Laikrakstā „Earth and Planetary Science Letters” publicētais raksts vēsta, ka Londonā bāzētajā Imperial College pētnieki varētu būt apstiprinājuši minēto teoriju. 1969. gadā uz Zemes nogāzās meteorīts, kura putekļu paraugos zinātnieki atraduši divas vitāli svarīgas vielas dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un ribonukleīnskābes (RNS) veidošanai – uracilu un ksantīnu (xanthine), kas veidojas no guanīna (vēl viena DNS sastāvdaļa).
Lai pierādītu, ka šīs atrastās molekulas paraugiem nav piekļuvušas vēlāk, tika analizēts katrs atoms atsevišķi. Pierādījās, ka molekulās atrastās oglekļa pēdas ir citādākas nekā tās, kas atrodamas uz šīs planētas, tātad paraugā atrastās vielas patiesi ir ārpuszemes izcelsmes.Profesors Marks Septons (Mark Sephton) skaidro: „Tā kā meteorīti reprezentē saules sistēmas veidošanās laiku un ir tās paliekas, vielas, kas nepieciešamas dzīvības radīšanai, varētu būt atrodamas visā kosmosā. Tā kā aizvien vairāk un vairāk kosmosā tiek atrastas dzīvības pazīmes, nebūtu nekāds brīnums, ja palēnām attīstītos dzīvība arī ārpus zemes – jebkur, kur notiktu nepieciešamās reakcijas.”
ASV Nacionālā Aeronautikas un Kosmosa aģentūra arī cenšas atrast pierādījumus šīs teorijas pareizībai ar kosmosa zondes Mars Phoenix Lander palīdzību, kas jau atradusi ledu uz „sarkanās planētas”.
Avots: datuve.lv
Ja mēs varējām rasties, varēja rasties arī citi lopi uz citām planētam.
