Kalnu ieskauta pilsēta, Medeljinas centrs, gaisa vagoniņi, kolumbiešu virtuve, lietus, pilsētas parki, botāniskais dārzs, sirsnīgi cilvēki, liķērijas, rums tetra pakā un el Poblado.
Tūristiņā. Pablo Eskobara pilsēta II2
106
0
Otrā diena sākas diezgan agri, izejot no mājas kur vien skaties var redzēt kalnus. Dzīvei ielejā ir savs mīnuss - smogss, bet kā zināms, skaistums prasa upurus. Nākamā pietura pilsētas centrs.
Medeljinas centrā, kas gan vairāk izskatās pēc nomales, tiku pie gardām kolumbiešu brokastīm. Viņiem te ļoti garšo zivis, laims, avokado un banāni.
Manuprāt, Medeljinas centrs izskatās pa vidu starp Pļavniekiem uz Maskaču deviņdesmitajos gados, bet kādā mazliet eksotiskākā vietā. Ja meklē seno kolonialistu arhitektūru un bruģakmens ielas, tad šī nav īstā pilsēta. Arhitektūras dēļ uz Medeljinu pavisam noteikti nav vērts braukt.
Kā jau tādās vietās uz ielām pilnīgi visur tirgo augļus, lupatas un smaržas, tirgotāju lietussargi ir Kolumbijas karoga krāsās. Lietussargi pavisam noteikti katram tirgotājām ir pirmā nepieciešamība, jo mūžīgajā pavasara pilsēta līst pat vairākas reizes dienā.
Reklāma
Man pilsētas centrā vislabāk patika Botero laukums ar apaļīgo vīreļu skulptūrām. Tā esot vienīgā vieta, kur bālģīmji var izņemt telefonu no somas dziļumiem, bet tāpat jāievēro nepieciešamie drošības pasākumi.
Laukums nosaukts Fernando Botero vārdā, viņš ir otrs pasaulē slavenākais cilvēks no Medeljinas, uzreiz aiz Pablo Eskobara. Botero ir visā pasaulē ļoti labi zināms skulptors un mākslinieks un šos darbus Botero laukumā viņš reiz dāsni atdāvināja savai dzimtajai pilsētai.
Pēc pilsētas nemīlīgā centra apskates devāmies uz gaisa vagoniņiem (metro cable). Tas reiz bija ļoti inovatīvs pasākums Medeljinas un visas pasaules sabiedriskā transporta satiksmē, kur gaisa vagoniņš kā parasts pilsētas sabiedriskais transports no ielejas nogādāja cilvēkus kalnup un atpakaļ.
Reklāma
Nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kas dzīvoja augstāk kalnos ceļā vairs nebija jāpavada sešas stundas, lai tikai nokļūtu pilsētā. Kopš ieviesti gaisa vagoniņi kalnu rajončikos arī esot drošāk, tomēr fotoaparātu man drošības apsvērumu dēļ, iesaka atstāt somā. Klausīju padomam, kaut kopā ar saviem latino ceļa biedriem vispār nejutos apdraudēta.
Pat šim rajonam ir kāds šarms, lai gan mājas pilnīgi parastas ķieģeļu kastītes un uz ieliņām tirgotāji. Šādas ieliņas var manīt arī Narcos kadros, kā nekā seriāls jau ir arī par šo pilsētu.
Kalnu barrio (rajons) ielās varēja manīt pa kādam ēzelītim, bet pārsvarā cilvēki pārvietojas ar motorizētu transportu, tas nozīmē, ka dzīves līmenis iet uz augšu.
Reklāma
Skati no kalna uz Medeljinu ir elpu aizraujoši, ko ik pa brīdim realitātē atgriež auksta duša lietus gāžu veidā. Lietus ir tik spēcīgs, ka jāmeklē jumts kur patverties.
Que mierda! Lietus nāk!
Tev patiks šie raksti
