Vārti, aiz kuriem vaid zeme (Butovas un Komunarkas nāves poligoni)29

Nav šiet Komunarkā neviena nopietna pieminekļa! Jā ir šeit daži krusti un simboliska piemiņas plāksne tūkstošiem politisko represiju upuriem visā PSRS.

Ir šeit arī  piemiņas plāksne jau pieminētajiem nošautajiem Mongolijas valdības pārstāvjiem. Ir arī uzstādīts neliels piemineklis Komunarkā nogalinatajiem Jakutijas (Sahas) republikas pārstavjiem. Tas tik pat kā viss.

Manis prāt visiespaidīgāko noskaņu šeit tomer rada simtiem un varbūt pat tūkstošiem fotogrāfiju, un dažadu sīku piemiņas plāksnīšu, kuras piestiprinātas pie kokiem mežā .

Runājot par piemiņu pārmiju arī dažus vārdus ar manu taksistu Jevgēņiju. Viņš man piekrīt, ka par šejienes notikumiem pēdejā jaikā ir tik pat kā aizmirsuši. Jēl jo vairāk! Jevgēņijs atkārto jau iepriekš dzirdetu frāzi, ka Staļina laiku noziegumi šodienas Krievijā ir zaudejuši aktualitāti.Vēl jo vairāk, Jevgēņijam pat šķiet , ka tie pat tiekot apzinati retušēti! Patreizejā Krievijas vadība esot naska organizēt iespaidīgus pasakumus Otrā pasaules kara veterānu piemiņai. Tiekot godināti miljoniem bojā gājušo šajā karā, tajā pat laika ir pilnīgi aizmirsti miljoniem bojā gājušo Staļiniskā režīma upuru. Jevgēņijs izsakās, ka pareizi būtu ja par godu šiem upuriem arī tiktu rīkotas līdzīgas akcijas, kā piemēram piemiņas gājiens ar nosaukumu „Mūžīgais pulks” (Безсмертный полк), kad ļaudis dodas gājienā nesot savu bojā gājušo un karā dalību ņēmušo tuvinieku fotogrāfijas. Tā pat kā karā arī no komunistiskā režīma represijām bojā ir gājuši miljoniem cilvēku un teroram tika pakļauti gandrīz katra Krievijas pilsoņa tuvinieki, saka Jevgēņijs.

Starp citu! Nesmu arī nekur dzirdējis un lasījis, ka arī mūsu valsts pārstāvji ļoti būtu interesējušies par mūsu nogalinātajiem tautiešiem Butovā un Komunarkā, un citur Krievijā! Labi! Varētu mēģināt saprast, kāpēc šodienas Latvijas vēsturnieki un varas parstāvji ignorē  faktu par šeit bojā gājušajiem latviešiem, kuri bija komunisti un padomju varai lojāli. Savukārt to, ka praktisi ir aizmirsti arī šeit nogalinātie mūsu Latvijas brīvvalsts virsnieki un politiekie darboņi, to man ir grūti saprast!

Zinu ka šeit Komunarkā 2002.gadā tika uzstādīta piemiņas zīme nogalinātajiem Mongolijas valdības pārstāvjiem kurus jau tikko pieminēju. Toties simtiem un varbūt par vairāk kā tūkstotim šeit bojā gājušo latviešu piemiņai šeit nekas nav izveidots. Vārdusakot, piemiņas zīmju latviešiem te nav!  Es tādas  neatradu un cik zinu tādu te arī neesot. Ko vēl piebilst? Nu skumji!

Es patiesībā uzskatu, ka mūsu valsts pārstāvjiem vajadzetu parūpēties, lai vismaz kaut kāda cieņa pret šeit bojā gājušajiem tiktu izrādīta. Kā nekā tie taču ir mūsu tautieši! Pie kam pieminēt vajadzētu visus bojā gājušos, ir mūsu brīvvalsts virsniekus un politisko darbiniekus, ir mūsu tautiešus, kuri bija komunisti un padomju varai lojāli. Tā sacīt, ir jāciena mūsu sarežģītā vēsture!

Tas nu pagaidām arī ir viss, ko vēlējos pastāstīt par šiem diviem, tā saucamajiem poligoniem! Tagad vēlreiz atskatos uz šīs drūmās vietas vārtiem pie kuriem manis prāt labi iederētos līdzīgs uzraksts, kāds rotā mūsu Salaspils koncentrācijas nometnes simboliskos vārtus: „Aiz šiem vārtiem vaid zeme”.

Tā nu pametam Komunarkas poligonu un dodamies atpakaļ Maskavas virzienā. Pa ceļam vienojos ar Jevgēņiju, ka viņš mani aizvedīs līdz Butovas dzelzceļa stacijai no kuras es turpināšu šīs dienas ceļojumu. Kā jau sākumā teicu manos plānos šodien ietilpst divu pilsētu apmeklējums. Butovu un tās apkārtnē esošos drumās vēstures objektus esmu apskatījis, un tagad plānoju doties uz slavenā Krievijas zelta loka  piemaskavas pilsētu- Serpuhovu, kurā pavadīšu visu pēcpusdienu un vakaru. Par to ko tur redzēju pastāstīšu jums nedaudz vēlāk, kādā no nākamajiem stāstiem.

Tagad pateicos tiem kuri bija pacietīgi un izlasīja manu stāstu. Uz drīzu redzēšanos!

Pēteris Vēciņš.                                                                                       Gravesend: 2016.gada 29.jūnijā.