Kādu dienu bagāts ģimenes
tēvs aizveda savu dēlu
ceļojumā uz laukiem,lai
parādītu,cik nabadzīgi var
būt cilvēki.Viņi pavadīja
veselu diennakti nabadzīga
zemnieka ģimenē.
Kad viņi
atgriezās,tēvs jautāja
dēlam:
-Nu,kā tev patika ceļojums?
-Izcili,tēt!
-Vai tu redzēji,cik cilvēki
var būt nabadzīgi?
-O,jā!
-Un ko tu uzzināja?
Bet dēls atbildēja:
-Es redzēju,ka mums ir
suns mājās,bet viņiem ir četri.Mums ir baseins,kas sniedzas līdz
dārza vidum,taču viņiem
ir upīte,kam nav gala.
Mums ir importētas
lampas,viņiem ir zvaigznes.
Mūsu iekšējais dārzs sniedzās
līdz vārtiem,viņiem pieder
viss horizonts.Paldies tev
tēti ka parādīji cik nabadzīgi MES
esam!
Pāris kas jau 28 gadus turējušies cieši kopā izdomājuši satikties tur, kur bijuši medusmēnesī (Floridā). Vīrs aizbrauca pirmais, jo gribēja visu sakārtot viesnīcas numuriņā-kur medusmēnesī pavadīts laiks. Sieva brauks tikai pēc četrām dienām, tādēļ vīrs ieraudzījis datoru viesnīcas numuriņā gribēja aizsūtīt mīļajai sieviņai e-pastu, bet rakstot e-pasta adresi nokļūdījās vienā burtā. Šī vēstule nonāca vienas atraitnes elektroniskajā pastkastītē, kura tikko bija atnākusi no vīra bērēm un piegāja pie datora lai paskatītos vai nav atnākusi kāda līdzjūtības vēstulīte... ...dēls ienākot istabā māti redz pie datora bezsamaņā, un kompjūtera ekrānā izlasa šādu tekstu:
"Sveika mīļā sieviņ, es jau esmu savā vietā, šeit ir diezgan karsts-un ir arī pieejami datori, tādēļ nodomāju tev nosūtīt e-pastu. Viss jau ir sagatavots tavam ierašās brīdim! Kaut tu ierastos ātrāk, manu zaķenīti!