Vārti, aiz kuriem vaid zeme (Butovas un Komunarkas nāves poligoni)29

Pēc nelielas stendu izpētes un iepazīšanās ar šī krusta vēsturi dodos uz baznīcu. Pie baznīcas sliekšņa satieku vēl vienu baznīcas pārstāvi, kuram jautāju vai ir iespējams apskatīt ekspozīciju par Butovas poligonu.  Teikšu godīgi, ar Īpašu laipnību šis baznīcas klerks neizcēlās! Vispirms man pat šķita, ka viņš tā īsti nemaz nesaprot par ko es jautāju! Pēc mirkļa gan šis saka ka baznīcas pagrabstāvā esot telpa, kur ir izstādīti dažādas lietas kas saistītas ar poligona upuriem. Jautāju vēlreiz, vai varu šo telpu apskatīt? Acīm redzot, nevisai gribīgi šis baznīcas pārstāvis tomēr piekrīt parādīt man šo telpu un aizved mani līdz tai.

Izrādās ka iepriekš pieminētās, ar Butovas poligona upuriem saistītās lietas ir dažadi reliģiozie priekšmeti un pārsvarā tās ir ikonas! Jautāju vai šeit ir izstādīts vēl kaut kas saistībā ar poligonu? Saņemu atbildi, ka to ko tagad redzu, tas ir viss. Galu galā no ne visai laipnā un nerunīgā baznīckunga teiktā saprotu, ka šeit atrodas vairākas ikonas kas piederējušas Butovas poligonā nogalinātajiem garīdzniekiem un baznīcas pārstāvjiem. Agrāk te esot bijuši apskatāmi arī dažādi citi artefakti, bet pavisam nesen tie no šejienes esot aizvesti. Uz kurieni? Uz šo jautājumu pans sarunu partneris nemāk atbildēt!

Tā kā nekā cita bez ikonām te īsti nav ko apskatīt, tad ilgi šeit nekavējos. Patiesībā man pat radās tāds iespaids, ka šī telpa pilda nevis muzeja funkcijas, bet tā kalpo kā garīgās mākslas galereja, kurā tiek tirgotas ikonas un citas ar baznīcu saistītas lietas. Jā tur tiešām bija dažas ikonas un priekšmeti kuri varēja būt saistīti ar tiem garīdzniekiem, kuri tika nogalināti Butovā. Tajā pat laikā varēja manīt, ka lielākā daļa šo ikonu un priekšmetu ir pvisam svaigi veidotas un diez vai tām ir kāda vēsturikā vērtība. Drīzāk tās šeit ir izstādītas kā paraugi, jo redzu ka te pat atrodas arī kaut kas līdzīgs baznīclietu veikaliņam.

„Nošaušanas poligons Komunarka” Vieta kur mūžībā aizgājuši arī mūsu tautieši.

Noslēdzot nelielo baznīcas apskati vēl pajautāju savam drūmajam baznīcas gidam par otru poligonu, kurš atrodas netālu no šejienes. Tas ir tā saucamā „Speciālās nozīmes zona-objekts Komunarka”, jeb tautā to biežāk to dēvē par „Komunarkas nošaušanas poligonu” (Расстрельный полигон «Коммунарка»). Patiesībā biju lasījis informāciju, ka šī poligona teritorija arī atrodas Krievu pareizticīgās baznīcas uzraudzībā, jeb kontrolē. Pie tam šis poligons neesot brīvi pieejams apmeklētājiem un tajā esot iespējams nokļūt tikai ar vietējās baznīcas pārstāvja piekrišanu. Jautāju vai tiešām man ir ar kādu jāsaskaņo Komunarkas poligona apmeklējums? Baznīckungs man atbild, ka baznīca nekādus šķēršļus šī poligona apmeklētājiem nelikot un ja man ir vēlme tajā pabūt, tad man tas jādara pa dienu, jo vakarā poligona teritorija patiešām tiekot slēgta.

Patiesībā sākotnēji šaubījos par to, ka Komunarkā ieeja būs atvērta, tādēļ tā īsti nebiju plānojis turp doties, bet gadījumam, ja kas, biju izpetījis kā turp nokļūt. Tagad pēc sarunas un optimistiskas atbildes saņemšanas no baznīcas pārstāvja nolemju, ka tomēr došos turp. Vēl jo vairāk! Man Komunarkas poligons pat vairāk piesaistīja uzmanību ar faktu, ka tajā tika nogalināti vairāki ar mūsu Latviju saistīti ļaudis!

Tātad dodos uz Komunarku! Tā kā taksometru šeit Butovas poligonā sameklēt vairs nav iespējams nolemju, ka turpināšu ceļu ar sabiedrisko transportu. Jau pie vārtiem biju paspējis aplūkot autobusu sarakstu un tagad precīzi noteiktajā autobusa atiešanas laika esmu pieturā. Tālāk ar autobusu dodos līdz tuvākajai Maskavas metro stacijai „Donas Dmitrija bulvāris” (Бульвар Дмитрия Донского). Talāk ar metro sekoju līdz stacijai „Tjoplij stan” (Тёплый стан). Sākotnēji biju iedomājies ka no šīs metro stacijas tālāk atkal varēšu doties ar autobusu, bet pakonsultējoties ar kādu no vietējiem vīriem saprotu, ka tas ir sarežģīts pasākums. Izrādās ka autobusi virzienā kurā atrodas Komunarka kursē neregulāti, pie kam no autobusu pieturas līdz pašam Komunarkas poligonam esot labs gabals ko staigāt. Tā kā ceru šodien vēl nokļūt Serpuhovā un laika kļūst ar vien mazāk nolemju meklēt taksometru, kurš mani var aizvest līdz Komunarkai.

Taksists vārdā Jevgēņijs ir gatavs mani aizvest līdz Komunarkas poligonam, nedaudz mani tur pagaidīt un tad atvest atpakaļ līdz metro stacijai no kuras pēcpusdienā plānoju doties līdz Serpuhovai. Vienojamis par cenu un varam doties ceļā. Maskavas piepilsēta Komunarka atrodas kādu 3-5  kilometru attālumā no Maskavas apvedceļa, braucot pa Kalugas šoseju (Калужское шоссе) dienvidu virzienā. Patiesībā tur atrodas vairākas apdzīvotas vietas, jeb rajoni, kuri saucās Komunarka-1, Komunarka-2 un citi. Tur starp šiem Komunarkas pilsetas rajoniem, pa labi no Kalugas šosejas, atrodas purvains mežš. Šajā mežā tad arī atrodas otrs ar drūmiem notikumiem saistītais apskates objekts- Komunarkas poligons par ko arī liecina šosejas malā uzstādīta norāde.

Pagriežamies pa labi un pa šauru meža celiņu nonākam līdz vārtiem. Tālāk ceļš auto transportam ir slēgts un vārti ir aizvērti! Šķiet ka manis rīcībā esošā informāciaja ir pareiza. Ieeja Komunarkas poligona teritorijā nav brīva. Mēģinu spiest pie vārtiem uzstādīto zvanu pogu. Neviens nenāk! Spriežot gan pēc pie vārtim atstātajam kāpnēm un instrumentiem nodomaju, ka kādam kaut kur tuvumā ir jābūt. Tā tas arī ir. Pēc kādām minūtēm piecām ierodas pāris vīru, kuri šeit strādā pie labiekārtošanas darbiem, jeb precīzāk sakot gatavojas tādiem.

Uzreiz jautāju šiem, vai ir iespēja nokļūt šī objekta teritorijā? Vīri atbild, ka lai iekļūtu teritorijā ir jāsaņem vietējā pārvaldnieka atļauja. Jautāju vai pārvaldnieks ir bznīcas pārstāvis? Jā tas esot vietējais mācītājs. Viens no vīriem ņem telefonu un mēģina kādu sazvanīt. Galu galā viņš kādu arī sazvana un saņem intrukciju, ka šodiem iekļūt Komunarkas poligona teritorijā neesot iespējams, jo pārvaldnieks neesot uz vietas. Tātad Butovas baznīcas klerks man ir sniedzis nepareizu informāciju! Neko darīt! Vīri saka ka viņie neesot tiesīgi mūs ielaist teritorijā. Galu galā vienojamies, ka es ieiešu pa vārtiem, lai nofotogrāfētu aiz tiem esošo krustu, kurš acīmredzot arī kalpo kā piemiņas zīme. Tā nu  esmu tomēr iekļuvis Komunarkas poligona teritorijā.