Kādā skaistā ziemas dienā nonācām Cīravā. Pagastā, kur tagad ir pašiem savs Mežaparks un parks lēnām pārvēršas par tūristu pastaigu vietu. Īpaši tiem, kuriem ir bērni, jo šeit var ne tikai staigāt un izbaudīt dabas pirmmatnību, bet arī līdzdarboties. Un to pat vajag.
Ziemīgi nesteidzīga pastaiga Mežaparkā. Bet ne Rīgā12
240
0
Autora bilde
Viss sākas pie baznīcas. Šeit ir pirmā no piecām koka skulptūrām, kas darinātas izmantojot nokaltušos kokus. Tā teikt, mākslas saknes vēl joprojām ir zemē.
Autora bilde
Tālāk jau pāri tiltiņam nonākam Mežaparkā. Un pēc norādēm dodamies tālāk.
Autora bilde
Jaunie objekti lieliski sadzīvo ar jau nokritušiem kokiem.
Autora bilde
Sākam ar skaņu taku, kur atrodas gan lielas[ taures, kuras rada diezgan dīvainas skaņas klusaja parkā, gan akmeņi, pa kuriem lēkājot var mēģināt radīt kādu melodiju, gan ‘’lidojošais šķīvītis’’ ar tam atbilstošu skaņu.
Autora bilde
Pa ceļam ieraugām arī Meža veča būdiņu.
Autora bilde
Atpakaļ dodamies pa Bebru taku. Šeit var pašūpoties pašā upes krastā, pakāpaļāt pa dažādām virvēs iekārtām uzpariktēm un mēģināt šķērsot strautiņu neparastākā veidā.
Autora bilde
Visas takas garumā ir padomāts arī par piekusušjiem staigātājiem. Soliņi, speciāli aprīkotas piknika vietas patiks tiem, kuri šeit ieradušies uz ilgāku laiku.
Autora bilde
Šeit padomāts arī par putniņiem. Patīkami pārsteidza tas, ka barotavas patiešām bija uzpildītas, zīlītes un dzilnīši tur labprāt mielojās.
Autora bilde
Ir arī pierādījums bebru klātbūtnei.
Autora bilde
Šāds skats, kad blakus nokritušam kokam aug jauni ir uz katra soļa un tas pierāda, ka dabā nekas neapstājas.
Tā bija vienkārša pastaiga vairāku stundu garumā un atpakaļ mājās devāmies uzlādēti ar ziemas sauli un mieru, ko var dod tikai daba.
Tev patiks šie raksti
