Asorti labākai dienai (13.01.2020)7

Tipisks dialogs sieviešu forumā:

– Jums droši vien ir ļoti garlaicīga dzīve, jo jūs tik daudz laika pavadāt internetā. Man no sirds jūs žēl!
– Kļūdāties! Es burtiski uz vienu minūti te ielūkojos, starp ceļojumu uz Spāniju un ceļojumu uz Peru, aiz tīras cilvēkmīlestības sāku ar jums runāt. Lai jums nebūtu tik skumji jūsu tukšajā, garlaicīgajā eksistencē.
– Atvainojiet, es vairs nevaru tērēt te laiku, mans mīļotais vīrs gaida mani lejā limuzīnā: mēs dodamies romantiskā ceļojumā pa visiem Norvēģijas fjordiem. Dzirdu, ka viņš jau mani sauc.
– Bet es jau atrodos ērtā lidmašīnas sēdeklī, lidmašīna tūlīt pacelsies, es jūs pametu. Es atslēdzos no interneta, lai gan lidoju vislieliskākajā biznesa klasē no iespējamajām. Tieši man jūsu žēl: tikai cilvēks, kurš nekad nav mēģinājis ceļot privātā lidmašīnā, var priecāties par kratīšanos limuzīnā pa Norvēģiju. Es vairs nevaru rakstīt, manas rokas līdz elkoņiem ir melnajos ikros.
– Bet es arī nevaru runāt ar jums: es aizrijos ar visdārgāko šampanieti pasaulē un nomiru no pārākuma sajūtas.

Vīrietis nodevis poliklīnikā urīna analīzi.

Pēc pāris dienām viņam izsniedz aploksni ar rezultātiem.

To atvēris, viņš atrod zīmīti: “Atvainojiet, nevarējām dabūt vaļā burciņu!”

•••

Vakars pie jūras, vientuļa pludmale. Divi psihologi atpūšas, dzer alu.

Pēkšņi no ūdens atskan slīkstoša vīrieša saucieni:

– Palīgā! Palīgā!

– Man šķiet, ka tam vīrietim ir problēma, – saka viens psihologs.

– Jā! Un, pats galvenais, viņš par to jau runā! – otrs atbild.

•••

Dakter, cik ilgi es vēl dzīvošu?

– Desmit.

– Kas – “desmit”?

– Deviņi, astoņi, septiņi, seši.

Sanitāre ārsta pieņemamajā telpā ļoti izbrīnās, kad no ārsta kabineta nesamaksājot izskrien mūķene. Kad no kabineta iznāk ārsts, viņa jautā, kas noticis.

– Es izmeklēju un pateicu, ka viņa ir sāvoklī, – paziņo ārsts.

– Bet, dakter, tas tak nevar būt! – iesaucas sanitāre.

– Protams, nevar, toties žagas kā ar roku noņēma!

•••

Psihiatriskās klīnikas galvenais ārsts sasauc visus klīnikas sanitārus un jautā:– Vai jūs tiešām noķērāt visus astoņus mūsu pacientus, kuri izmuka ugunsgrēka laikā?

Visi sanitāri izbrīnīti skatās cits uz citu. Viens, raustot plecus, pārprasa: – Astoņus? Kāpēc astoņus? Mēs atpakaļ palātās nogādājām divdesmit septiņus!

Vīrs pārnāk mājās un sieva saka:
– Slēdzis nedarbojas, lūdzu, salabo.
– Kas es tev, kāds elektriķis?!
Otrā dienā:
– Krāns tek, vajadzētu salabot.
– Kas es tev, kāds santehniķis?!
Nākamajā dienā vīrs pārnāk mājās – krāns nepil, slēdzis darbojas.
– Kurš to izdarīja?
– Kaimiņš.
– Ko par to gribēja?
– Lai es padziedu vai pamīlējos ar viņu.
– Nu, un ko tu dziedāji?
– Kas es tev, kāda dziedātāja?!

***

– Mīļā, lūdzu aizej paskaties, kāpēc mūsu zelta gabaliņš raud?
– Tas nav mūsu, bet kaimiņa…
– Mūžīgi tas viņu šmurgulis brēc caurām dienām!

***

Skolotājs atnācis pie sava kaimiņa, ķirurga. Abi parunājas, paskatās TV, iedzer glāzi vīna. Kad viesis jau taisās iet prom, saimnieks saka:
– Nododiet sveicienus sievai. Starp citu, kā viņai ar veselību?
– Oi, atcerējos, ka tieši tāpēc es atnācu – viņa nokrita pa kāpnēm un guļ tur lejā bez samaņas.

Vīrietis sūdzas draugam:
– Mani kaimiņi ir neciešami: vakar visu nakti viņi dauzīja pret sienu!
– Tas gan traki, tu nevarēji gulēt!
– Nu, patiesību sakot, es šoreiz negulēju – līdz rītam vingrinājos spēlēt trombonu.

***

Konservatorijas students noīrējis dzīvokli un nedēļu vēlāk zvana mātei un sūdzas par kaimiņiem: – Viena raud visu dienu, otra guļ gultā un vaid, un vēl ir puisis, kurš dauza galvu pret sienu.
– Turies no viņiem tālāk, dēliņ,- iesaka māte.
– Tā es arī daru. Sēžu visu dienu savā istabā un spēlēju trompeti.

***

Vīrietis dodas komandējumā un lūdz kaimiņu pieskatīt sievu:
– Tu pavēro manu sievu – ja pie viņas atnāk kāds vīrietis, iedzen durvīs naglu. Es atgriezīšos, paskatīšos uz durvīm un man viss būs skaidrs.
Pēc mēneša viņš atgriežas, un durvīs – viena nagla.
– Tātad vienreiz atnāca, vai ne?
– Kādu vienreiz? Es jau divas durvis nodevu metāllūžņos.

Runā divi kaimiņi:
– Vai tu dzirdēji, kā manējā šonakt vaidēja? Tā jābūt!
– Tu vēl neesi dzirdējis, kā viņa vaid, kad tevis nav mājās…

***

Jānītis kaimiņu dārzā rauj ābolus un kaimiņš viņu pamana:
– Ak, tu huligāns! Tūlīt es tev parādīšu kā zagt!
– Paldies, tēvoci, citādi mani jau otro reizi pieķer.

***

Vīrietis noguris pārnāk no darba un dzird aiz sienas zīmīgas skaņas, vaidus un stenēšanu. Tad viņš saka dēlam:
– Man jau apnicis tas kaimiņš! Iešu un pateikšu viņam, lai viņš ar savām bābām to klusāk dara!
– Mamma jau taisījās viņam to pateikt.
– Tiešām? Un nepateica?
– Es nezinu, viņa vēl arvien nav atnākusi no viņa.

Nomirst trīs sievietes, tad Pēteris pirms laišanas paradīzē prasa pirmajai: "Cik reizes krāpi savu vīru?"
- Sieviete atbild: "Zini tik daudz, ka pat saskaitīt nevaru..."
Pēteris iedot sievietei melnu kleitiņu, ar melniem spārniņiem un laiž paradīzē.
- Prasa otrajai: "Cik reizes krāpi savu vīru?"
- Otrā sieviete atbild: "Nu varētu būt kādas trīsdesmit reizes, varbūt mazliet vairāk..."
Pēteris iedod zilu kleitiņu ar ziliem spārniņiem un palaiž sievieti uz paradīzi.
- Tad prasa trešajai šo pašu jautājumu, viņa atbild: "NEVIENU..."
Pēteris dod baltu kleitiņu ar baltiem spārniņiem, sieviete to redzot jautā: "Kas es tagad Eņģelītis būšu???"
- "Nē, tu būsi ZOSS...", Atbild Pēteris.

***

Nekad nemeklējiet kļūdas, ja nezināt, ko ar tām darīt tālāk …

Absurds – tā ir subjektīvas loģikas adekvāta attieksme pret objektīvas pasaules neadekvātajām 
parādībām …

Nožēlot grēkus nekad nav par vēlu, bet sagrēkot var arī nepaspēt …

Un tomēr sūdos kaut kas ir! Tūkstošiem mušu taču nevar kļūdīties …

Jubileja – tas ir tad, kad ir daudz ziedu, bet tu vēl esi dzīvs …

Gribētos, lai ne tikai gribētos …

Ja tev kaut ko gribās – padomā, kāpēc tev tā līdz pat šim brīdim vēl nav un nomierinies …

Mīlestība ir nevis tad, kad tev atnes rožu pušķi un tu to osti, bet tad, kad tev visu dienu stāsta par 
93 markas benzīnu un tu klausies …

Ja esi sastapis savu sapņu sievieti, no pārējiem sapņiem vari atvadīties.

Izsmēķēta cigarete saīsina cilvēka dzīvi par 2 stundām, izdzerta degvīna pudele – par 3 stundām, 
bet darba diena – par 8 stundām …

Jo vairāk iespēju, jo mazāk vēlēšanos …

Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi …

Trakam būt ir skaisti, bet to zina tikai paši trakie …

Katram svētajam ir sava pagātne, katram grēciniekam – nākotne …

Jo lielāks cūka, jo vairāk izrok …

Pesimists? – tas vienkārši ir labi informēts optimists …

Man garastāvoklis ir vieta, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu …

Dzīvot ir labi, bet labi dzīvot ir vēl labāk …

Katra cilvēka dzīvē var iestātiem brīdis, kad jebkurš papīrs kļūst vērtīgs …

Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad tevi neviens neredz …

Skaistākās lietas dzīvē nemaz nav lietas …

Lai atstātu iespaidu uz apkārtējiem, bērni cenšas izlikties vecāki, vīrieši – gudrāki, bet sievietes – jaunāks un dumjākas …

Lai tavi vārdi neatšķirtos no darbiem, vai nu klusē, vai neko nedari …

Mīnuss – tas jau ir puse no plusa! Bet pluss – tas reizēm ir divi mīnusi …

Dzīves pieredze – tā ir kaudze ar zināšanām, kā nevajag rīkoties situācijās, kas nekad vairs neatkārtosies.