Es kaut kā neuzmanīgi apsolīju, ka izveidošu rakstu, par islama reliģiju (ja man būs iedvesma). Turpmākais ir manas personīgās domas, un nekādā gadījumā nepretēndēju uz patiesību.
Pats esu pavadījis divas nedēļas Marokā, kontaktējos ar vietējiem musulmaņiem, uzklausīju viņus, man veidojās priekštats par viņu pasaules uzskatu. Pēc tam izrādījās. ka mans darba kolēģis ir nostrādājis Irākā 80-to gadu sākumā 2,5 gadus (Tigras upes dambi būvējot, Sadama Huseina laikā), un mūsu domas saskanēja.
Mēs visi esam dzirdējuši, ka musulmaņiem ir pamatā divas "konfesijas" suīti un šīiti, atšķirība starp viņiem ir tieši tāda pati, kā starp katoļiem un luterāņiem ( tā lai neiedziļinātos sīkumos), naids nav mazāks, kā kristiešiem, kaut vai atceraties "Bērtuļa nakti" Francijā. Bet viņiem pamatā ir viena kopīga iezīme, viņi paši tiksies ar Alahu, izsūdzēs visus grēkus un saņams svētību (77 jaunavas, iespējams es kļudos skaita ziņā). Bet ir trešais reliģijas novirziens, kuru augstāk minētie neatzīst, (visu laiku mēģinu atcerēties, kā tos sauc, bet neatceros), kuri izmanto sūtņus pie Alaha, lai nodotu ziņu, tas nozīmē, es nogalināšu, viņš tiksies ar Alahu un nodos ziņu no manis, Dievs man piedos.
Kā es teicu sākumā, tās ir manas personīgās domas, nepretendēju uz patiesību. Daudz ko vēl neuzrakstīju, iedvesma beidzās, ja kādam ir interese varētu turpinat (ja būs iedvesma).
