Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
144

Mangaļsalas nesen renovētās dabas takas ir radījušas tūrisma pieplūduma vilni šajā ģeogrāfiskajā pussalā. Daudziem pat gados vecākiem cilvēkiem tā varētu būt pirmā reize, kad viņi parādās šajā apkārtnē, jo padomju laikos uzliktie militārie ierobežojumi liedza brīvi pārvietoties gar pludmales teritoriju. Un tagad, staigājot pa mežaino apvidu, ir saprotams, kāpēc, jo ik pa dažiem soliem no meža kā aizmirsts Filadelfijas eksperimenta kuģis izlien neliels, aizaudzis bunkurs, kurš lūdz cilvēkiem ieskatīties tā turētajos noslēpumos. Mangaļsala saturēja desmitiem militāru objektu, kas arī ir būtiskākais iemesls, kura dēļ mūsu valsti nekad neieņēma no jūras puses - Daugavas ieeja bija apsargāta labāk nekā Mona Liza pēc tās atgūšanas.

Tomēr reti cilvēki apstājas, lai izdarītu ko vairāk, kā vien pakāpelētu pa bunkuru jumtiem un apskatītu to ieejas, pirms dodas tālāk pa taku un seko cilvēku plūsmai, kas iztek pludmales deltā, izklīstot simt divdesmit grādu leņķī uz jūru no laipas beigām. Drošsirdīgākie pat sadūšojas, lai apmeklētu molu un redzētu iebraucošos kuģus, kuru radītie viļņi divdesmit minūtes pēc to aizbraukšanas atgādina palikušajiem par redzēto grāciju. Eiropas projekts bija saistīts galvenokārt ar laipu un autostāvvietu izstrādi, tāpēc kādēļ gan apskatīt ko citu? Daba ir pietiekami ērti redzama arī nesaslapinot savas kājas aprasojušajā zālē.

Vasara tuvojas beigām, bet Mangaļsala no tā necieš - tik tiešām, lai arī pludmales smiltis vairs nesilda kājas un jūras ūdens kļūst stindzinošs, bunkuri viesmīlīgi aizcina ceļotājus tajos atpūsties un varbūt sasildīties vai atvēsināties (atkarībā no gadalaika). To kriminālās aizmirstības dēļ es arī izlēmu, ka šis raksts ir nepieciešams - cilvēkiem nepatīk atcerēties savu vēsturi, tomēr kā Dens Brauns savā darbā "Pirmssākums" teica - "Mums nevajadzētu aizmirst savu vēsturi pat, ja tā ir bijusi traumējoša".

Parasti uz Mangaļsalu... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
1.

Parasti uz Mangaļsalu nokļūst vai nu ar mašīnu noparkojoties vienā no divām galvenajām autostāvvietām, vai arī ar autobusu. Abi veidi atved tieši pie galvenā ceļa cauri mežam - Mangaļsalas ielas. Tā ir daļēji asfaltēta pāri akmeņu bruģim un daļēji smiltis, kurās pat gājējiem ir nepatīkamāk pārvietoties, nekā pa meža takām. No šīs ielas var redzēt lielu daļu, tomēr ne visus, bunkurus, kas atrodas Mangaļsalā, tomēr īsai vizītei un pat garākai pastaigai, lai izbaudītu atmosfēru, tie būs pietiekami labi un pat perfekti.

Ja sākam iet no Vecāķiem... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
2.

Ja sākam iet no Vecāķiem tuvākās stāvvietas, tad jau diezgan drīz attopamies sasnieguši rozīgu struktūru ar plaši atplestām durvīm. Sarkanie ķieģeļi indicē, ka ēka ir celta pirms padomju laika un ir vairāk nekā gadsimtu veca. Pēc šī paša projekta turpinot iet pa ceļu būs novērojamas vēl divas celtnes, tomēr ir saprotams, ka ziņkārība jums neļauj paiet garām kaut vienam no tiem - ja nu ir kāda slepenā istaba vienā no tiem, kas padara vizīti unikālu? Ja nu tomēr kādā no tiem ir paslēpts skelets vai padomju militārie plāni aizsardzībai pret uzbrukumu no jūras puses?

Un beidzot skatam paveras... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
3.

Un beidzot skatam paveras arī pirmais aizsardzības mehānisms - šajā tukšajā cementa aplī agrāk komfortabli iekārtojies sēdēja mazs lielgabals, kura uzdevums bija ik pa laikam uzriet uz iebrucējiem vai vienkārši garāmgājējiem, izšaujot īsu sekvenci ar lodēm. Bēdīgi iedomāties, ka šis lojālais ierocis tagad ir atradis savu nobeigumu kādā Rīgas metālpārstrādes rūpnīcā, kur iespējams tika pārkausēts uzgriežņatslēgā. Varbūt tavā garāžā šobrīd atrodas metāla gabals, kas agrāk nesa teroru Rīgas piejūras iedzīvotājiem, sniedzot koncertu ar skaļiem paukšķiem cauri naktīm.

Iedomāties nemitīgos cilvēku... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
4.

Iedomāties nemitīgos cilvēku soļus, kas steidzas cauri šim gaitenim, lai sniegtu savu ziņojumu par atbraukušo kuģu nodomiem, pierādās tikai daļēji sentimentāli, jo lai gan ēka ir dabas apēsta un cietusi no korozijas, tā arī ir kalpojusi par patversmi vienam no baisākajiem spēkiem, kas jebkad ir parādījies uz Zemes. Pat vērojot šo apstākli, ir vilinoši iztēloties jaunības gadus nelielajam bunkuram un filozofēt par pagājušā bezjēdzību un nāves skaistumu. Nav jēgas steigties, lai gan ceļš šķiet garš, tas ātri paies. Izstaigājiet kārtīgi celtnes stūrus, pieskarieties mitrajiem ķieģeļiem, kas apzinīgi un cītīgi šobrīd turpina turēt vairākas tonnas zemes virs jūsu galvām romantisma stila arku formā.

57066747 24062869  scaronīs... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
5.

57.066747, 24.062869 - šīs ir koordinātas vienam no iespaidīgākajiem Mangaļsalas bunkuriem. Tas ir pussabrucis, tomēr dod joprojām kompetentāku iespaidu, nekā Dienvidu tilts. Ejot pa ceļu un skatoties pa labi, jūs to nepalaidīsiet garām - celtne kā aizmidzis milzis piesaistīs jūs ar savu dārdošo krākšanu, kas caur kokiem atbalsosies vizuālā formā. Kāpēc lai nebūtu atsaucīgs pret šo uzaicinājumu? Kā vientuļš un pamests vecs vīrs, tā priecāsies par iespēju mēmi izpaust savus stāstus un noslēpumus pat visdistancētākajam garāmgājējam.

Pirms dodaties iekscaronā... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
6.

Pirms dodaties iekšā, iesaku tomēr uzmest aci jumtam - konstrukcija ir haotiska un gleznaina ar kokiem gan uz tās, gan tai apkārt, kas komplimentē perfekti izjaukto integritāti. Iespējams arī pamanīsiet spraugas un telpas, kuras vēlēsieties atrast, veicot nelielo pastaigu pa pamestajām celtnēm.

Baisi iedomāties ka cilvēku... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
7.

Baisi iedomāties, ka cilvēku pēkšņas izzušanas gadījumā visas mūsu radītās celtnes gadsimta laikā piemeklētu līdzīgs liktenis - rodas nelielas plaisas sānos un jumta no lietus nemitīgas klapēšanas. Plaisās uzkrājas tas pats lietus ūdens, kas ziemā sasalst un, rezultātā, ir spiests izplesties, paplašinot spraugas un izlaužot kādu akmeni no tā vietas struktūrā. Tā, vienu akmeni pēc otra, visa struktūra ar laiku rada sevī jaunu ieeju, pa kuru aizvien vairāk elementu var sevi iepazīstināt ar ēkas iekšējiem objektiem, kā arī dzīvnieki, kuri iepriekš nepievērsa daudz vērības vertikālajiem monstriem, pēkšņi ierauga iespēju veidot sev norobežotu un mājīgu aliņu, kurā būtu pasargāti no citiem, lielākiem zvēriem.

Visa perimetra... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
8.

Visa perimetra apstaigāšana un katras sīkākās nianses izpētīšana varētu prasīt veselu dienu, ja ne pat nedēļu, tomēr par laiku nav jāsatraucas. Mēnesnīcā Mangaļsala turpina laistīties savā elegancē un ļaus jums sameklēt taku, kas vestu jūs atpakaļ. Ir skaidrs gan, ka ja tagad pametīsiet šo vietu, jums nekad nedos mieru šis skaitlis - septiņi. Kāpēc tas ir uzrakstīts uz šīs sienas - kāpēc noturējās tik ilgi? Un līdz cik augstam skaitlim tiek bunkuri?

Lai arī scaronķietami... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
9.

Lai arī šķietami pamesta, tomēr vieta ir kultūras centrs - pēc takām var redzēt, ka daudzi izvēlas bunkuru kā ierastu pastaigu objektu. Un kāpēc gan ne? Fotogrāfijas nespēj pienācīgi attēlot visu, ko var izjust tur esot. Tomēr, šis dīvainais krustojums man atgādināja par Roberta Frosta poēmu "The road not taken". Fascinējoši, ka mūs visus pievelk pagājušais tik dziļā līmenī, ka radam nestrukturētas taku sistēmas tam apkārt. Šķietami pat atbrīvojamies no sistēmu uzliktajiem slogiem.

Pat apskatot bunkuru no... Autors: Treasurehunt Mangaļsala
Autora bilde
10.

Pat apskatot bunkuru no nedaudz ziemeļu puses var redzēt, ka daba ir izlēmusi tam neatņemt iespaidīguma auru. Koki to ir ielenkuši un uzveikuši - kaut kas, ko nespēja izdarīt militārie spēki, bet tas turpina lepni stāvēt pat izkropļots un parazitēts.

0
144
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [6]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
blusu_kerajs avatars
Medaļa BestsellersMedaļa Admins iesakaMedaļa Sensācija
  blusu_kerajs 27.08.19 09:25
3
0

Izcili! Paldies par rakstu!   

salinas avatars
Medaļa MasonsMedaļa Admins iesakaMedaļa Spoks
  salinas 27.08.19 09:30
3
0

Esmu tos bunkurus skatījis 1972 gadā, kad tur vēl saimniekoja PSRS armija. Atceros, ka saskaitīju ka lielgabalu piestiprināšanai tika izmantotas 96 skrūves apmēram 50mm diametrā. Varbūt kļūdos, sen tas bija.

rasiks avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa AutoklikerisMedaļa Autoklikeris
  rasiks 27.08.19 14:14
3
0

Apsveicu ar pirmo rakstu spokos! Sen te nebiju tik daudz emociju izraisošu rakstu lasījusi par mūsu pašu bagātībām. Izcili, gaidu šāda satura rakstus vēl! Paldies!

Dāvids Zakrevskis avatars
Medaļa Veiksmes lādeMedaļa Spoks
  Dāvids Zakrevskis 07.09.19 16:22
2
0

Kāds zina atbildi kodam?

jurikz avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  jurikz 27.08.19 11:22
1
0

Pat nepateiksi, ka Rīga. Tik smaki gan nestaigāju, bet man arī patika tajā pusē.

SAMSS avatars
Medaļa NostradamsMedaļa RainisMedaļa Autoklikeris
  SAMSS 27.08.19 12:29
0
0