Māte saka tēvam:
- Aizej, mīļais uz bērnudārzu pakaļ mūsu dēlam Vovočkam.
- Ko tu, es taču tur nekad neesmu bijis, kā es viņu tur atradīšu?
- Nekas, sameklēsi, tur uz visām durvīm ir uzraksti.
Labi, aiziet tēvs uz bērnu dārzu, ienāk un uz pirmajām durvīm uzraksts "Bērni".
Nodomā "tā kā Vovočka arī vēl bērns, tad droši vien te" un iet iekšā.
- Esmu atnācis pakaļ Vovočkam, kur viņš ir?
- Uzkāpjiet augstāk, šeit viņa nav.
Nu, uzkāpj stāvu augstāk, tur uz durvīm uzraksts "Sliktie bērni". Iet iekšā:
- Vai Vovočka šeit?
- Nē, uzkāpiet augstāk.
Uzkāpis vēl stāvu augstāk skatās, uz durvīm uzraksts - "Šausmīgie bērni".
- Vai, gadījumā šeit nav Vovočkas?
- Nē, uzkāpiet augstāk.
Uzkāpj stāvu augstāk un lasa uzrakstu uz durvīm - "Īsti mežoņi, ne bērni".
- Vai arī šeit Vovočkas nav?
- Nē, kāpiet stāvu augstāk.
Uzkāpj - tur uz durvīm uzraksts "Vovočka".
Brežņevs aizbraucis uz tikšanos ar ASV un Lielbritānijas vadītājiem. Sarunu starpbrīdī visi iziet uzpīpēt. Lielbritānijas premjers izvelk sudraba cigarešu etviju ar uzrakstu „Mīļajam premjeram no Anglijas sievietēm.” ASV prezidents izvelk savējo- no zelta ar uzrakstu „Prezidentam no amerikāņu tautas.” Arī Brežņevs izvelk savējo – zelta portsigāru ar briljantiem un rubīniem un uz tās rakstīts „Caram Nikolajam II no Austrijas erchercoga.”
Sēž trīs veči, iedzer un runā, kam lielāks pohujs uz visu.
Pirmais saka: "Atnāku mājā no darba, skatos sieva ar mīļāko, man pohuj, skatos futbolu."
Otrais saka: "Pabeidzu celt māju, vakar nodega, pohuj, uzcelšu jaunu."
Trešais: "Skatos futbolu, dzirdu pie loga: „Janka, Janka, nāc ārā!!!” Nu, iznācu, tur pieci purni sāk mani dauzīt un spārdīt. Spārda, spārda, bet man pohuj, es neesmu Janka."
***
Sarunājas divas večiņas.
— Klausies, vai tu ar savu veco naktīs padauzies?
— Ko tu, vecā, 80 gadi taču, kāds tur vairs...
— Bet mēs gan paņemamies! Apguļamies blakus, paceļam vecā daiktu un skatāmies — uz kura pusi tas kritīs, tas rīt ies pēc maizes!