Parkā/mežā/džungļos drusku sanāca apmaldīties un labu laiku netikām nedz pie ūdens, nedz ēdiena.
Toties koki un augi ļoti atšķīrās no ierastā, visvairāk patika milzīgas papardes, kuru lapas bija cilvēka augumā vai vēl garākas. Būtu jautri tādās meklēt papardes ziedu.
Virzienā kurā mēs bijām aizgājuši zīmes uz ceļa solīja kaut ko ik pēc 100 metriem, bet pēc 100 metriem bija tikai nākošā zīme ar solījumiem. Skaidrs, ka pēc šāda principa Dienvidamerika darbojas lielākā valsts institūciju. Lai tiktu pie pārtikas un kaut kā dzerama nācās mērot visu ceļu atpakaļ.
Šis brauciens mums atkal ir kā neliela Kolumbiešu kultūras lekcija. Kad beidzot nonācām pie kafejnīcas vēlreiz pārliecinājāmies par pasaulē sliktāko klientu servisu. Iespējams, ka paši apkalpotāji nemaz īsti nezināja vai viņiem jāapkalpo pie galdiņiem vai kafejnīcā ir ''dzīvā rinda''. Pēc šī neveiksmīgā mēģinājumu iztikām ar čipsiem un alu.
Pēdējā pietura parkā bija milzīgās, akmeņos ieaugušās papardes, kurās sagribējās bildīti. Tas neveiklais brīdis, kad pēc bildēšanās lienot ārā no papardēm aizķeries aiz krūmiem un pusminūti vienkārši mēģini noturēt līdzsvaru neiegāžoties akmeņos. Izstaigā džungļus un tad pie izejas gandrīz noliec uz gurķa. Es pavisam noteikti zinu kā apkaunot savus draugus ar savu eksistenci vien.
Pa ceļam uz mājām no Arvi Parka izkāpām Metro Cable stacijā, lai atrastu ko ēdamu, jo joprojām bijām izsalkuši. Protams, ka šis nebija tas labākais rajons restorāna meklējumiem, bet vismaz alu varēja dabūt par 2000 peso (0,70$). Vēl viena kultūras lekcija - šajā valstī laikam dāmas alu dzer ar salmiņu. Nebija jau pirmā reize, kad man salmiņu atnesa. Bet es neesmu nekāda dāma un vispār salmiņus sen jau principā nelietoju, jo esmu dabas bērns.
Ak jā, kultūra sākas no tualetes. Es gan nezinu kā tiem mučačos ar to kultūru. Vīriešiem bāros lielākoties ir tikai pisuārs vienā bāra stūrī aiz aizkariem, kas aizsedz tikai pusi auguma. Par laimi sieviešu tualetē, lai arī kādā ūķī tā būtu, vienmēr ir tualetes papīrs.
Dienas pārējā daļa brauciens mājās, lietus, nopirkts saldējums, izmirkšana lietū, pieēsts saldējums, pastaiga ar suņiem, siesta, iegādāts rums, akvardiente un kafija, nakts pastaiga vēl pēdējo reizi un tad jau nākamajā dienā man bija jāpošas mājup. Melošu, ja teikšu, ka gribējās braukt prom.
Es ļoti izbaudīju šo ceļojumu: dabu, siltumu, cilvēku sirsnīgumu, sen neredzētus draugus un ēdienu. Ēdiens, gan ne vienmēr ir tas gardākais. Es noteikti gribēju ēst vairāk augļu, viņiem te ir tāda dažādība! Pirms ceļojuma neskaitāmi cilvēki mani brīdināja par briesmām, kas tur varot piemeklēt tūristus, bet nekas no tā nenotika. Galvenais nevajag darīt muļķības (nestaigāt ar fotoaparātu un pēdējo aifonu) un tad jau viss būs labi. Protams, ka biju arī uzticamās rokās, kas nepieļautu, lai ar mani kas atgadītos.
Es gribu atpakaļ! Kad braukšu atkal, noteikti ieplānošu ilgāku laiku, lai apskatītu pēc iespējas vairāk vietu, kalnus, ūdenskritumus, pludmales un pilsētas.
