Oligarha villā vannas istabā tiek liktas jaunas flīzes. Nu vienkārši superflīzes, apzeltītas, ūberkrutas un nekur neredzētas. Pēc darbu pabeigšanas meistars sēž kopā ar oligarhu virtuvē un ierauj vienu graķīti uz tām jaunajām smukajām flīzēm, tikmēr sieva, uzvilkusi halātu, dodas uz vannas istabu dušoties un nomēģināt jauno grīdu. Un, ak tavu skādi, kājele paslīd, sieva nostājas pilnīgā špagatā (jauna, smuka, sportiste) un ar kūsi pielīp pie jaunās flīžu grīdas. Bļauj. Veči (oligarhs, meistars) atskrien, mēģina uzraut augšā - ne vella, turas kā pielīmēta. Ko darīt?
Jālauž jaunās flīzes augšā! Bet žēl, būs pagalam darbs un materiāls...
Meistars miljonāram saka: pagaidi!
Pats paņem saspļauj saujās, pabīda pusnobrukušo halātu nost no daiļavas rumpja un sāk burzīt krūšu galus. Oligarhs sāk uztraukties"Ei, vecais, ko tu dari!"
Meistars: "Mieru, tikai mieru! Tūlīt viņa paliks mitra, tad mēs viņu aiz padusēm pārvilksim uz virtuvi. Tur ir vecās flīzes, tur droši var lauzt augšā!"
Trakonamā pārbaude. Trīs trakos, lai pārbaudītu viņu stāvokli, noliek pie podiem makšķerēt.
Iet komisija, prasa pirmajam: kā ķeras?
Trakais atbild: labi ķeras, labi
Prasa otram trakajam: kā ķeras?
Otrs atbild: labi ķeras, labi
Prasa trešajam: kā ķeras?
Trešais saka: te jau nekā nevar noķert!
Komisija nopriecājas, ka viens ir pie saprāta un izlaiž viņu ārā.
Iet trakais pa ielu striķīti vilkdams ķieģeli un runā: Bobīt, neiesim jau viņiem mūsu slepenās makšķervietiņas atklāt!