Visu nakti zem logiem ņaudēja kaķis.
Vien uz rīta pusi apklusa.
Varbūt atrada kaķeni, bet varbūt… rotveileru…
*
– Klau, par ko uz tevi sieva vakar tā lamājās un bļāva?
– Par bibliotēku.
– Tu biji bibliotēkā? Kāpēc tad tā bija jālamājas?
– Lasītavā aizmirsu apenes…
*
– Man draudzene deva mājienu, ka vēlas saņemt dzimšanas dienā kaut ko apaļu, spīdīgu un ar dimantiem…
Kā domā, vai viņa ļoti apvainosies, ja uzdāvināšu flekša dimanta griezējripu?
*
– Indiāņus uzspēlēsim?
– Jā, labi!
– Nu tad skrien pēc uguns, ūdens.
Kad Pēcītis izauga liels un apaļš, viņš iesūdzēja tiesā vecākus, jo bija pieradināts ēst par četriem – par mammu, par tēti, par vecmammu, par vectēvu…
*
Sarunājas divi paziņas.
– Nu viss, dzīve izdevusies! Var teikt, māju es uzbūvēju, dēlu izaudzināju…
– Bet kā ar koku?
– No tā es šķiršos.
*
Uz Latvijas ceļiem nav bedru, tie ir guļošie policisti ar ievilktiem vēderiem!
*
Vīrieši dedzina riepas, bet sievietes… sajūgu.
*
Dusmas – tas nav nekas cits kā īslaicīgs prāta aptumsums, bet mīlestība – ilgstošs.
