Vecā labā Madride. Spānijas citadele Madride 1. daļa.3

Pēc otrā pasaules kara no1954 līdz 1957. gadam, blakus, laukuma stūrī jau tiek uzcelta nākošā daudzstāvu ēka, kura kādu laika periodu līdz 1967 gadam kļūst par Eiropas augstāko betona ēku. Tā ir ēka, kuru šeit sauc par Madrides torni, jeb tautā dēļ savas īpatnējās formas to bieži dēvē par „Žirafi”. Šij ēkai ir varāk kā 30 stāvi un tās augstums ir 142 metri. Pašā ēkā un tās piebūvēs izvietots tirdzniecības centrs ar vairāk kā 500 veikaliem. Ēkas augstākajos stāvos izvietoti ofissi no kuriem paveras lieliski skati uz Spānijas laukumu un Gran Via ielu.

Un tā nu esmu nonācis uz ielas, kura ved garām Spānijas laukumam, jeb tā teikt, sākās šeit laukuma stūrī. Tā ir jau iepriekš pieminētā „Galvenā iela” jeb Gran Via. Pirms pametu laukumu man pienāk pāris jautras spāņu meitenes un piedāvā kaut kādus bukletus. Sākumā kā jau ierasts atsakos no tiem, bet tad meitenes saka, ka tās ir bezmaksas biļetas ieejai Karalienes Sofijas mākslas galerejā. Nu ko! Neatsakos un paņenu arī. Tā īsti nebiju plānojis to apmeklēt, bet ja jau par brīvu, kāpēc ne!

 Gran via iela (Gran Via)

Gran Via, var teikt ir pati popularākā un viena no nozīmīgākajām ielām Madridē. Varētu pielīdzināt mūsu Brīvības ielai Rīgā un pat tad tas vēl neizteiks šīs ielas nozīmi. Drīzāk to varētu pielīdzināt Elizejas avēnijai Parīzē, vai Oksford stītai Londonā. Pirms doties pa šo ielu un iepazīt to tuvāk, pāris vārdu no ielas tapšanas vēstures.

Sarežģīts šauru ielu tīkls ir bijusi Madrides problēma vairākus gadu simtus. Pilsēta ir pastāvīgi augusi, attīstījusies un laika gaitā tās ielas kļūst par šauru augošajai satiksmei. Lai šo problēmu risinātu vairākkārt Madrides ielas un laukumi ir pārdzīvojuši rekonstrukcijas darbus. Vairākas ielas un laukumi laika gaitā ir izzuduši, un to vietā izveidotas jau citas ielas. Neskatoties uz visu kas paveikts Madrides ielas gandrīz vienmēr ir bijušas par šauru tās iedzīvotājiem.

Par lielas centrālās ielas būvi plāni pastāvēja jau sen. 1860. gadā tiek uzsākti vērienīgi ielu rekonstrukcijas darbi un projekti, kuri kļūst par vienu no galvenajām tēmām Madrides sadzīvē. 1962. gadā top pirmais projekts par lielas galvenās ielas izbūvi. Projekta ietvaros tika paredzēts likvidēt 14 un pārbūvēt 34 esošās ielas, un nojaukt vairāk kā 300 ēkas. Jau pašā sākumā projekta realizācija atduras uz nepārvaramiem šķēršļiem likumdošanā un sociālajā sfērā. Bet pats galvenis šķērslis tomēr bija milzīgie finansiālie tēriņi, kuri kavēja vairākus projektus, jo īpaši Spānijā. Vēl jo vairāk grūtības sagādāja pārliecināt iedzīvotājus un komersantus pārvākties uz citām dzīvojamām telpām un komerc platībām.

Sagatavošanas un celtniecības process aizņēm daudz laika un milzu piepūles, un nebūt neritēja gludi. Tikai 1910. gada 4. aprīlī Karaļa Alfonso XIII un Madrides mēra klātbūtnē tiek atklāti šīs ielas būvdarbi, kuri ieilgst vairākus gadu desmitus. Ielas tapšana notiek trīs posmos un tā īsti tiek pabeigta tikai 1950. gadā. Rezultātā top unikāla veidola iela ar ļoti daudzveidīgiem un savdabīgiem arhitektūras veidoliem, kuri nav līdzīgi viens otram. Protams, kā uz galvenās ielas šeit tiek uzbūvēti teātri, hoteļi, vēlāk kino teātri, liels daudzums lielu un mazu veikaliņu,  restorānu un viesnīcu.

Faktiski, katra ēka uz Grand Via savā ziņā ir unikāla. Protams tagad lielāko daļu ēku apakšējos stāvus ir aizņēmuši veikali, kuros tiek tirgoti visdažādāko pasaules populārāko zīmolu izstrādājumi un tiek sniegti visdažādākie pakalpojumi. Tā teikt īsta paradīze šopingotājiem. Tā kā neesmu šopinga fans, es vairāk laika veltu īpatnējo ielas šedevru iepazīšanai un ejot  tālāk dažus no tiem pieminēšu.

Šeit atrodas vairāki slaveni klubi. Piemēram ielas sākumā ēkā Nr 2. atrodas klubs Gran Penya,bet  pavisam netālu ēka nr 3. izvietojies  Kazino Militar. Abi šie klubi veidoti angļu stilā un nebūt nav klubi mūsdienu jauniešu izpratnē. Tajos iespējams mierīgā gaisotnē draudzīgi pļāpājot iemalkot alu, vīnu, uzspēlēt biljardu un pat apmeklēt bibliotekas telpas. Protams, ka te netrūkst arī mūsdienīgu mūzikas un naktsklubu! Te vēl jāpiemin, ka te pat netālu ēkā nr 12. atrodas bārs Pedro Chicotte, kuru laika gaitā iecienījuši slaveni mākslas un kultūras ļaudis. Šeit visai bieži viesi esot bijuši Salvadors Dalī un Frenks Sinatra.

Ja nu reiz runa sāk iet par restorāniem tad arī man reiz ir pienācis ieturēt vēlu pusdienu maltīti. Tā arī daru. Izvēlos vienu no tapu bāriem. Tas iznāks lētāk un ātrāk, jo pavisam drīz vakarā man paredzēta tikšanās restorānā, kur droši vien paēdīšu tā kārtīgāk. Pasūtu ļoti vienkāršas uzkodas-spāņu tapas. Pāris glāzes vīna arī nenāk par skādi! Skan laba spāņu tradicionālā mūzika, kura papildinājumā ar vīna devu ļoti uzlabo garstāvokli. Teikšu tā, ka pametu šo barčiku jau tīri jautrā omā!

Dodos pa Gran Via talāk un pa ceļam vēl apskatu pāris objektus. Jo īpaši starp visām ēkām izceļas banku biroju ēkas un augstas klases viesnīcas. Starp tām vērts pieminēt Hotel Roma (Nr 18), Hotel Grand Via (Nr 25) Hotel Atlantic un Avenida (Nr 32-34). Tur pat blakus ēkā Nr 35 atrodas viena no šikākajām koncertzālēm Madridē.

Starp visām šīm ēkām izcelšu vēl divas. Viena no tām ir Edificio Telefonica, kura atrodas gandrīz pa vidu Gran Via. Tā būvēta 1929. gadā spānijas nacionālās telefonu sakaru kompānijas „Telefonica” vajadzībām. Ēka veidota trīs līmeņos pa vairākiem stāviem katrā un tās smaili noslēdz tornis. Ēkas augstums ir 81 metrs un līdz 1950. gadam tā bija augstākā ēka Madridē.

Otra atrodas pašā Gran Via austrumu galā un tā ir Edificio Grassy. Tā zīmīga ar apaļas formas tornīti, kuru rotā divu līmeņu kolonāde. Tā uzbūvēta 1917. gadā. Nosaukumu Grassy māja tā ieguva 1950. gadā, kad to savā īpašumā ieguva Milānas juvelieru ģimenes izcelsmes biznesmenis Alehandro Grassi, kurš ēkā izvieto savu juvelier izstrādājumu veikalu. Šī juvelieru izstrādājumu firma nodarbojās arī ar pulksteņu remontu un vēlāk arī izgatavošanu. Šodien šīs ēkas augšējos stāvos iekārtots pulksteņu muzejs, kurā var apskatīt vairākus simtus 16-19. g.s. pulksteņus un to mehanismus. Šeit izstādīti pat dažādu karalisko ģimeņu īpašumā bijuši pulksteņi. Faktiski Alehandro Garsija bija aizrāvies ar pulksteņu kolekcionēšanu un to darbības principu pētīšanu. Šajā kolekcijā var redzēt gandrīz visu pulksteņu attīstības vēsturi.

 Pirmās dienas vakars.

Te nu esmu apstaigājis vissus šodienas ieplānotos apskates objektus. Lēnā garā atgriežos līdz Gran Via vidum un dodos paklejot pa mazajiem veikaliņiem šķērsielās starp Gran Via un Puerta de Sol laukumu, blakus manai viesnīcai. Šovakar man vēl jādodas uz tikšanos restorāniņā El Rastro, kurš atrodas tirgus rajonā. Par šo tirgu es vēl pastāstīšu stāsta otrajā daļā, jo tur pabūšu arī rīt. Tagad laiku līdz tikšanos pavadu te pat ap Puerta de Sol un Plaza Mayor laukumiem un lēnā garā baudu Madrides pievakares noskaņu. Var just ka ļaudis sāk atgriesties ielās, jo siestas laiks ir beidzies. Laukumi, ielas un restorāni gar tiem piepildās ar ļapmeklētājiem. Tā teikt atmosfera kļūst vēl jautrāka. Pāris vietās piesēžu un pasūtu pa kādai glāzei vīna.

Ak jā! Vēl nopirku kārtīgu cūkas kāju-Hamonu! Domāju ka daudzi jau zin kas tas ir, bet tomēr īsi pastāstīsu par to. Tas ir sausi vītināts šķiņķis, jeb cūkas stilbs- kāja.Šeit to sauc par Hamonu. To var redzēt ik visur-restorānos, bāros un veikaliņos. Dažādu krāsu, izmēra un par dažādām cenām, tas sakarināts vairākās rindās veikalu skatlogos. Cenu atšķirības dažkārt ir ļoti lielas. Lieta tāda, ka cena atkarīga no tā, kāda gaļa izmantota un kādā veidā hamons ticis gatavots. Dārgākais ticis gatavots no īpašas, tikai ar zīlēm barotu cūku gaļas un tas tiek ilgāk noturēts vītināšanas procesā. Lētākais gatavots no parastas cūkas gaļas un mazāk noturēts. Protams ka būtiska ir garšas kvalitāte, bet dažkārt kārtīgs meistars no parastas cūkas prot pagatavot brīnumus. Veikalos varat nopirkt veselu stilbu, vai palūgt pārdevēju nogriest attiecīga daudzuma šķēlītes. To parasti griež ļoti plānās loksnitēs. Veikalos ir nopērkams jau sašķērēts un safasēts hamons, bet labāk to pirkt kā veselu stilbu vai sašķērējot uz vietas veikalā.

Starp citu šeit Madridē ir vairāki veikali, kur var nopirkt visdažādākās kvalitātes un šķirnes hamonu. Dažviet šie veikali iekārtoti kā muzeji, kuros var iepazīties ar hamona tapšanas vēsturi un tehnojoģiju.

Nu tā lūk! Vakara noslēgumu pavadu restorānā El Rastro rajonā, apspriežot dažādas interesantas tēmas par tūrismu un ceļojumiem. Baudām spāņu virtuves labumus un labu spāņu vīnu. Vēlu vakarā atgriežos viesnīcā pie Puerta de Sol laukuma. Neskatoties ka ir jau vēls, ielas mudž no ļaudīm. Jautrība sit augstu vilni. Krodziņi pilni, ielas pilnas. Arī pašā Puerta de Sol laukumā pilns ar ļaudīm. Vienīgi laukumu ielenkuši liels skaits policistu!

Pa dienu daudzviet varēja manīt protestētājus, kuri protestēja pret taupības režīmu, kuru Spānijas valdība ieviesusi sakarā ar ekonomisko krīzi. Acīm redzot policija baidās, ka šie protestētāji ir bīstami arī naktī un dežūrē visai nopietni. Starp citu daudz ļaužu, kuri ar tranforantiem dienā stāvēja uz laukuma nav to pametuši. Šķiet ka tie te ir gatavi palikt uz vissu nakti, pie reizes kārtīgi iztusēties un  šobrīd uz protestiem nevienam prāts vairs nevelk!

Vēl īsu brīdi pavadu laukumā un tdrīz jau dodos gulēt. Šodien bija pagara diena, bet nogurumu tā īsti nejūt. Droši vien spāņu vīns neļauj to izjust! Redzēsim kā būs no rīta. Rītā man paredzēts apskatīt Madrides centra austrumu daļu, jeb tā saucamo Burbonu Madridi. Ja šodiena bija veltīta vairāk vēsturei un arhitektūrai, tad rītdiena jau būs muzeju- mākslas galeriju un izklaides diena. Rīt pabūšu divos pasaules slavenos muzejos, jeb precīzāk teikt mākslas galerijās. Tad izstaigāšu Madrides botānisko dārzu un pāris no Madrides dižākajiem parkiem. Vakara pusē pabūšu El Rastro tirgū un nedaudz pastāstīšu par Madrides virtuvi.

Pagaidām uz redzēšanos nākamajā stāsta daļā!