Vecā labā Madride. Spānijas citadele Madride 1. daļa.3

Nokļūt pašā Almudenas katedrālē no Marijas baznīcas telpām nav iespējams, tādēļ tā jāpamet un jādodas pa kāpnēm augšā uz Almudenas katedrāles ieeju. Šeit arī var manīt, ka jaunā katedrāle uzbūvēta tik pat kā virsū bijušajai Marijas baznīcai. Tūristi katedālē var iekļūt pa vienu no sānu ieejām. Pirms ieejas laukumā uzstādīta Jāņā Pāvela II statuja. Izrādās, ka katedrāle šeit atklāta tikai 1993. gadā un atklāšanas ceramoniju vadīja pats pāvests Jānis Pāvels II.

Interesani! Kopīgi vēstures fakti bieži vieno spānijas baznīcas un katedrāles! Arī šīs katedrāles celtniecības darbi bija ieelguši vairāk, kā 100 gadus. Spānijā tas ir ļoti raksturīgi, ka baznīcu celtniecībai mūžīgi ir trūkusi nauda, vai to kavēja neskaitāmie kari. Tādi paši piemēri kā šeit ir tajā pašā Malagā, kur viens no katedrāles torņiem nav uzcelts vēl šodien, kamdēļ vietējie šo katedrāli dēvē par „Vienroci”. Arī Kādisas katedrāle tika celta vairāk, kā 200 gadus!

Tātad Almudenas katedrāles celtniecības darbi tika uzsākti 1883. gadā, bet tos pabeidza tikai 1993. gadā. Jau sākotnēji šim dievnamam bija paredzēts piešķirt katedrāles statusu, jo vecā Katedrāle (Tagad Svētā Izodora baznīca) jau sen nespēja uzņemt pietiekošu skaitu lūdzēju. Katedrāle uzcelta tieši pretīm karaļa pils kompleksam, kura virzienā pavērsta arī parādes ieeja, kura gan parasti ir slēgta.

Arī šeit ieeja ir par brīvu, vai nu ziedojot kādu eiro ziedojumu kastītē. Katedrāles zāles tiešām ir iespaidīga izmēra. 102 metru gara un 80 metru plata halle, kuras arkāžu augstums sasniedz 73 metrus. Telpa veidota jauktā arhitektoniskajā stilā, kurā nedaudz dominē neo klasicisms. Vēl viena no šīs katedrāles nestandarta iezīmēm ir tas, ka tās ass nav orientēta no austrumiem uz rietumiem, bet ir virzīta no ziemeļiem uz dienvidiem.

Tā nu pēc neliela ekskursa pa katedrāles atvēsinošajām telpām dodos ārā karstumā. Tepat aiz stūra jau atrodas nākošais, viens no nozīmīgākajiem apskates objektiem Madridē. Tā ir karaļa pils.

Karaļa pils. (Palacio Real de Madrid).

Karaļa pils atrodas tieši blakus Almudenas katedrālei. Šīs abas ēkas, jeb ēku komleksus atdala paliels laukums, kurā mēdz sapulceties tūristi un vietējie iedzīvotāji. Uz katedrāles kāpnēm sēž ļaudis un klausās kāda ielas muzikanta izpildījumu. Sastopami daudzi mīlnieku parīši kuri vienkārši atlaidušies uz kāpņu pakāpieniem neslēpj savas savstarpējās jūtas. Daudz jautru kompāniju, kuras brīžiem gatavas mesties dejā, ielas mūzikantu melodiju ritmos. Vispār šeit Madridē virmo jautrības un savstarpējās saticības atmosfera.

Pie karaļa pils ieejas izveidojusies neliela rinda, lai iekļūtu tās teritorijā. Arī es tūlīt došos iekšā, bet pirms tam veicu nelielu loku pa šo laukumu un paklausos mūzikas ritmus. Pirms došos pilī īsumā pieskaršos vēstures faktiem.

Un tātad! Ass pavērsiens Spānijas un protams arī Madrides vēsturē notiek 1700. gadā, kad nomirst pēdējais Habsburgu karalis Karloss II un neatstāj mantinieku. Rezultātā izceļas 14 gadu ilgs karš, tā saucamais „Karš par Spānijas mantojumu”. Karš noslēdzas ar Burbonu dinastijas karaļa Filipa V uzvaru. Jaunais karalis ķeras pie kārtīgas Madrides pārbūves. Tiek veikti iespaidīgi rekonstrukcijas un būvniecības darbi, kuru gaitā Madride tiek pārvērsta franču pilsētu manierē. Vecā nopostītā,  nodedzinātā Alkazaras cietokšņa vietā, Filips V uzsāk jaunas karaļa pils celtniecību, kuras gaitā par paraugu tiek ņemta Versaļas pils Parīzē. Filips V tā arī nenodzīvo līdz savas sapņu pils pabeigšanai. Celtniecību pabeidz jau karalis Karloss III, kura laikā Madride sasniedz vislielāko uzplaukumu, dēļ kā vēl šodien Karloss III tiek dēvēts par labāko pilsētas mēru „ ReyAlcalade” jeb „Karalis mērs”. Tieši sajā laikā Mdrides pilsēta paplašinās uz austrumiem, kur top jauni pilsetas kvartāli un šo pilsētas daļu šodien arī sauc par Burbonu Madridi. Par šo Burbonu Madridi pastāstīšu nākamajā stāstā, bet tagd dodamies iekšā karaļa pilī.

 Pie ieejas iespējams iegādāties biļetes. Tās ir salīdzinoši lētas, 8 euro (bez gida) 10 euro (gida pavadījumā). Viena lieta gan apbēdina! Telpās aizliegts fotogrāfēt un filmēt. Nu neko! Kaut kā iztiksim! Pēc biļešu iegādes nonāku pils iekšējā pagalmā, kur vēl drīkst pabildēt šo to. Apmetu pāris lokus pa pagalmu un dodos iekšā pašā pilī. Telpas šeit tiešām iespaidīgas. Kaut kas līdzīgs Ermitāžai Peterburgā, vai Luvrai parīzē. Taisnības labad gan japiebilst, ka Madrides karaļā pils tomēr ir krietni mazāka par iepriekš minētajām pilīm.

Kā jau teicu, pils celtniecība tika uzsākta pirmā Burbonu karaļā Filipes V valdīšanas laikā 1734. gadā. Pils top vecās, nodedzinātās Alkazāras pils vietā, kura līdz šim, gandrīz 9 gadsimtus tika uzskatīta par Madrides simbolu. Pils projekts pēc karalienes Elizabetes ieteikuma tika pasūtīts slavenajam itāļu arhitektam Messīni Filipo Huvarram. Pēc negaidītās karaļa Filipes V nāves projekta vadīšana tika nodota citam arhitektam- Džovani Batistam Saketti. Visai iespaidīga izmēra celtnes būvdari ieilga vairākus desmitus gadu un pils tika pabeigta tikai Filipes mantinieka Karlosa III valdīšanas laikā.

Pils celtniecībā tika iesaistīti vairāki arhitekti un celtnieki no Itālijas un Francijas. Tādēļ pils ārējais izskats izveidots itāļu stilā, bet ikšējā apdarē dominē tā laiku franču stils un manieres. Ēkai ir trīs pamat stāvi. Sākotnēji ēkas jumta cokolus esot rotājušas vairākas karalisko ģimenes locekļu statujas, bet kad karalis Karloss III pamanīja, ka starp tām nav viņa paša mātes statujas, viņš pavēlēja vissas statujas no jumta demontēt un paglabāt pils pagrabā. 19.g.s. tiek veikti vērienīgi rkonstrukcijas darbi pa pils perimetru, kur tika izveidoti vairaki skvēri un parki, tajā skaitā Orientes laukums, kurā mēs tulīt pabūsim.  Turpinājumā neliels ekskurss pa pils telpām.

Pils interjeru rotā neskaitāmi slavenu pasaules un Spānijas mākslinieku mākslas darbi. Šeit izstādīti tādu slavenu meistaru darbi, kā Goija, Velaskes, Rūbenss, Sabatini u.c. Pilī atrodas vairākas greznas izstabas, zāles un telpas. Ievērības cienīgākās ir porcelāna zāle, Gasparīni istabas, lielā ēdamzāle, karaliskā aptieka un troņa zāle. Vestibilā izbūvētas iespaidīgas arhitekta Sabatīni projektētās  kāpnes virs kurām uzstādīta Karlossa III statuja romas imperātora veidolā.

Atsevišķas vērības cienīga ir karaliskā ieroču palāta, kurā glabājās dažādi karaļu ieroči, bruņojums un varas simboli. Tiek uzskatīts, ka šī palāta ir pirmais muzejs Madridē. Piebildīšu, ka te ir diezgan daudz tūristu un vietām veidojas burzma, kura nedaudz trucē brīvi apskatīt pils telpas.

Vispār pils apmeklētājiem tika atvērta Franko valdīšanas laikā 1950. gadā un pēc monarhijas atjaunošanas septiņdesmitajos gados par karaļa rezidenci tika izvēlēta cita pils ārpus Madrides- Sarsuelas pils. Neskatoties uz to, daļa no karaliskajiem oficiālajiem pasākumiem bieži tiek rīkoti arī šeit.

Austrumu laukums un Madrides Karaliskais teātris (Teatro Real).

Pēc pils apmeklējuma atgriežos laukumā starp pili un katedrāli. Temperatūra jau uzkāpusi ap +35 grādiem. Tādēļ nedaudz pasēžu starp katedrāles kolonnām ēnā un paklausos mūziku. Tepat aiz stūra jau var manīt nākamo laukumu ap kuru ir plašas zaļās zonas. Zālāji kā nosēti ļāudīm, kuri koku paēnī cenšas paslēpties no karstās saules. Tā teikt ir īstais siestas laiks.

Dodos uz nākamo laukumu uz kura pusi pavērsta pils galvenā fasāde. Tas ir Austrumu laukums, jeb kā spāņi  saka Plaza de Oriente. Gar pašu pili laukums ir nobruģēts ar akmeņiem, bet austrumu virzienā tas pārtop jau parkā. Pils ziemeļu virzienā uz nogāzes izveidots vēl viens parks, jeb dārzs. Tas ir Sabatīni dārzs. Kā jau iepriekš minēju 19. g.s. ap pili pa perimetru tiek veikti iespaidīgi rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tiek izveidoti šie laukumi un dārzi. Faktisi Sabatinī dārzs bija jau iepriekš, bet Austrumu laikums ar parku ap to top tieši šajā laikā.

Kas tad īsti šaja laika periodā notika Madridē?. Pēc karaļa Karlosa IV nakšanas pie varas sākas pagrimuma periods visā Spanijā un arī Madridē. Tas ir laiks ,kad Spānija zaudē savu varenību kolonijās un iesaistās pastāvīgos karos ar Eiropas lielvarām, kuras patiesībā pašas provocēja Spāniju uz šādu rīcību. Šajā laikā valsts vara praktiski ir Karlosa sievas- karalienes Marijas Luīzes un viena no ministriem-Manuela Godoijas rokās. Godoija bija spiests noslēgt vienošanos ar Napoleona Franciju, ka Napoleona karaspēks šķērsos un izmantos Spānijas teritoriju, lai veiktu uzbrukumu Portugālei. Rezultātā Spānija faktiski nonāk Napoleona okupācijā. Tas izraisīja neapmierinātību Spānijas pilsoņu aprindās un rezultātā izceļas sacelšanās, kuras rezultātā Karloss IV ir spiests atteikties no troņa par labu Ferdinandam VII.

Pavisam drīz Madrides iedzīvotāji veic uzbrukumus franču karaspēka daļām pilsētā. Uzbrukumi tiek nežēlīgi apspiesti un Napoleons ieceļ par Spānijas karali savu brāli Žozefu Bonopartu, kurš tiek nosaukts par Spānijas karali Hosē I. Tieši Žozefa Bonoparta laikā no 1808-1813 gadam arī tiek veikti šie pils pārbūves darbi un tiek izveidots šis laukums, kurā bieži tiek rīkotas greznas parādes.

Bonopartam tā arī neizdodas paveikt visus iecerētos rekonstrukcijas darbus jo sākas neatlaidīgi partizānu kari. 1812. gadā britu karaspeks, hercoga Velingtona vadībā, piedalās operācijā, kuras mērķis ir padzīt frančus no Ibērijas pussalas.  Britu valdība dažādām metodēm sniedz palīdzību spāņu partizāniem, lai garutu Napoleona varu. Sekojoši Velingtons ieņem Madridi un tronī atgriežas spānijas karalis Ferdinands VII. Bet  pēc Ferdinanda VII nāves 1833. gadā kā troņa mantiniece tika izvelēta viņa mazgadīgā meita Izebella, kuras turpmākās valdīšanas laikā arī tiek pabeigti būvdarbi ap karaļa pili un Austrumu laukumā.

Pēc karalienes Izabellas rīkojuma laukuma centrā tika uzstādīta karaļā Filipa IV skulptūra uz zirga, kura te atrodas arī šodien. Šīs skulptūra arī ir īpašā. To veidoja makslinieks Pjetro Takka, kā parugu ņemot Velaskesa zīmēto karaļā Filipa IV portretu. Skulptūra vēl ir īpaša ar to, ka tās veidotājam tajos laikos nebūt nebija vienkārši aprēķināt skulptūras smaguma centru, jo kā nekā zirga figūra veidota tā, ka zirgs atēlots slejoties tikai uz pakaļkājām, tik pat kā lēcienā.

Skulptūra ilgu laiku atradās kaut kur pils noliktavās un tikai karaliene Izabella lika to un citas skulptūras, tajā skatā tās kuras karalis Karloss III lika novākt no pils jumta , uzstādīt šeit Austrumu laukumā. Pa perimetru Austrumu laukumam uzstādītas arī dažādu senu karaļu, kuri valdījuši Ibērijas pussalā, statujas. Te nebūs lieki piebilst, ka tieši karalienes Izabellas valdīšanas laikā tiek atjaunoti, vai savās vietās atgriesti pieminekļi un statujas, kurus iepriekšējie valdnieki bija demontējuši vai pat iznīcinājuši.

Pašā laukumu austrumu pusē atrodas Madrides karaliskais teātris. Tā fasāde gan nav orientēta uz Austrumu laukumu, bet gan uz Izabellas II laukuma pusi kura centru jau rotā pašas Izabellas II piemineklis. Arī šis teāta celtniecība tika uzsākta Izabellas valdīšanas laikā 1817. gadā, bet tika pabeigta 1850. gadā. 19. g.s. beigās teātris kļūst par viss prestižāko vietu, kur sapulcēties mīlēja sabiedrības elite un augstāko aprindu ļaudis.

1925. gadā teātris tika aizvērts rekonstrukcijai. Talāk sekoja republikāņu karš un dažādi sarežģījumi Spānijas politiskajā dzīvē, kā rezultātā rekonstrukcijas darbus izdevās pabeigt tikai pēc 40 gadiem. Republikāņu varas laikā šajā ēkā tika ierīkota pulvera noliktava. Faktiski visus šos 40 gadus Spānija bija vienīgā valsts Eiropā, kurai nebija sava operas teātra. Tagad šī teātra skatuve ir viena no lielākajām Eiropā. Tā pēc saviem izmēriem pārspēj Milānas La Skalu un atpaliek tiki no Vīnes operas teātra skatuves, kura tiek uzskatīta par lielāko.

No Izabellas II laukumu dodos virzienā atpakaļ uz stāvo pakrasti, uz ziemeļiem no karaļa pils. Pa ceļam šķērsoju Enkarnasjon laukumu un ieliņu, kurā atrodas tāda paša nosaukuma klosteris, kurš tiek demonstrēts gandrīz visos tūristu bukletos par Madridi. Enkarnasjon sieviešu klosteri1611. gadā dibinājusi karaļa Ferdinanda III sieva Austrijas Habsburgu  dinastijas princese Margarita. Klosteris bija paredzēts augstāko aprindu pārstāvēm, un vissu laiku ticis uzskatīts par vienu no bagātākajiem un plaukstošākajiem klosteriem Spānijā.

Pati klostera ēka vissu laiku ir bijusi viena no atpazītamākajām celtnēm Madridē. Klostera celtniecībā izmantotie arhitektūras elementi bieži tikuši izmantoti, kā paraugs dažādās reliģiskās celtnēs visā Spānijā. Klostera teritorijā atrodas vairāku Spānijas svēto kapenes. Patreiz klosterī ierīkots arī muzejs, kurš bezmaksas atvērts apskatei.

Debodas templis (Templo de Debod)

Esmu nonācis pakrastē virs Sabatinī dārza un dodos Spānijas laukuma virzienā. Šeit pirms nonāktu šajā laukumā, kuru spāņi dēvē par Palza de Espanņa, man ieplānots apskatīt vēl vienu, varētu teikt, Spānijai netradicinālu-orģinālu apskates objektu.  Tas ir ēģiptiešu dievietes Debodas templis! Jā jā! Tieši tā, es nepārteicos.

Šeit aiz Ferras dārza, Kalna parkā (Parque de la Montana) ierīkots laukums, kurā uzstādīts īsts templis no Ēģiptes. Šī tempļa detaļas Ēģiptes valdība uzdāvināja Spānijai, kā pateicību par atbalstu slavenā Abu Simbel tempļa pārvietošanas un restaurācijas darbos, Nūbijas tuksnesī, nīlas krastos. Tajā laikā tika būvēts milzīgais Asuānas dambis un elektro stacija, kuras ūdens tilpnes appludinājamā teritorijā atradās vairākas senas celtnes. Varenākā no tām bija Abu Simbel templis, kurš pa sīkām detaļām tika sadalīts un pārcelts uz citu vietu. Vairākus sīkākas celtnes tika appludinātas, bet dažas nozīmīgākās demontētas. Vienu no demontētajiem objektiem-Debodas templi, Ēģiptes valdība tā arī uzdāvināja Spānijai un tas nonāca Madridē. Madrides valdība nolēma šo objektu orģinālā veidolā izstādīt publiskai apskatei un to 1972. gadā uzstādīja tieši šeit Kalna parkā blakus Spānijas laukumam.

Domājams ka Ēģiptē šis templis tika radīts pirms 2200 gadiem Nīlas krastā un bija veltīts dievam Amonam. Vēlāk nomainījās faraoni un templim tika piebūvētas papildus telpas un Amona kultu nomainīja dievietes Isidas kults. Ik gadu no tuvākajiem Nīlas upes reģioniem, ļaudis esot nākuši uz šo templi, lai saņemtu no Isidas vēstūjumu par plūdu periodu upē.

Arī šeit teplis uzstādīts saskaņā ar iepriekšējo stāvokli attiecībā pret debess pusēm, virzienā no no austrumiem uz rietumiem, lai gaisma templī iekļūtu tāpat, kā tā pirmatnējā vietā. Temlis atrodas tāda kā mākslīga baseina krastā, kurš simbolizē Nīlas upes ūdeņus. Skats tiešām interesants. Apstaigāju šo interesanto būvi uz riņķi un varu doties uz Spānijas laukumu.

Starp citu, no kalna kur uzstādīts šis templis paveras lieliski skati uz Madrides pilsētu, Mansaranes upi un pakalni uz kuras atrodas Karaļa pils un katedrāle. Šeit atrodas arī labiekārtots parks ar daudzām sīkākām un lielākām palmām, kuru paēnī ierīkotu bērnu laukumi un uzstādīti soliņi uz kuriem var atlaisties, un paslēpties no dienas vidus svelmes.

Spānijas laukums (Plaza España)

No kalna parkā dodos lejup un jau esmu nonācis Spānijas laukumā. Faktiski šeit dienvidu pusē laukums pārtop tādā kā parkā. Šeit starp kokiem un košum krūmiem paslēpies piemineklis. Tas ir piemineklis slavenajam Spāņu rakstniekam un dzejniekam Migelam de Servantesam. Domāju ka lielākā daļa būs dzirdējusi par šī mākslinieka darbiem un reti kurš nezinās Servantesa romānu “Dons Kihots”, kurš tulkots lielākajā dāļā pasaules valodu un figurē pasaules literatūras mācībās. Protams ka pašiem spāņiem Servantess bez maz vai ir rakstnieks nummur viens.

Par godu rakstnieka trīssimtajai dzimšanas dienai 1915. gadā tika izsludināts konkurss rakstnieka pieminekļa izveidošanai. Jau tad tika nolemts, ka šo pieminekli uzstādīs nesen labiekārtotajā Spānijas laukumā. Priekšroka tiek dota arhitekta Rafaēla Martinesa Sapateiro projektam. Tad teik dibināta komiteja, kura rīkoja ziedojumu vākšanu piemineklim. Pirmie priekšdarbi pieminekļa veidošanai tiek uzsākti 1925. gadā, bet piemineklis tiek atklāts 1929. gadā.

Pēc būtības piemineklis izskatās diezgan smagnējs. Sākumā tā īsti nevar saprast, kur tam ir priekšpuse, kur aizmugure. Šķiet ka tomēr priekšpuse ir virzīta uz dienvidiem, kur paliela basena malā, starp baseinu un masīvo monjumentu, izveidots neliels postaments uz kura uzstādītas romāna “Dons Kihots” galvenie varoņi: pats Dons Kihots sava zirga Rosinantes sedlos un Sančo Pansa ēzeļā mugurā. Faktiski sanāk, ka piemineklis orientēts nevis uz Spānijas laukuma virzienā, bet pret parku. Un tomēr, apejot pieminekli no otras puses secinu. Monjumenta aizmugurē, laukuma virzienā ierīkota strūklaka virs kuras uzstādīta paša Servantesa statuja, kura noraugās jau uz nākošo strūklaku laukuma vidū. Tagad jau šķiet, ka pieminekļa parādes puse ir tieši šī.