Galu galā atgriežamies Prevallas ciemā un veicam nelielu pastaigu līdz te pat netālu esošajam dižskabārdžu mežam.
Pēc īsas pieturas Prevallā, tālak mūsu ceļs ved lejup gar straujo Ļepenacas upīti un drīz mēs nonākam līdz Brezovicas ciemam. Te mēs pēdējo reizi nogriežamies no maģistrālā ceļa, lai dotos apskatīt lielāko Kosovas kalnu slēpošanas centru. Ceļš pakāpeniski ved ar vien augstāk un augstāk kalnā. Pa ceļam šķērsojam pāris nelielus ciemus kurus caurvij straujas kalnu upītes un strauti. Šajos ciemos pārsvarā dzīvo atpūtnieki un tūristi, bet ziemas sezonas laikā šeit apmetas kalnu slēpošanas cienītāji. Te atrodas arī vairākas viesnīcas, viesu nami un dažādas kafejnīcas. Patiesībā šie kalnu ciemi kopā ar tuvumā esošajām slēpošanas trasēm arī veido Brezovicas kalnu kūrorta kompleksu.
Tā nu braucam augšup kalnā, līdz ceļš izbeidzas pie liela viesnīcu kompleksa no kura augšup kalnos ved vairāki pacēlāji.Tagad gan sniegs uz nogāzēm gandrīz ir nokusis. Tadēļ trases jau kādu brīdi atpakaļ ir slēgtas uz vasara guļu un te valda īsts klusums.
Toties ziemā šeit esot ir pilns ar ļaudīm jo, kā nekā, Brezovica ir pats lielākais kalnu slēpošanas komplekss Kosovā. Pēc neliela pit-stopa pie Brezovicas slēpošanas trasēm jau dodamies lejup un atgriežamies Brezovicas ciemā.
Te nu arī esam nobraukuši gandrīz visu atlikušo ceļā posmu Kosovas teritorijā. Pirms pamest Kosovu vēl uz īsu brīdi pieturam pie veikala nelielā pilsētiņā Šterpce (Shtërpcë). Šī ir vēl viena Kosovas pilsēta kurā lielāko daļu iedzīvotāju sastāda serbi un arī šij pilsētiņai ir sava interesanta vēsture, bet Kā jau tikko minēju, atlikušajam ceļa gabalam esam veltījuši tikai nepilnu dienu, tadēļ tā kārtīgi apskatīt un iepazīt Štrepces pilsētu un šo reģionu mums nesanāk. Patiesībā vakars jau ir klāt un sāk satumst. Tadēļ uzreiz pēc iepirkšanās Šterpcē turpinām ceļu līdz Kosovas un Maķedonijas robežai.
Galu galā, jau tumsā, esam nonākuši Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē, kur pavadīsim vēl vienu nakti, līdz lidojumam mājup. Noslēgumā vēl tikai atrodam kafejnīcu kurā ieturam vakariņas un te mūsu ceļojums var teikt ir galā. Pati Skopje, kā jau iepriekšējos stāstos esmu stāstījis, arī ir unikāla un ļoti interesanta pilsēta. Jo īpaši efektīgi tā izskatās naktī.