Kosova 5. daļa: Kosovas tūrisma citadele - Prizrena6

Starp citu jau iepriekš biju kaut kur uzgājis infomāciju, ka staigājot pa šo rajonu esot jāuzmanās! Jāuzmanās ir nevis no cilvēkiem, bet gan no čūskām, kurām šīs pamesto ēku drupas kalpo kā ideāla mājvieta. Par to mēs arī parliecinājāmies!

Tālāk mūsu ceļš ved pa stāvu ieliņu augšup kalnā. Te starp krūmos ieaugušo ēku drupām atkal pamanām baznīcas kupolu. Patiesībā šo baznīcu iverojām jau sen. Tā atrodas uz neliela palato piekalnē, burtiski virs pašas vecpilsētas, pusceļa līdz cietoksnim ,un to ir grūti nepamanīt.

Tātad pirms dodamies līdz cietoksnim nogriežamies nedaudz sāņus pa labi, lai apskatītu šo baznīcu.Te nu arī nonākam līdz šij baznīcai.

Šī ir tā saucamā Svētā pestītaja baznīca (Црква Светог Спаса). Baznīca šajā vietā tapusi jau XIV g.s. sākumā un to būveja serbu vietvaldis Mladens Vladojevičš. Tajos senajos laikos baznīca esot bijusi slavena ar tās izcilajām freskām un grezno altāri. Sekojoši XIV g.s. beigās līdz ar pilsētas nonākšanu turku valdījumā baznīca tika izpostīta un tās mūros ilgstoši esot atradies zirgu stallis. Savukārt 1836.gadā, vēl pie turku valdīšanas, baznīca tika atgriezta pareizticīgajiem un sākās tās atjaunošanas darbi. Tā arī līdz galam baznīca tad netika atjaunota. XIX g.s.vidū tā cieta ugunsgrēkā un sekojoši tās kailie mūri gozējās virs pilsetas gandrīz 100 gadus. Nākošie atjaunošanas, jeb precīzāk sakot restaurācijas darbi, tajā notika tikai no 1953. līdz 1963.gadam, vēl komunistiskās Dienvidslāvijas laikos.  Tad arī šī ēka tika atdzīta par Dienvidslāvijas vēstures un kultūras mantojumu. Protams ka baznīcas funkciju darbība tad (komunistu valdīšanas laikos) netika atjaunota.

Neliels altāris un neliela kapella starp baznīcas drupām šeit tika izveidota tikai 1990. gadā. Tas notika līdz ar serbu nacionālisma un reliģisko izpaušmju palielināšanos. Sekojoši 2004.gadā albāņu izraisīto grautiņu laikā arī šī baznīca, jeb precīzak sakot, šeit izveidotā kapella un altāris, tika izpostīti. Starp citu, šodien šīs baznīcas bildes bieži rotā dažādus rakstus par notikumiem Kosovas konflikta laikā, kā maldīgs uzskates materiāls. Vienkārši skatoties šīs bildes var rasties iespaids, ka šī baznīca par drupām pārvērsta 2004.gadā! Patiesībā kā jau minēju, baznīca nekad tā arī netika pilnībā atjaunota un līdzīgi šādā izskatā tā rotā Prizrenu jau ne vienu vien gadu simteni. Par to viegli var pārliecinaties papētot vēsturiskas Prizrenas foto bildes.

Prizrenas cietoksnis.

Pēc īsas Svētā pestītāja baznīcas drupu izpetes ieturam nelielu pauzi sēžot uz soliņa un baudot pilsētas panorāmu. Arī no šejienes paveras lielisks skats uz vecpilsētu un Lumbardi upi, bet panorāmu nedaudz bojā lejup esošā serbu kvartāla grausti.

Pēc nelielas pīpauzes dodamies tālāk augšup kalnā un pavisam drīz nonākam līdz cietokšņa vārtiem. Te nu viņš ir! Prizrenas cietoksnis, jeb Kalaja Prizreni, kā to dēvē vietējie ļaudis. Cietokšņa  teritorija patiesībā ir diezgan liela, tadēļ vispirms sameklējam augstāko punktu no kura to visu var labāk izpētīt.