Neviens cilvēks nav perfekts. Šis raksts ir par cilvēkiem, kuri ir nepelnīti slaveni, pārvērtēti vai pat ļauni, kurus vieno viena īpašība - cilvēki viņus atceras pārāk pozitīvā gaismā, aizmirstot par negatīvo, ko viņi ir darījuši, vai arī piedēvē pozitīvas lietas, ko viņi nav darījuši.
7 vēstures pārvērtētākie cilvēki101
1487
25
Tomass Edisons (1847 - 1931)
Tomass Edisons ir pazīstams kā slavens izgudrotājs, zinātnieks, uzņēmējs un daudzu tehnisko izgudrojumu autors. No šiem tituliem ir patiess tikai viens - uzņēmējs.
Edisonam kopumā pieder 1093 patenti, kas ir šķiet ļoti iespaidīgi pat pēc mūsdienu standartiem. Kā viens cilvēks varēja izgudrot tik daudz? Isā atbilde - viņš neizgudroja. Izņemot fonogrāfu, ierīci, kas var ierakstīt skaņu, lielāko daļu Edisona izgudrojumu radīja padotie viņa laboratorijās un rūpnīcās, kuriem viņš maksāja minimālo algu.
Edisons arī bija iesaistīts citu izgudrotāju apspiešanā, kas būtībā apstādināja progresu dažādās zinātnēs, un bija arī pamatlicējs t.s. "spuldzīšu sazvērestībai", kā lielie elektrotehnikas ražotāji speciāli sāka ražot elektroierīces, kas ātri nokalpo, lai iegūtu lielāku peļņu.
Vairāk par Edisonu var izlasīt rakstā 20.gs. lielākais ļaunums.
P.S. Mūsdienu ekvivalents Edisonam būtu Stīvs Džobs.
Kristofers Kolumbs (1450 - 1506)
Par Kristoferu Kolumbu mums mācīja ģeogrāfijas stundās, kurās Kolumbam piedēvēja dažādas lietas, ko viņš nav atklājis, piemēram, to, ka Zeme ir apaļa, Platons un Aristotelis zināja jau 1800 gadus pirms viņa, Ameriku atklāja vikingi 500 gadus pirms Kolumba.
Vēl nedaudz saistībā ar Amerikas atklāšanu, pirmkārt, Kolumbs pat īsti nesaprata, kur atrodas un domāja, ka ir atklājis jaunu ceļu uz Austrumiem. Otrkārt, savās ekspedīcijās Kolumbs bija nonācis tikai līdz dažām no Karību salām un pat nebija izkāpis Amerikas kontinenta krastā. Līdz pat savai nāves dienai Kolumbs noliedza, ka ir atklājis jaunu kontinentu un teica, ka ir atradis ceļu uz Indiju.
Pitagors (570 p.m.ē. - 495 p.m.ē.)
Mēs šo matemātiķi pazīstam no pamatskolas laikiem, kur mācījāmies Pitagora teorēmu - katešu kvadrātu summa ir vienāda ar hipotenūzas kvadrātu.
Problēma ar Pitagoru ir tāda, ka šis vienādojums cilvcēcei jau ir zināms kopš Babilonijas laikiem. Pitagors personīgi par šo visu uzzināja no ēģiptiešiem, kuri jau sen šo vienādojumu izmanto arhitektūrā. Arī teorēmas pierādījums eksistēja kādu laiku pirms Pitagora. Vienīgais Pitagora nopelns šajā jomā ir tas, ka viņš šo teorēmu atveda uz Seno Grieķiju.
Vairāk informācijas šeit.
Mohandass Karačands Gandijs (1869 - 1948)
Gandijs tiek uzskatīts par svēto, kurš 1947. gadā ar saviem nevardarbiskajiem principiem panāca Indijas neatkarību. Vismaz tā jūs esat dzirdējuši.
Indijas neatkarības kustība bija spēcīga vēl pirms Gandijs ienāca politikā un revolūcija būtu notikusi arī bez Gandija, pat ja viņš sēdētu kaut kādā alā un meditētu. Viņš savā ziņā bija līdzīgs Tomasam Edisonam, jo citi vadoņi visu izdarīja Gandija vietā un Gandijs bija tikai politiskā seja - fiktīvs līderis bez īstas varas vai politiskās darbības.
Gandijs arī īsti nebija autors nevardarbīgās pretošanās koncepcijai jeb satjagrahai. Šī ideja, galvenokārt, tika aizgūta no Hindu rakstiem, kuros Buda par šo runāja jau pirms 2500 gadiem. Lai gan Gandijs uzdevās par garīgo līderi, viņš spēlēja politisko spēli tikpat nežēlīgi un glumi kā jebkurš cits politiķis, mēģinot gāzt Indijas Nacionālā Kongresa līderi ar dažādiem netīriem gājieniem.
Gandijs arī bija rasists, kurš uzskatīja āfrikāņus par zemāku sugu un pielīdzināja "nepieskaitāmajiem" pēc indiešu kastu sistēmas.
Kārlis Ulmanis (1877 - 1942)
Lai cik ļoti gribētos izpatikt spoki.lv lietotājiem, taisot šo rakstu, man nebija iespējams izvairīties no runāšanas par tautā mīlētāko politiķi, kura kults noteikti būs jūtams pie šī raksta mīnusu daudzuma.
Lai gan akadēmiskajā pasaulē jau sen Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms tiek vērtēts salīdzinoši negatīvi, daudzu un dažādu iemeslu dēļ tautā Kārlis Ulmanis ir gluži kā mitoloģisks tēls, pirmkārt, pirms Kārļa Ulmaņa bija pasaules ekonomiskā krīze un pēc Kārļa Ulmaņa bija Padomju Savienība, otrkārt, visa pieejamā literatūra par šo laiku nāk no žurnāliem un avīzēm, kuras gāja cauri cenzūrai, kura par Kārļa Ulmaņa politiku ļāva rakstīt tikai labu vai neko.
Lielākais ļaunums no mūsdienu skatu punkta ir tāds, ka Kārlis Ulmanis vienpersoniski iznīcināja demokrātiju Latvijā, apraujot jau tā īso demokrātisko pieredzi, nomainot to ar vadoņa kultu, kurā nav politisko diskusiju, bet visi tiek iemesti Liepājas koncentrācijas nometnē, tādējādi atmetot Latvijas valsts attīstību par kādiem 100 gadiem atpakaļ, sagatavojot to nākamajai okupācijai, kas ir vēl viena negatīva Ulmaņa rīcība - sadarbošanās ar okumantiem pēc 1940. gada 17. jūnija.
Tiem, kas uzskata, ka absolūta padošanās bija pilnīgi pareiza, jo karš izraisītu lielus postījumus un upurus, uzdošu jautājumu: vai nosodāt arī nacionālos partizānus, kuri ar ieročiem rokās pretojās okupantiem? Tā taču bija pilnīgi pretēja rīcība un radīja upurus! Cīnītāji tika nogalināti, viņu radinieki represēti un deportēti.
Gatis Krūmiņš, NRA
Autors: Foto: AP
Pāvests Benedikts XVI (1927)
Tā vien šķiet, ka katoļu baznīcai izdevās visus apklusināt, jo par šo tika par maz runāts, bet Benedikts XVI personīgi ir iesaistīts lielākajā pedofīlijas skandālā, iespējams, pasaules vēsturē.
Kamēr Benedikts XVI bija katoļu baznīcas galva, viņš palīdzēja simtiem pedofīliem-mācītājiem pārvietoties no baznīcas uz baznīcu, lai tie varētu turpināt savas darbības, uzpērkot cietušos. Vatikāns kopumā ir izmaksājis 660 miljonus dolāru cietušajiem, lai tie klusētu.
2013. gadā Benediktam XVI vajadzēja stāties Starptautiskās Tiesas priekšā par noziegumiem pret cilvēci, bet viņš ieguva amnestiju no Itālijas prezidenta Džordžo Napolitāno.
Māte Terēze (1910 - 1997)
Runājot par garīgajiem līderiem, nav pārvērtētākas personības par Māti Terēzi.
Māte Terēze kristiešu sabiedrībā ir kā sinonīms labestībai, lai gan patiesība ir ir pilnīgi pretēja - viņa bija apsēsta ar nāvi un ciešanām. Lai gan viņas fondam tika saziedoti simtiem miljoni dolāru, līdz reālai ārstēšanai šī nauda nenonāca. Lielākā daļa naudas tika iztērēta, lai uzbūvētu klosterus un baznīcas, kur iegūt vēl ziedojumus, un līdz viņas īstajam mērķim - slimnīcām, nekas daudz nenonāca.
Tie ārsti, kas apmeklēja šīs tā saucamās "ārstēšanas iestādes", tās nosauca par "mirstošo mājām", jo tur netika ievērotas nekādas higiēnas normas, bija nepiemēroti apstākļi jebkādai ārstēšanai un cilvēkiem, kas tur gāja "ārstēties", bija pat sliktāk nekā neārstēties vispār, jo daudzi pacienti mira no slimībām, ko ieguva tieši šajās "slimnīcās".
Pati Māte Terēze apmeklēja šīs vietas, lai skatītos, kā cilvēki mokās sāpēs un mirst, un pat aizliedza šīm iestādēm izmantot pretsāpju līdzekļus. Uz kritiku par viņas darbībām viņa atbildēja šādi: "Nav nekā skaistāka kā redzēt nabadzīgos pieņemam savu likteni, izciešot to, kā Kristus cieta. Pasaule iegūst tik daudz no ciešanām."
Ja interesē vairāk par šo tēmu, ir vērts izlasīt Kristofera Hičena grāmatu "The Missionary Position: Mother Teresa in Theory and Practice "
