Kā rodas lietus?
Lietus sākas augstu debesīs, kad smalkie ūdens pilieni, sakrājušies mākoņos, saplūst kopā un rezultātā palielinās to izmērs. Šie lietus pilieni palielinās tik ilgi, līdz tie kļūst tik smagi, ka vairāk nespēj noturēties gaisā un izkrīt no mākoņa. Ūdens pilieni var saplūst kopā molekulārās siltumkustībasiespaidā, kas liek tiem sadurties, kā arī turbulentogaisa plūsmu iedarbības rezultātā. Lielu loma ir arī pilienu elektriskajam lādiņam. Vienādi uzlādēti pilieni atgrūžas, bet dažādi uzlādēti vai dipolāripilieni - pievelkas. Dipolāri pilieni var rasties elektriskās izlādes - zibens- rezultātā. Lietus lāses diametrāparasti nav lielākas par trim milimetriem. Tas ir tāpēc, ka ārējie spēki, piemēram, Zemes pievilkšanas spēksun gaisa pretestība, ir lielāki par lāses virsmas spraiguma spēku, kurš notur ūdens molekulasvienkopus.
Lietus veidi?
Lietus var būt dažāds. Dažreiz lietus pilieni ir smalki un pat grūti pamanāmi. To sauc par smidzināšanuun šāda veida lietus veidojas zemos slāņu mākoņosvai miglābez gaisa augšupejošas kustības. Turpretī stiprais vasaras negaisu lietus (lietusgāzes) parasti nāk no augstajiem mākoņiem - negaisa mākoņiem. Nepārtraukts ilgstošs lietus nāk no lietus slāņu mākoņiem.
Lietus sastāvs?
Lietus pilieni krītot var uzņemt gaisā esošos piemaisījumus un putekļu daļiņas. Lietus ūdenī vienmēr ir nelieli slāpekļskābesun amonjakapiemaisījumi. Troposslāpekļskābes saturs lietū mēdz būt lielāks, jo šajos platuma grādos biežāk zibeņo, bet zibens rezultātā rodas slāpekļa oksīdi. Cilvēka rūpnieciskās darbības rezultātā lietus ūdenī skābjusaturs var būt stipri paaugstināts, šādus nokrišņus sauc par skābajiem lietiem. Jūrastuvumā lietus ūdenī mēdz būt lielāks sāļudaudzums.
