Asorti ar tekstu šodienai (15.09.2019)5

Tanī laikā, kad Dailes teātra dramaturģe bija dzejniece Elīna Zālīte, reiz teātra mākslinieciskais vadītājs mēģinājuma laikā kādam jaunam skatuves strādniekam uzsaucis:
- Dabūjiet Zālīti!
Pēc laba brīža jauneklis atgriezies un atvainodamies sacījis:
- Smiļģa kungs, zālītes te nekur nav. Bet es sētā atradu zaļas kastaņa lapas. Vai jūs šoreiz nevarētu iztikt ar lapām?

 Ap 1930.gadu kāda Rīga teātra direktors satiek žurnāla Daugava redaktoru rakstnieku Jāni Grīnu.
- Kā jums sauca to žurnālu? - vaicā direktors. - Es nezinu, uz kurieni sūtīt brīvkarti.
Brīdi padomājis, Grīns atsaka:
- Nepūlieties velti. Es jau arī nezinu, kur atrodas jūsu teātris.

Pazīstamais dzejnieks un asais satīriķis- Zvārguļu Edvards (Treimanis) braucis autobusā no Cēsīm uz savu "Leukadiju". Autobusā iekāpusi vecāka sieviņa ar vairākiem saiņiem. Visi sēdekļi bijuši aizņemti. Sieviņai pretim sēdējis brašs jauneklis, bet tam nenācis prātā piecelties un atdot savu vietu vecajai sieviņai. Tad Zvārguļu Edvards teicis saviem draugiem:- Jā, tagad nav vairs tie laiki, kādi bija, kad es gāju "kreicskolā". Toreiz, ja ienāca vecāks cilvēks, es piecēlos un piedāvāju savu vietu. Bet laikam esmu bijis muļķis. Tagad gan es vairs tā nedarītu,- Nu jauneklis sapratis, ka tas teikts viņam, nokaunējies, piecēlies un atdevis savu vietu vecajai sieviņai.
- Dažreiz ar mēli var labāk ceļu parādīt, kā ar pirkstu,- noteicis Zvārguļu Edvards. 

Kā zināms, igauņiem sagādā grūtības burta B izrunāšana. Viens igaunis grib iestāties teātra augstskolā. Atbrauc uz Rīgu. Viņam liek deklamēt Hamleta monologu. Igaunis deklamē:
- Pūt vai nepūt, tāds ir jautājums...
Komisija igauni izbrāķē. Neko darīt, mēģinās stāties Maskavā. Tur atkal Šekspīrs jāskaita. Igaunis skaita:
- Piķ iļi ņe piķ...
Atkal nekā. Igaunis tomēr nemet plinti krūmos - dodas uz Londonu. Atkal iestājeksāmens, atkal Šekspīrs. Igaunis:
- Tu pī or no tu pī...

Pēc vairākiem gadiem satiekas divi bijušie klasesbiedri un atceras skolas
laiku.
-Kārli, vai tu zini, Jānis tagad ir spējīgs teātra kritiķis!
-Es nemaz nebrīnos, jau skolā viņš bija lielākais teātra ienaidnieks, - atsaka
Kārlis.

Režisors lugas autoram: es jūsu lugu noraidu, jo neciešu teātrī necenzētos vārdus.
Autors::  bet lugā to nemaz nav.
Režisors::  toties tie būtu skatītāju zālē.

 Mīļā ! Es esmu mājās ! (klusums)

- Es atnācu ! (vēl lielāks klusums)

- Kas par m*****u? Mīļais vīrs atnāk no darba noguris, izsalcis, bet viņu satiek tikai saplēstas čības un izkāmējis kaķis ! ! ! (kaķis demonstratīvi pagriežas un virza šāviņu uz čībām)

- Ģimene, vells ar ārā ! Kur tu esi ! ! ! (?)

- Labi, velns ar jums visiem…

- Es, starp citu, algu saņēmu (kapa klusums)

- Un amatā mani paaugstināja (dubults kapa klusums)

- Man šodien dzimšanas diena ir galu galā (jau mazliet skaļākā balsī)

- Ja reiz neviena nav mājās, tad es pīpēšu uz velna paraušanu, kaut visi nosmaktu…(vēl skaļāk)

- Un draugus paaicināšu šņabi dzert ! Daudz šņabja !

- Un atnāks viņi nevis ar savām debīlajām sievām, bet gan ar draudzenēm. Un man atvedīs (klusums)

- Starp citu, mīļā laulene, man jau sen gribējās pateikt – ir acīs iekritusi tava draudzene Dace no blakus treptelpas. Un spriežot pēc visa, arī es viņai neesmu vienaldzīgs. Palaistuve jau, protams, viņa ir, bet mēs taču ar viņu tikai gulēsim, nevis kopā dzīvosim, tā kā pie kājas man viņas raksturs… (klusums neiedomājams)

- Bet draugi piedzersies un atkal runās preteklības par tevi. Es viņus kā parasti nosaukšu par slimiķiem, kas viņi patiesībā ir arī skaidrā un sasitīšu to viepļus pret virtuves galdu (kaķis atkal, parādot nicinājumu, demonstrē savu iešprici uz biksēm)

- Starp citu, tas pedorazogēns Artūrs, kurš bija pie mums uz kāzām, arī krāpj savu sievu. Krāpj pie tam, ne vairs ar Ilzi, bet gan ar Ivaru (kaķis uzliek termokūku uz čības)

- Un vispār, visi mūsu pazīstamie, ieskaitot tavus radiniekus, visi bez izņēmumiem ir garīgi satrūdējuši tipi. Bet Otomārs arī fiziski jau sācis… (dzīvnieks laisku gaitu dodas uz otru istabu, lēnām atverot vaļā durvis)

Svētku galds, baloni, vīns, šņabis, draugi…Dace, pedorazogēns Artūrs, Ilze, Ivars, Otomārs, visi radi un draugi un mīļā sieva.

Izbrīnā ieplestas acis visiem klātesošajiem, plakāts “Ar 30 gadi ! ”, lēnām lidojošs sejā šķīvis ar torti.

Kaut kur tālumā, kā atbalsojoties caur klintīm, dzirdami sievas čuksti: “Priecīgu dzimšanas dienu, mīļais ! Mēs gribējām tev pārsteigumu uztaisīt, iepriecināt…”.

si par savu vecumu: uzskatu, ka piekopt veselīgu dzīvesveidu vairs nav jēgas, tā vietā priekšroku dodu interesantam dzīvesveidam.

«Vai alus ir labs?»
«Nezinu, pagaidām vēl dzeru putas.»

Armijas daļā pie dežuranta ierodas inspektors.
«Uzvārds?»
«Bērziņš.»
«Ko apsargājat?»
«Ieročus.»
«Kāpēc jūs uzreiz stāstāt to svešiniekam? Ja nu es būtu spiegs?»
Sargs paķer automātu un vairākas reizes izšauj: «Iedomājies, kāds nelietis!»

Jaunā sieva saka vīram: «Tagad, kad mēs esam apprecējušies, tev būtu jāpārtrauc doties makšķerēt un ballēties ar saviem draugiem.»
«Tu runā kā mana bijusī sieva.»
«Bijusī??? Tu man nekad neesi teicis, ka jau biji precējies pirms manis.»
«Nebiju.»

Mana meitene mēdz valkāt manus krekliņus. Bet pietika vienu reizi man uzvilkt viņas kleitu, kad viņa skarbi paziņoja: «Mums vajag parunāt!»

Restorāns — tā ir vieta, kur vīrieši maksā par savu sievu nespēju gatavot.

«Es jau pa pusei esmu sarunājis randiņu ar to skaistuli.»
«Ko nozīmē «pa pusei»?»
«Es pats esmu ar mieru.»

Nosauc, tavuprāt, trīs dižākos pirmatklājējus!»
«Trešajā vietā Džeimss Kuks par Austrālijas atklāšanu. Otrajā — Kristofers Kolumbs par Amerikas atklāšanu. Bet pirmajā, protams, ir Mendeļejevs.»
«Mendeļejevs?! Ko viņš atklāja?»
«Kā — ko? Šņabi!»

Mana sievasmāte strādā piena kombinātā un bieži pārnes mājās pienu un kefīru, kas, spriežot pēc datuma, tiks saražots tikai parīt.

Nevaru saprast, vai man patiešām pašlaik ir brīvs laiks, vai es vienkārši esmu aizmirsis kaut ko izdarīt.

«Man ir auksti!»
«Drebinies tik ilgi, kamēr sasvīdīsi!»

«Sveika, skaistulīt! Vēlies iepazīties ar pašu bagātāko un veiksmīgāko puisi?»
«Nē!»
«Tad es esmu tieši tas, kas tev vajadzīgs!»