovu Latvijā – "Ledus laikmets". Neiztikt arī bez starpgadījumiem - apmēram 50 Latvijas striptīza dejotājas piesalst pie stieņiem.
* Par ministru prezidentu kļūst maestro Raimonds Pauls – pēc principa – ja mirstam, tad ar mūziku.
* Desmitais krīzes gads – Kalvīša kungu neielaiž ASV, jo, redz, dzīvē viņš nemaz nelīdzinās tam cilvēkam, kas pases foto.
* Bijušai Parex bankas direktors tagad jauki iekārtojies centrāltirgū un tirgojo semočkas par dieviem latiem kontrolpaciņā, savukārt Godmaņa kungs izdod kulinārijas grāmatu „100 receptes ēdieniem no zivju pirkstiņiem”.
* Sludinātāji uzbāžas cilvēkiem uz ielas ar jautājumu: ”Vai Jūs ticiat dzīvei pēc krīzes?” ja nē, tad "varbūt nopirksiet Godmaņa kulinārijas grāmatu?

Kārlēns bēdīgs pārnāk no skolas. Tēvs prasa:

- Nu, kas ir?

- Zooloģijā dabūju divnieku.

- Nu?

- Učene prasīja, kam ir vislielākās olas.

- Nu?

- Es teicu, ka zilonim.

- Nu?

- Izrādās ka strausam.

Tēvs kasa pakausi un domīgi saka:

- Ak, tad tāpēc viņš rakstīja tik lēnus valšus.

***

Klausies,Jāni,tev vajag aiziet pie ārsta,tev organismā trūkst kalcija.
-Kāpēc tu tā domā?
-Mēs jau trīs gadus ar tavu sievu tevi krāpjam,bet tev ragi kā neaug,tā neaug.

***

Sieva atnāk mājās no darba un smaidoša saliek vīram priekšā uz TVgaldiņa aliņu, krabīšus,lasīti,sieru šķēlītēs.

- Ja gribēsi, pasauc, mīļais, man ledusskapī vēl ir!

Pēc brīža:

- Vai tu negribi, mīļais, es tev kaut ko garšīgu pagatavošu?

Vīrs dusmīgi:

- Vai stipri?

Sieva:

- Nē, mīļais, nav stipri - tikai lukturis, bampers un kapots!

Tiesā skata lietu par izvarošanu. Lieciniekam jāstāsta, ko redzējis.

Šis stāsta: "Eju- veros- krūmi kust! Pieeju- redzu- divi *išas!"

Tiesnese: "Lieciniek! Kā jūs runājat?! Jāsaka- "kopojas"! Nu- sāciet vēlreiz!"

Liecinieks stāsta vēlreiz: "Eju- veros- krūmi kust! Skatos- divi kopojas. Pieeju tuvāk- nē-e, tomēr *išas!"

***

Bārā sēž fermeris un dzer viskiju.
- Vecīt, ko tu tik drūms? - bārmenis jautā.
- Tu neticēsi! Šorīt slaucu govi un, kad spainis bija jau gandrīz pilns, viņa paspēra ar kreiso pakaļkāju, un viss pagalam.
- Tad nu gan nelaime!
- Tas vēl nav viss. Es piesēju viņas kreiso pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Un, kas spainis bija gandrīz pilns, viņa iespēra ar labo pakaļkāju, un viss izlija.
- Nu un?
- Redzi, tad es pie staba piesēju viņas labo pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Bet, kad spainis bija gandrīz pilns, viņa iesita ar asti, un spainis apgāzās.
- Tas vēl nav nekas!
- Tu neticēsi…tā kā virves man vairs nebija, es nolēmu asti piesiet ar savu bikšu jostu. Izvilku siksnu, piesēju asti augstāk, un man nokrita bikses.
- Un…?
- Un tieši tai brīdī stallī ienāca sieva.

Apprecas ukraiņu puisis ar krievieti,tēvs šim stāsta ko darīt kāzu naktī.

-Vispirms paņem uz rokām,aiznes uz gultu.Parādi cik Ukraina stipra.

-Tad noģērbies,parādi cik Ukraina skaista.

Te pēkšņi no blakus istabas opītis kliedz:-Un tad nosit kulakā,parādi cik Ukraina neatkarīga.

***

Jaunais krievs ierodas Šveices bankā:
-Veči,iedodiet man 100 dolāru lielu kredītu uz 1 gadu.
-Lūdzu,trīs procenti gadā un nepieciešama ķīla.
-Nav problēmu.Pie duvīm stāv 6 klases mersis,lūk atslēgas.
Jaunais krievs saņem naudu,atstāj mašīnu un aiziet.
Pēc viena gada tā pati banka:
-Veči,saņemiet 103 dolārus un atdodiet mašīnu.
Viņam,protams,atdod auto,atdod atslēgas un jautā:
-Tā jau nav mūsu darīšana,bet kāpēc jums tas bija vajadzīgs?
-Vai jūs zināt vēl kādu vietu,kur par trīs dolāriem veselu gadu var turēt automašīnu apsargājamā vietā?

Dārgais, kā mēs sauksim mūsu bērniņu?
Vīrs novelk prezervatīvu, sasien mezglā un izmet tualetes podā:
- Ja tiks laukā, nosauksim par Koperfīldu!

***

Vakar, gaidot pie luksofora pie stacijas lielās gājēju pārejas...

Sēž bomzis ratiņkrēslā ar zilu plastmasas glāzīti rokā un potenciālajiem sponsoriem velta draudzīgus vārdus:

"Пошли вы все на! И жадные, и не слышите..."

***

Komunisms, Kapitālisms un Sociālisms sabīdījuši pusstopu.
Tagad paceļas jautājums, kurš skries pakaļ..
Kapitālisms vaid:
"Ko nu jūs mani, vecīti, dzenāsiet?"
Komunisms būtu ar mieru, bet viņš jauniņš, viņam nedos.
Jāiet vien Socialismam.
Paiet stunda, divas, beidzot pēc trim stundām Sociālisms pārrodas.
Pārējie jautā, kur ta šis tik ilgi bijis.
-Nu, kaut ko uzkodām vajadzēja, stāvēju trīs stundas rindā pēc desas.
-Kas tā tāda rinda? interesējas Kapitālisms.
-Kas tā tāda desa? brīnās Komunisms.

Parkā uz soliņa sēž vīrelis bez kapeikas, aiz pohām galīgi zaļš, garām iet pediņš:
- Kas ir, vecais, negribi uzlāpīties?
Muļķa runa, zilais jož uz veikalu, atnes lielo bumbu un pēc pusstundas jes! kļient sozrel! Pēc kāda laika vīrelis pamožas, atkal sūdīgi, bet pediņš turpat vien sēž:
- Varbūt vēl vienu viņķeli?
Nu, protams, atkal bumba, atkal kondīcija, atkal sūdīgi, bet glābējs blakus:
- Nu, vēl viņķeli?
- Zini, Edgar, atnes kaut ko citu! Man no tiem viņķeļiem sāk dirsa sāpēt.

***

Zvans attiecīgajam dienestam.
- Meitenes varam pasūtīt?
- Bet lūdzu!
- Uz pirti pievedīsiet?
- Jā, protams. Pēc pusstundas būs klāt.
- Un vēl - vai puisīši jums arī ir?
- Jā, lūdzu! Kādus vēlaties - aktīvos, pasīvos?
- Mums tā kā vienalga. Pirtī nopērsimies, alu padzersim, nokniebsimies. Gribētos pasākuma loģiskam nobeigumam kādiem pidariem purnus sasist!