Asorti labākai dienai (16.03.2020)6

5. -Vīrietis un sieviete mīlējas. Pēkšņi sieviete iesaucas -Vai, es taču biju aizmirsusi, ka ārsts man aizliedza ar šo te nodarboties!- Vīrietis satraukts izlec no gultas -Tu esi slima!?- -Nē, ārsts ir mans vīrs!-

6. Draugi sarunājas -Klausies, aiziesim šovakar uz pasākumu "Tiem, kam pāri 30." -Labi.- Viens no draugiem tomēr neierodas. Nākošajā dienā otrs viņam pārmet - ko tu nenāci, bija jauka ballīte.- "Es mājās izmērīju - 24 cm. Tāpēc arī negāju."

7. Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : "nav man, nav."

8. Bērnudārzs. Pēterītis saka Anniņai "Kad visi ies gulēt pusdienas laiku, satiksimies vestibilā un taisīsim minetu". Anniņa: "Labi. Bet kas ir vestibils?"."

9. Taksometrā iekāpj sieviete, aizbrauc līdz vajadzīgajai vietai un tad paziņo, ka viņai nav naudas, ar ko maksāt. Taksists ne vārda neteikdams, aizved viņu uz mežu, izsēdina, izklāj uz zemes deķi un saka: - Noliecies... Sieviete iebilst - Ko jūs, man ir vīrs, bērni... Taksists - A man mājās ir 40 truši, tā kā liecies vien un plūc zāli deķī!

10. Puisis pirmo reizi apciemo meiteni. Staigā pa dzīvokli, aplūko gleznas un grāmatplauktus, pēkšņi ierauga smalku ķīniešu vāzi, kurā kaut kas iebērts. Iebāž roku, patausta un jautā -kas tas?- -Mana vectētiņa pelni.- Puisis izbīlī atrauj roku, bet meitene turpina -Viņam slinkums iet uz virtuvi pēc pelnutrauka.-

11. Tramvajā: - Jūs izkāpjat nākamajā pieturā? - Nē. - Tad samainīsimies. - Un kas jums ir?

12. Sivēns pieskrien pie Pūka : Pūk, Pūk! mums atveda ievārījumu - veselas 20 burkas, t.i. katram 18. Pūks neizpratnē : kā tā- 20 kopā un katram 18, kaut kas neštimmē. Sivēns : ta es arī nesapratu, katrā gadījumā es savas 18 jau izriju

13. Viens džeks bārā dzer vairāk kā parasti un otrs šim prasa: - Kas noticis? Džeks stāsta: - Es dzeru savas sievas piemiņai. Viņa bija svētā zemes virsū. Viņa gāja baznīcā katru rītu, pavadīja savas dienas lasot un citējot Svētos Rakstus, katru vakaru dziedāja himnas un psalmus, piepildīja mūsu māju ar reliģiskām statuetēm un gleznām un ielūdza mūķenes un mācītājus pie mums pusdienās trīs reizes nedēļā. - Izklausās pēc eņģeļa, - otrs saka. - droši vien tādēļ Dievs viņu arī tik ātri paņēma pie sevis. - Nē, - pirmais atbild, -es viņu nožņaudzu.

14. Puisis pēc disenes uzaicinājis meiteni uz māju, cienā ar vīnu un jautā -Tu neatteiksi pārgulēt ar mani?- - Ar mani nekad nekas tamlīdzīgs nav noticis-, atbild meitene. - Tu nekad neesi gulējusi ar vīrieti?- - Nē taču – es nekad neesmu atteikusi.-

15. Vīrs zvana uz mājām sievai – Hallo, dārgā, vai tu neiebildīsi, ja pie mums uz vakariņām atnāks 3 mani draugi- - Kādas iebildes, mīļais! Tu taču zini, ka tavi draugi – mani draugi.... - - Vai, atvainojiet, es laikam esmu nepareizi piezvanījis!-

16. Lauku meitene pēc pirmā studiju gada beidzot aizbrauc uz mājām – Mammu, tēti, man beidzot uzradies zēns! - - Lieliski! Kurā kursā viņš mācās?- - Ko jūs! Viņam ir tikai mēnesis...
17. Divas draudzenes ciemojas. -Mans vīrs vairs nemaz nedzer!- -Mans arī gandrīz vairs ne – tikai pa svētkiem un kad iet uz pirti.- Vīrs sauc no blakusistabas – Sieviņ, kādi mums šodien svētki? Nekādi? Nu, tad es iešu uz pirti...

18. Pavasaris. Lekcija. Studente saņem zīmīti no kursabiedra "Vai tu gribi to pašu, ko es?". Viņa raksta atbildi: "Jā, bet ne ar Tevi."
19. Šefs padotajiem: - Iepazīstieties, lūk, mūsu jaunais darbinieks. Parādiet viņam, ko jūs darāt, kad domājat, ka es jūs novēroju.

20. Sveiciens radio: peredaite mojemu papočke pozdravlenija s prazdņikom ot vsevo serdca do čļena!
- do čevo?
- doč ļena!!

Pēc randiņa Pīters pavada meiteni līdz mājām. Pie viņas mājas durvīm, kad jau laiks šķirties puisis atspiežas pret sienu un teic:
- Klau, Mērij, kā būtu ar vienu minetiņu?
- Traks esi, kāds minets uz trepēm, kaimiņi pamanīs?!?
- Nu štrunts ar kaimiņiem, lūdzu!
- Nē taču, nevar tā!
- Nu lūdzu, Mērij, Tev taču tas patīk!
- Patīk jau, bet es tā nevaru ...
Šajā brīdī durvis atveras, iznāk meitenes jaunākā māsa un saka:
- Ziniet, tēvs teica, lai Mērija uztaisa Pīteram minetu, vai lai mēs abas uztaisām viņam minetu, vai lai viņš pats uztaisa sev minetu, vai arī tēvs pats nonāks lejā un Pīters taisīs viņam minetu... bet noņemiet taču vienreiz roku no domofona pogas.

***

Divi svētie tēvi ceļmalā liek uzrakstu: "Apstājies, kamēr nav par vēlu, gals ir tuvu!" Šiem garām palido kravas mašīna lielā ātrumā, šoferis, izliecies pa logu, kliedz un krata kulaku:
— Nolāpītie sektanti, galīgi piegriezušies!!!
Kad aiz pagrieziena mašīna pazūd, dzirdams troksnis un šļakstoņa. Viens svētais tēvs saka otrajam:
— Izskatās, ka tev bija taisnība, vajadzēja uzrakstīt īsi: "Tilts sagruvis!"

Sieva vīram:
— Tevi atkal izsauc uz skolu. Jānītis logu izsitis.
Vīrs:
— Cik tad tur to logu ir, ne skola, bet kaut kāda siltumnīca!

***

Pastaigājas večuks, ierauga jaunu lielveikalu, nodomā: "Ai ieiešu iekšā, nopirkšu kaut ko."

Izdomā, ka vajag nopirkt cimdus.

(v) — Meitenīt, man derētu cimdus nopirkt.

(p) — Jums kādus? No īstas ādas vai mākslīgas?

(v) — Protams, ka no īstas.

(p) — Tādā gadījumā, lūgums, iet nākamajā nodalījumā.

Večuks aiziet.

(v) — Meitenīt, man, lūdzu, cimdus no īstas ādas.

(p) — Jums kādus tieši? Ar vilnu iekšā vai bez?

(v) — Protams, ka bez vilnas...

(p) — Tādā gadījumā lūgums iet nākamajā nodalījumā.

Večuks atkal aiziet uz citu nodalījumu.

(v) — Meitenīt, man, lūdzu, cimdus no īstas ādas un bez vilnas.

(p) — Kādā krāsa Jūs gribat?

(v) — Melnus....

(p) — Tāda gadījumā lūgums iet nākamajā nodalījumā.

Atkal nabags aiziet uz citu nodalījumu.

(v) — Meitenīt, man, lūdzu, cimdus, no īstas ādas, bez vilnas un melnā krāsā!

(p) — Jums kādus tieši? Ar pogu vai bez?

(v) — Laikam jau ar pogu...

(p) — Tādā gadījumā lūgums iet nākamajā nodalījumā.

Aiziet večuks atkal uz nākamo nodalījumu, izbesījies jau, dusmīgs... un redz:

ieskrien veikalā vīrs ar tualetes podu, kurš izrauts ar visām saknēm ārā, rokā vēl flīzes gabaliņš un kliedz:

— ŠIS IR MANS TUALETES PODS! ŠĀDA TIPA FLĪZES MAN IR TUALETĒ! DIRSU ES JUMS VAKAR RĀDĪJU!!! LŪDZU, DIEVA DĒĻ, PĀRDODIET MAN BEIDZOT TUALETES PAPĪRU!

Bija reiz čalim, nu tāda apaļīga sieva. Vienu dienu iestrēga nabadzīte podā, nu nekādi nevar tikt laukā. Vīrs izsauc glābējus. Pie reizes nodomā: "Nolādēts, atbrauks glābēji, bet sievai tur viss redzams, atkailināts."

Vīrs paņem un piesedz ar sambrero cepuri.

Atbrauc glābēji, stāv skatās no koridora uz tualetes telpu:

— Bļāviens, sievu mēs izvilksim, bet Jūsu meksikānietim gan dirsā ir.

***

Bārā sēž divi jaunie krievi un ēd vakariņas. Viens no viņiem visu laiku ielūkojas zem galda. Otrs, ziņkāres mākts, pienāk pie pirmā un redz, ka tam klēpī ir ļoti maziņš tenisa korts, kurā spēlē mikrotenisistiņi. Apkārt mikroskatītājiņi... neticams skats!

Otrais: "Bračka, kur tu šitādu dabūji?!"

Pirmais: "Redz, man ir draugs džins. Viņš izpilda vēlēšanās."

Otrais: "Klau, drīkst, es arī vienu vēlēšos?!"

Pirmais: "Drīkst, tikai viņš ir nedaudz pakurls, runā skaļāk."

Otrais: "Labi, gribu, lai man virsū birtu "baksi" (žargons krievu variantā ar nozīmi "dolāri" ) !"

Piepeši viņam sāk krist virsū faksi. Viņš izlien no faksu kaudzes...

Otrais: "Jo..maķ...! Kas tas par sūdu džinu!"

Pirmais: "Nu, vecozēn, varbūt tu domā, ka es viņam prasīju, lai man būtu 30 cm garš teniss?"

Satiekas divi draugi:
- Auuuu zobs trakoti sāp!
- Klausies, beidz vaidēt un aizej pie zobārsta!
- Nu nē, man bail... sāpēs!
- Ja tev bail, aizej uz dzelzceļa staciju, piesien pie kāda vagona un izraus tev to zobu!
- Labi, pamēģināšu!
Pēc nedēļas draugi atkal satiekas:
- Un kā?
- Nojmāli! Sesjus nojāva!
- Sešus zobus izrāva?
- Nē, seslus vagonus nojāva! Zobus pēc tam mašīnists izsita!

***

Čalis pēc krietna dzerstiņa pamostas un sāk apzvanīt draugus:
— Jāni, es vakar biju pie tevis?
— Nē, nebiji.
— Pēci, vai gadījumā es vakar biju pie tevis?
— Šķiet, ka biji...
— Tad es pie tevis redzēju lēkājošus citronus?!
— Ā, tad tu tas esi, kas gatavojot kokteili, fužera spiedē izspiedi manu kanārijputniņu!!!

***

Kāda Maskavas vissavienības institūta līdzstrādnieks Haims pēkšņi tiek norīkots komadējumā uz Volīnijas Novgorodu, viņa dzimto pilsētu. Izkāpis stacijā, viņš pēkšņi saskrienas ar Izju, bērnības draugu un skolas biedru.
- Cik ziemu, cik vasaru!
Haims paskaidro savas ierašanās iemeslu un bilst, ka varētu uz atkalredzēšanos apmest kādu glāzīti. Tik papriekš viesnīcā jāiekārtojas.
- Kāda viesnīca?! Nāc ciemos! Zāra būs priecīga tevi redzēt, uztaisīs vakariņas. Iemetīsim konjaciņu! Izgulēsies pie mums.
Vakars paiet atmiņas un glāzītes cilājot, pēc kā viesis tiek guldīts viesistabā uz dīvāna. Nakts vidū Haims pamostas no spiediena vēdera lejasdaļā un atskārst, ka nav noskaidrojis, kur šajā dzīvoklī ir tualete. Taustās, taustās pa tumsu, ielien kādā kambarī, kas izrādās pieliekamais. Bet spiediens tā samilzis, ka kuru katru brīdi var iet vaļā. Haims satausta skābētu kāpostu mucu, izgrābj bedrīti, ieliek savu kluci un uzliek kāpostus virsū. Agri no rīta, namatēvu nemodinājis, viņš dodas savās darba gaitās. Tās nodarījis, sēžas Maskavas vilcienā un brauc mājup.
Pēc gada atkal sagadās līdzīgs komandējums. Haims izkāpj uz perona mazliet tramīgs, bet - ko domā, ko ne, atkal Izja viņa ceļā! Protams, atkal tiek piedāvāts izmantot viesmīlbu. Haims kaut ko izvairīgi ņurd.
- Tu par tiem kāpostiem? Liecies mierā! Apēdām, izdirsām, aizmirsām. Nāc!
Priekš pilnas laimes situācija atkārtojas. Šoreiz Haims neatrod neko citu, kā izcelt ar saknēm gumijkoku, ielikt kluci podā un augu iestādīt atpakaļ. Arī šoreiz viņš agri pamet Izjas dzīvokli.
Pēc pusgada pienāk telegramma:
"Haim, atzīsties, kur tu piedirsi! Jau trešo dzīvokli mainām..."