Protams ka šim klosterim secen negāja arī 2004.gada notikumi. Tā gada 17. martā satrakojušos albāņu radikāļu pūlis ieradās šeit un izpostīja atjaunotās klostera ēkas. Tās tika nodedzinātas. Albāņu radikāļi šo vandālisma aktu attaisnoja ar to, ka serbu pareizticīgo baznīcas dardoņi-garīdznieki esot aktīvi sadarbojušies ar Dienvidslāvijas-serbu armiju un dienestiem, pret albāņiem piekoptā genocīda veikšanā. Pie kam, pēc serbu armijas padzīšans no Kosovas vairākas personas, kas bija ņēmušas dalību albāņu tautības ļaužu slepkavībās un vajāšanā, esot slēpušās klosteros un baznīcās, kā viltus garīdznieki.
P.S. pirms noslēguma.
Tāda lūk ir šī klostera vēsture! Tā ir tik pat sarežģīta kā visas Kosovas vēsture kopumā.Te gribu vērst uzmanību uz to, ka visa šī stāsta gaitā daudz maz objektīvi centos arī izstāstīt visu, ko zinu par šīs valsts vēsturi un traģiskajiem notikumiem. Patiesībā nav viegli saprast, kuam šo Kosovas traģisko notikumu gaitā ir taisnība. Kaut kādā mērā taisnība ir gan serbiem, gan albāņiem. No kara un nemieriem ir cietuši, ir vieni, ir otri. Tā pat šo ciešanu izraisītāji arī atradās abās naidīgi noskaņotajās nometnēs. Tagad manuprāt ir pienācis laiks atskatīties uz vēsturi bez liekām emocijām. Tāpat ir jāiemācās, izvērtēt kļūdas un panākt kompromisus. Īsāk sakot ir jādara viss, lai šādi traģiski notikumu vairs nekad neatkārtotos. Galu galā gribās ticēt ka tas tā arī notiks!
Vis maz pagaidām šķiet, ka situācija Kosovā ir mainījusies uz labo pusi. Vecie grēki tiek piedoti un šķiet savstarējais aizvainojums un naids arī ir manāmi mazinājies. Lielā daļa serbu ir atgriezušies Kosovā. Serbu tūristi un svētceļotāji dodas uz Kosovu ceļojumos. Tiek atjaunotas nopostītās mājas un svētvietas. Arī šeit klostera ēkas ir atjaunotas un tajās atkal mitinās ticīgie ļaudis. Tas galu galā ievieš cerību par labāku un drošāku nākotni!
Ceļojuma noslēguma posms. Šarplaņnas kalni starp Prizrenu un Kačaniku.
Te nu ir pienācis mūsu Kosovas ceļojuma pēdējais posms.Jau ir vēla pēcpusdiena un mums vēl ir jānobrauc neliels gabals pa Lumbardi upes ieleju, tad jāšķērso Prevallas kalnu pāreja un tālāk pa Šarplaņinas kalnu piekāji jānonāk līdz Kačanikas pilsētiņai. Kačanikā mēs uzsākām ceļojumu pa Kosovu un tur tas arī noslēgsies. Laika vairs nav daudz, jo drīz sāks krēslot, tādēļ šo ceļa posmu veicam salīdzinoši ātri un tikai ar dažiem īsiem pieturas punktiem.
