Pilnīgi objektīvs Latvijas Eirovīzijas dziesmu apskats (II daļa)11

2010. Aisha – What For?
Šī dziesma ir tik slikta, ka to pat nekomentēšu, pietiks ar īsu citātu: “What for are we dying? Only Mr. God knows why”. Kas būtiski – Aishai gluži kā ikkatrā viņas uzstāšanās reizē, arī Eirovīzijā bija tā sāpēs savilktā grimase: “Cenšos tikt galā ar trīs dienas ilgušu aizcietējumu”. Finālam, protams, nekvalificējās.

2011. Musiqq – Angel in Disguise
It kā jauki un Eirovīzijas formātam visnotaļ atbilstoši zēni, tomēr izrādījās, ka šī konkursa skatītāji un fani nav sākumskolas bērni, tāpēc puišiem nevedās tikpat lieliski kā Latvijā. Fināls mums iet secen arī šajā gadā.

2012. Anmary – Beautiful Song
Ja uz banāna uzraksta “ābols”, diemžēl, tas joprojām ir tikai aprakstīts banāns, nevis ābols. Gluži tāpat ir ar šo te Anmary dziesmu – nosaukums “Beautiful song” to nepadarīja par mazāku mēslu. Kas savdabīgi – pašmāju dziesmu atlasē uzstāšanās laikā Anmary nepārtraukti histēriski pleta vaļā savus acu plakstiņus (nezinu, kuras narkotikas liek tā darīt), saņēma par to ļoti daudz asprātīgas norādes, tāpēc lielajā šovā ļoti uzskatāmi centās turēt savas acis puspiemiegtas, lai atkal nepašautu vaļā. Iekļūšanu finālā nemaz nekomentēšu.

2013. PeR – Here We Go
Ja man jautātu, kāpēc PeR neiekļuva finālā, es teiktu – pie vainas noteikti ir tas otrs čalis ar absolūta pajola frizūru, kurš nav Ralfs Eilands. Jo Ralfs Eilands ir kruts. Citu iemeslu nevaru atrast, dziesma bija galīgi ok un formātam atbilstoša. Vārdsakot – pie vainas bija tas tur čalis. Arī līdz finālam nē.

2014. Aarzemnieki – Cake to Bake
Jorans ir otrs neciešamākais nelatvietis Latvijā un dodoties mūsu valsti pārstāvēt Eirovīzijā bija ļoti tuvu tam, lai no troņa gāztu Roberto “tizls akcents ir mans vienīgais talants” Meloni. Dziesma par kūkas cepšanu bija graujošs mēsls un palīdzēja Latvijai sasniegt antirekordu neiekļūšanai finālā – nu jau tas notika sesto gadu pēc kārtas. Vienīgā labā lieta, par ko varu uzteikt Aarzemnieku dziesmu ir tā, ka pateicoties tai, Lieliskā grupa Sāpju Kabinets radīja episko parodiju – Cep Cūku.

2015. Aminata – Love Injected
Šī ir mana līdz šim mīļākā Latvijas Eirovīzijas dziesma. Līdzīgās domās bija arī citu valstu balsotāji, tāpēc Aminatai izdevās pārtraukt neveiksmju sēriju un iegūt augsto 6. vietu. Domāju, ka ar labāk nostrādātu šovu, šajā gadā būtu bijušas krietnas iespējas iekļūt arī trijniekā.

2016. Justs – Heartbeat
Gadu pēc lieliskā snieguma, Aminata sarakstīja dziesmu arī nākamajam Latvijas pārstāvim – Justam. Dziesmai nekādas vainas, tomēr divus gadus pēc kārtas nevar izbraukt visu dziesmas laiku vienītī stāvot uz skatuves. Ja Aminatas gadījumā vismaz bija kādi savdabīgi FKA Twigs kustību atdarināšanas mēģinājumi un interesanta kleita, tad Justa saldais “wannabe badboy” izskats nekādi nespēja pārsteigt Eirovīzijas fanus, tāpēc tika vien līdz 15 dziesmai.

2017. Triana Park – Line
Šis bija vēl viens stāsts par to, ka lietas, pie kā paši esam pieraduši, pārējai pasaulei nešķiet ok. Piemēram, ja esam pieraduši pie Agneses Rakovskas savdabīgās dziedāšanas manieres, tad, klausoties to pirmo reizi, noteikti izklausās, ka viņa dzied šķībi. Uzstāšanās it kā nebija briesmīga, dziesma it kā nebija slikta, kaut kāds šovs it kā bija, bet “it kā” ir nedaudz par maz, lai kvalificētos finālam.

2018. Laura Rizzotto – Funny Girl
Viena meitene, kas visu uzstāšanās laiku nekustīgi stāv pie mikrofona, tērpusies sarkanā kleitā – šī performance principā bija Aminata 2, tikai ar sūdīgāku dziesmu. Kārtējo reizi Latvija ignorēja tās lietas, kas Eirovīzijas faniem patīk un par ko tie balso, proti – vai nu ir jābūt iespaidīgam šovam, vai arī dziedātājam ir jādara kaut kas retardēts. Piemēram, bārdainam vīrietim jāuzvelk kleita, vai jāstāv uz skatuves tik šķībi, it kā būtu iedzimta invaliditāte trešajā paaudzē. Protams, šāds veikums nespēja iekļūt finālā.

2019. Carousel – That Night
Ko tad mums sola šis gads? Bukmeikeri dziesmai prognozē pirmspēdējo vietu un droši vien tā arī būs. Dziesma ir lēna un jauka, tā lieliski iederētos kādā naksnīgā Kalnciema kvartāla pagalma koncertā, kur gaisā izkarinātas gaismas bumbas un hipsteri laiski izgūlušies dzer savas dubūltās lattes, bet tā pilnīgi nekādi neiederas Eirovīzijas balagānā. Kārtējā absolūti bezjēdzīgi uz Eirovīziju nosūtītā dziesma, kurai ir precīzi nulle iespējas sasniegt jebko. Tā teikt – nu varbūt nākamgad...