Aptuveni pirms 100'000 gadu mēs izceļojām no Āfrikas un kopš tā laika esam kolonizējuši visu Zemi, pielāgojoties dažādiem vides apstākļiem. Ir skaidrs, ka tas izraisīja paātrinātu evolūciju mūsu ķermenī.
Aptuveni pirms 100'000 gadu mēs izceļojām no Āfrikas un kopš tā laika esam kolonizējuši visu Zemi, pielāgojoties dažādiem vides apstākļiem. Ir skaidrs , ka tas izraisīja paātrinātu evolūciju mūsu ķermenī.
Jauns pētījums publicēts žurnālā ''Nature Genetics,'' sadarbībā ar Franču-Spāņu zinātnieku grupu, ir atklājusi ne mazāk kā 582 gēnus, kuri ir piedzīvojuši strauju evolūciju cilvēka evolūcijas gaitā pirms 60,000 gadiem, ieskaitot tos gēnus,
kuri mūs pasargā no tukluma, diabēta, paaugstināta asinsspiediena jeb hipertonijas, un citām kaitēm.
Zinātnieki, kurus vadīja ģenētiķis Luiss Kuintana Mursi no Francijas, izmeklēja 210 personu DNS, lai atklātu gēnus, kuri atšķiras no mūsu senču gēniem aptuveni pirms 60 000 gadiem. Zinātnieki atklāja 15 259 pārmaiņas cilvēka gēnos, kuras nebija mūsu senčiem.
Šīs mutācījs palielināja izdzīvošanas izredzes un reproduktīvos panākumus.
582 gēni piedzīvoja spēcīgu dabisko izlasi, bet komanda tikai 50 gēniem spēja noteikt funkcijas. Tie visi bija saistīti ar slimībām, pārmaiņām uzturā, kā arī apkārtējo vidi.
''Jaunās mutācījas, kas pasargā cilvēkus no diabēta un tukluma, iespējams, aktivizējās tādēļ, ka tie pilnveido cilvēka spēju tik galā ar mūsdienīgo uzturu,'' teica bioloģijas atropoloģists Džons Havks.
