Asorti ar tekstu šodienai (18.11.2019)11

Princis uzjāj stikla kalnā, nones princesi, svin kāzas, bet skatās, ka visu laiku kaut kāds puisītis gar princesi apkārt ložņā. Princis nu prasa vienam no apkalpotājiem, kas tas tāds un ko viņš te dara.
Ai, nu te pirms dažiem gadiem kaut kāds Antiņš piesolījās princesi nonest lejā, bet tikai lai vispirms viņam kaut kādu test-draivu atļaujot. Nu atļāva, šis uzjāja kalnā, bet nojāja bez princeses, tikai teica, ka tāpat kā ar baļķi braukt, atjāšot, kad būs cits modelis piedāvājumā.

*****

Kādreiz pad.laikos uz Suvorova (tagad - Čaka) ielas pretīm "Staburagam" bija kafejnīca "Pērse". Visi igauņi (un daži somi) uzskatīja par savu pienākumu tur iepļaut simts gramus. Perse - igauniski - pakaļa, dirsa (vai ēzelis).
Toties Tukumā vēl deviņdesmito vidū bija kafejnīca "Šekums", vietējie to sauca par Šekumkrogu.

*****

Sēž trīs makšķernieki, ķīnietis, krievs un čukča. Sarunājās par labākajām copēm mūžā. Ķinietis stāsta, ka izvilcis 100 kg karpu. Krievs stāsta, ka Volgā 300 kg samu noķēris. Čukča saka, ka tas viss sīkums. Viņš lūk vienreiz noķēris vodolazu. Tas vēl nekas, ka gandrīz bruku dabūjis kamēr no ūdens izvilcis. Vodolazs kā sācis lamāties un ar uzgriežņu atslēgām vicināties... Piecas reizes metis atpakaļ, kamēr zivs nomierinājusies un aizpeldējusi.

Slimnīcā ieved negadījumā cietušu jūrnieku. Lai glābtu dzīvību, ārsti
ir spiesti viņam daļēji saīsināt krāniņu. Pēc operācijas jūrnieks
pamostas no narkozes, uzzin bēdīgo vēsti un nelaimīgs jautā, vai vismaz
tetovējums uz krāniņa palicis. Ārsti priecīgi atbild, ka jā. Uz krāniņa
palicis tetovējums "oļa".
- "Vai, vai, vai" - vaimanā jūrnieks - "tur kādreiz bija rakstīts
"privet ot krasnoznamjonogo voenno morskogo flota Sevostopoļa"!"

*****

Reiz vienu dienu, es ar draugu izdomāju, ieiet bārā un padzert aliņu. Mēs apsēdamies pie galdiņa, un ieraudzijām skaistu meiteni, kas sēdēja pavisam viena. viņai bija ideāla figūra un mēs nevarējam atraut acis, ne uz minūti no viņas. Pēc stundas ilgas sēdēšanas, pēkšni mans draugs piecēlās un aizgāja pie viņas.

Viņs pajautāja viņai, ''Vai jūs neiebilstu, ja es piesētos, un patērzētu kādu laiciņu ar jums?''
Viņa skaļi atbildēja: ''Nē, es nenākšu pie jums uz mājām un netaisos palikt pie tevis pa nakti.''

Visi, kas tobrīd sēdēja bārā, pieklusa un skatijās uz manu draugu. Mans draugs, ar nolaistu galvu apsēdās savā vietā, neizprotot, kāpēc viņa tā pateica. Draugs jutās apkaunots un pazemots. Pēc, apmēram pusstundas, sieviete pienāca pie mūsu galdiņa un teica. ''Lūdzu piedod par to, ko tev pateicu. Es studēju psiholoģiju, kas pēta cilvēku reakciju uz mulsinošām situācijām.''

Mans draugs, ilgi nedomājot skaļi iekliedzās, ''Ko tu ar to domā, 100 Ls stundā!?''



P.S. Tas protams nebija noticis ar mani.

Sēž vecs angļu lords savā vecajā pussabrukušajā pilī pie kamīna. Pēkšņi telpā ieskrien sulainis un, panikā kliegdams, skraida pa istabu:
- Ārprāts, ser! Plūdi! Plūdi! Šausmas!
- Berimor, kas tā par nedžentlmenisku uzvedību? Kur jūsu manieres? Tūlīt pat izejiet laukā un ienāciet, kā pienākas, - lords aizrāda.
Sulainis iziet laukā, pēc mirkļa pieklauvē pie durvīm, top ieaicināts un, ienācis iekšā, ieņem stāju, lai paziņotu:
- Pie Jums Temza, ser!

***

Trīs medicīnas studentiem pirmo reizi jātaisa līķa sekcija. Neviens no trijiem nejūtas spējīgs bez polša pie tā līķa pieiet, kur nu vēl taisīt sekciju.
Nolemj, ka vispirms vajag ieņemt drosmei. Aizskrien uz veikalu nopērk šnabi un zaceni un pēc krietnas iestiprināšanās sagriež to līķi un saliek orgānus pa vanniņām.

Otrā dienā ieskaite.
Profesors izsauc vienu studenti, baksta ar rādāmo kociņu vanniņās un studente nosauc orgānu, kas ir vanniņā: - plauša, niere, sirds, akna, mājas desa
Profesors: - mēs taču visi esam mediķi. Sauciet taču lietas īstajos vārdos.
Studente: - mājas desa

No aizmugurējās rindas: - veči, bet ko tad mēs vakar uzkodām?

Gailis no laukiem aizbrauc uz Rīgu. Staigā, nolemj ka jāieiet Maximā, baigi reklamē, un tā... ieiet, staigā, nonāk tajā vietā, kur vistas grillē. Gailis ierauga, stāv sašutis, un saka - Nē, nu normāli, laukos p--t navko, a tās te karuseļos vizinās!!!

*****

Trīs blondīnēm jātiek pāri upei. Neviena nevar izdomāt, kā to izdarīt. Pēkšņi viena attaisa savu ūdens pudeli, no kuras izlien džins un saka: "par to, ka izlaidāt, katrai izpildīšu vienu vēlēšanos."
pirmā saka: "es vēlos, lai man būtu peldriņķis, ar ko tikt pāri upei!" blondīne dabon riņķi un pārpeld pāri.
otra: "es vēlos laivu, ar kuru tikt pāri upei!" arī otra dabon, ko vēlas un pārpeld pāri upei.
trešā ilgi domā, tad saka: "es vēlos kļūt par bruneti!" blondīne kļūst par bruneti, paiet divus soļus uz priekšu un pāriet pāri tiltam.

Jaunais krievs iegādājies datoru.
Pēc nedēļas viņš zvana uz veikalu:
- Johaidī! Kādu mēslu jūs man esat iesmērējuši?! Kafijas paliktnis jau salūza!
- Kāds vēl paliktnis? - pārdevējs neizpratnē.
- Nu, tas, kurš tik stilīgi iznāk ārā un pēc tam pats iebīdās atpakaļ!

*****

Gar meža malu uz upi padzerties aulekšo bizoņu bars. Pēkšņi no meža iznāk zaķītis, nostājas tiem ceļā un kliedz:
- STOP!!!
Bizoņu bars apstulbst.
Zaķītis:
- Starp jums krutie ir?
- Nav.
- Tad no katra pa piecītim, un varat doties tālāk.
Bizoņi sametas pa piecītim un dodas tālāk.
Nākamajā dienā scenārijs atkārtojas, bizoņi samaksā un dodas uz upi. Pamazām tie savā starpā sāk spriest par to, ka tas nav godīgi - maksāt zaķītim. Viņi nolemj, ka vilks ir pietiekami kruts, lai ņemtu to savā barā un garausim vairāk nemaksātu.
Nākamajā dienā gar meža malu uz upi padzerties aulekšo bizoņu bars. Pēkšņi no meža iznāk zaķītis, nostājas tiem ceļā un kliedz:
- STOP!!!
Bizoņu bars nobremzē.
Zaķītis:
- Starp jums krutie ir?
Bizoņi klusē.
Zaķītis:
- Starp jums krutie ir?
Bizoņu bars pašķiras un bara priekšā iznāk vilks:
- Ir.
No meža iznāk lācis un saka:
- No krutajiem divsimt, bet no pārējiem pa piecītim un esat brīvi.

Sēž vīrs upmalā un makšķerē. Nekas neķeras.
Te pēkšņi no ūdens iznirst maza vardīte un saka: "Čau onkul!"
Vecis: "Čau"
Vardīte: "Klausies, onkul, kā tevi sauc?"
Vecis: "Kārlis"
Vardīte: "Kārļonkul. drīkst es te ap pludiņu nedaudz papeldēšu?"
Vecis: "Nu peldi ar! Tāpat jau nekas neķeras!"
Tā nu vardīte peld ap pludiņu, līdz piekūst un prasa:
"Kārļonkul, a drīkst es pasēdēšu uz pludiņa?"
Vecis: "Nu sēdi ar!"
Vēl pēc kāda brīža varde: "Kārļonkul, drīkst es tev uz ceļiem pasēdēšu?"
Vecis: Nu labi, sēdi."
Tā nu abi sēž, skatās uz pludiņu, līdz atkal varde:
"Kārļonkul, drīkst es Tev uz pleca pasēdēšu?"
Vecis: "Nu labi, sēdi!"
Nu abi sēž, skatās uz pludiņu.
Pēksņi no ūdens iznirst vēl viena vardīte un prasa: "Onkul, drīkst es tev uz otra pleca pasēdēšu?
"EJ TU IRST!!! Vai ne, Kārļonkul?!"

Divi puiši sēž kinoteātrī un gaida filmu. Viņiem priekšā apsēžas ražena auguma plikpauris. Viens puisis, viltīgi smaidīdams, saka otram:
- Saderam, ka tu nevarēsi viņam uzsist pa pliko pakausi!
Otrs nedaudz apdomājies, atbild:
- Varēšu gan!
Pēc pāris minūtēm viņš uzsit priekšā sēdošajam pa pakausi. Vīrietis pagriežas un neizpratnē veras puišos.
- Janka! Klausies, Janka, cik sen neesam redzējušies! - sitējs saka.
Plikpauris nosarkst un klusi atbild:
- Es neesmu nekāds Janka, jūs esat kaut ko sajaucis!
Pēc kāda brīža pirmais atkal kūda otro:
- Saderam uz desmit latiem, ka otru reizi tu noteikti nevarēsi uzšaut!
- Nau problēmu! - otrais atbild un atkal uzsit priekšā sēdošajam vīrietim pa pakausi. Šoreiz tas pagriežas atpakaļ jau pamatīgi nokaitināts.
- Janka, nu ko tu izliecies?! - sitējs saka. - Domā, ka esi noskuvis galvu, es tevi nepazīšu?!
Plikpauris pieceļas un aiziet apsēsties pāris rindu tālāk, lai abi idioti viņu vairs netraucētu. Pēc brīža pimais puisis saka:
- Nu trešo reizi jau nu gan vairs nevarēsi! Pat ja saderēsim uz divdesmit latiem!
- Mierīgi!
Otrais puisis pieceļas, aiziet pie plikpaura, kurš sēž pāris rindu tālāk, uzsit viņam pa pakausi un saka:
- Janka! Izrādās, ka tu sēdi šeit! Es jau labu brīdi traucēju vienu citu, domādams, ka tas esi tu!

Brauc šoferis mājās no tālā reisa, redz, ka ceļa malā čigāniete. Domā, ņemt vai neņemt. Ja paņems, pierunās visādas muļķības, ja nepaņems, uzliks vēl lāstu. Nu, domā paņems lai jau muld savu muldamo.
Čigāniete tad nu šim saka:
- labais cilvēk, dod roku, es tev pazīlēšu.
Šoferis saka:
-Nav man ko zīlēt. Kas bija-to zinu, kas būs, to uzzināšu.
-Nu labi,tad es tev trīs patiesības pateikšu.
-Nu, saki.
-Pirmā patiesība, Mēnesis spīd, bet nesilda. Vai patiesība?
-Patiesība.
-Āzis bārdu nedzen. Patiesība?
-Patiesība.
-Tava sieva guļ ar kaimiņu.
-Nevar būt, nav taisnība! Neticu!
-Negribi, netici!
Aizbrauc šoferis mājās, sieva šo sagaida, uzklāj galdu, pudeli arī uzliek. Abi nu paēda, iedzēra, un vīrs sāk stāstīt, ko viņam čigāniete pastāstīja.
Pirmo patiesību izstāsta, sieva saka:
Jā,tiešām taisnība.
Otro patiesību izstāsta, sieva atkal piekrīt.
-Bet tršo patiesību es tev neteikšu!
Sieva šim tikai piesienas:
-Nu pasaki,pasaki taču!
Nu šis saka ar:
-Mūsu kaimiņam Koļam vooot tāds maziņš...
-Vot tā gan nav patiesība!