Tā nu vainahi nosacīti mierīgajā periodā, kad neizcēlās diži kari, īpaši netraucēti nodarbojās ar tikko pieminētajām lietām, līdz XVIII g.s. beigās Krievijas imperijas robežas pietuvojās līdz pašām vainahu apdzīvotajām teritorijām. XIX g.s. vidū Krievija uzsāk veidot nocietinātu līniju gar Terekas upi tadējādi jau okupējot teritorijas kurās dzīvoja Kaukāza tautas. Vēl pēc īsa brīža Terekas krastos izveidotie nocietinājumi kalpos, kā atbalsat līnija tālākajai Krievijas ekspansijai Kaukāzā un tā jau izraisīs vairākus Kaukāza karus. Par šiem kariem mēs vēl parunāsim pēc kāda brīža, bet tgad mēs varam pamest Šira-Jurtas muzeju lai turpinātu ceļu.
Bet! Pirms dodamies prom es muzeja pievārtē atrodu vēl kaut ko ļoti interesantu priekš sevis! Tas ir automobīlis VAZ2103, ļoti ideālā tehniskā stāvoklī. Teiksiet kas tur īpašs?! Īpašs ir tas, ka manas ģimenes un vēlāk mans pirmais auto bija tieši šīs markas, un Latvijā vai Eiropā tādu diez vai šodien kaut kur sastapsiet. Pie kam šeit sastaptais auto ir precīzi tādā pašā (retā) krāsā, kadā bija mūsējais VAZ! Nezinu kapēc, bet mani uzjundināja jaukas atmiņas un pat radās doma pajautāt šī auto saimniekam, vai viņš nevēlās to pārdot. Starpcitu vēl japiebilst, ka vainahi un kaukāzieši kopumā izceļas ar īpašu attieksmi pret saviem spēkratiem. Automobīļi šeit tiek pulēti un ķūnēti, kopti un mīleti, u.t.t.! Tādēļ nav īpaši ko brīnīties, ka šeit šis vecais trešās markas žigulītis ir tik labi saglabājies līdz mūsdienām.
Šali, vārti uz čečenu zemi- Ičkēriju.
Esam nonākuši Šali pilsētā. Līdzīgi kā Argunā šeit pilsētas centrā top iespaidīga mošeja un kārtējais paraugkvartāls. Var manīt, ka pavisam drīz šis komplekss būs uzbūvēts un tad droši vien uz šejieni būs patīkami atbraukt, un apskatīties ritošo darbu rezultātus. Šodien te vēl īsti nav ko aplūkot tādēļ turpinām šķērsot pilsētu un pa ceļām pāris rindiņās par to izstāstīšu.