Papētot šīs fotogrāfijas uz reiz var redzēt, ka starp bojā gājušajiem ir gan skolotāji, gan skolēnu vecāki un ģinenes cilvēki: mammas, tēti, vecmāmiņas, vectetiņi, vecākie brāļi un māsas. Protams! Lielākā daļa no upuriem ir paši šīs skolas skolnieki. Saskaņā ar Krievijas varas iestāžu datiem šeit, terora akta laikā, bojā gājuši esot 333 nevainīgu cilvēku starp kuriem 186 bija bērni.
Kas nogalināja Beslanas bērnus?
Par to, kas un kā šeit notika, es tagad protams neatstāstīšu, jo par to var izlasīt un uzzināt neskaitāmos ziņu avotos, un video materiālos (dokumetālās filmās u.c. info-piem: youtube). Gribu tikai piebilst, ka šie Beslanas notikumi ir radījušī neskaitāmas diskusijas un strīdus, gan sabiedrībā, gan presē, gan sociālajos tīklos un citur. Vēl jo vairāk- saskaņā ar šiem notikumiem ir radušās pat vairākas sazvērestības versijas un teorijas!
Patiesībā sakot- pētot informāciju par Beslanas notikumiem arī man nācās saskarties ar to, ka tā ir ļoti pretrunīga. Dažādos informācijas avotos informācija un minētie fakti ir atšķirīgi! Galu galā es arī esmu te ieradies, lai kaut ko vairāk uzzinātu, saprastu, un lai kliedētu manas šaubas par dažiem pretrunīgiem faktiem.
Pirmais ko ievēroju iedziļinoties Beslanas traģēdija lietā ir tas, ka Krievijas varas iestādes ar savu mēdiju palīdzību, jau pašā terorakta laikā, nejauši vai apzināti, pacentās izplatīt nepatiesu informaciju par šeit notiekošo. Pirmkārt tā bija informācija saistībā ar ķīlnieku skaitu. Krievijas valsts masu mēdiji sākotneji samazināja ķīlnieku skaitu un ziņoja tikai par nedaudz vairāk kā trīssimts sagūstītajiem. Tajā pat laikā, pašā Beslanā jau bija zināms, ka gūstekņu skaits var pārsniegt pat tūkstoti! Tālāk ar dažadu pretrunīgu informāciju no varas iestāžu puses, saistībā ar Beslanu, nācas saskarties visai bieži un tas manuprāt arī ir radījis sabiedrības neuzticību un pat sazvērestības teorijas. Galu galā šodien, vēl jo projām, strīdi un diskusijas par to, kas tad īsti te notika ne tuvu nav norimušas. Protams jautājumi par to- kas, kā un kapēc, ir ļoti daudz. Un tomēr pastāv pats galvenais jautājums-kas tad patiesībā nogalināja Beslanas bērnus?
Galu galā tas, ka šajos notikumos galvenie vainīgie ir paši terora akta veicēji nav ne šaubu! Savukārt vai tie ir tikai vinīgie vainojamie? Arī es par to stipri šaubos! Skatoties neskaitāmos video un lasot neskaitāmus rakstus par notiekumiem Beslanā man radās pārliecība, ka ķīlnieku atbrīvošanu varēja veikt ar krietni mazāku upuru skaitu. Īsāk sakot -mans viedoklis ir tāds, ka šī ķīlnieku atbrīvošanas operācija tika veikta ļoti neprofesionāli un pat noziedzīgi. Negribu pilnībā atbalstīt tos, kuri apgalvo, ka šīs operācijas neveiksmē pirmkārt ir vainojama Krievijas federālā drošības dienesta-FDD (ФСБ) vadība, bet iedziļinoties notikumos un paanalizējot siituāciju gribot-negribot nākas secināt, ka tas tā varetu būt!
Pirmkārt pastāv jautājums, kurš tad pirmais izšāva? Cik zinu -teroristi jau bija iesaistījušies pārrunās un dienu pirms Krievijas specdienesti uzbruka skolai jau bija atbrīvojuši 24 ķīlniekus. Tā tad, te nevar būt runa par to, ka teroristi nebija gatavi kompromisiem. Vēl jo vairāk tas liecināja par to, ka viņu mērķis nav tikai nogalīnāt. Tātad, neredzu nekādu iemeslu teroristiem sākt ķīlnieku nogalināšanu un pakļaut sevi pilnīgai iznīcināšanai.
Un tomēr! Trešā septembra pulksten 13.05 nogranda pirmais sprādziens! Kurš tad izšāva? Krievijas oficiālie dienesti protams apgalvo, ka sportazālē uzsprāga teroristu uzstādītais spridzeklis. Savukārt vairums no traģēdijas lieciniekiem apgalvo, ka pirmais šāviens tika veikts no ārienes. Tā tad skolā esošie teroristi nebija tie, kas uzsāka sadursmi. Vēl jo vairāk, aculiecinieki apgalvo, ka neviens no sporta zālē uzstādītajiem teroristu spridzekļiem tā arī netika uzspridzināts. Tas nozīmē, ka visus sekojošos sprādzienius zālē radītja no ārpuses raidīti lādiņi! Galu galā arī specdienestu pārstāvji nenoliedza, ka viņi bija šāvuši no granātmetējiem pa sporta zāli, bet atkal tika apgalvots, ka tas tika darīts pēc tam, kad sporta zālē jau nogranda sprādziens.
Labi! Es varu pieņemt, ka lai atbrīvotu ķīlniekus specdienestam ir jāveic preventīvas darbības un nebūtu nekas nosodāms, ja viņi izšauj pirmie, lai operāciju veiktu ar mazākiem zaudējumiem. Toties es nevaru saprast, kāpēc pēc pirmā šāviena sekoja neskaitāmi sekojošie šāvieni? Pie kam tika šauts arī no uguns metējiem. Vēl jo vairāk- tas notika redzot to, ka sportazāles iekšpusē uzstādītie teroristu lādiņi nesprāgst! Tālāk seko vēl grūtāk izskaidrojamas lietas.
Pēc pirmajiem sprādzieniem sporta zālē iegruva iekarināmie griesti un tie apraka lielāko daļu zālē esošo ķīlnieku. It kā izceļas ugunsgrēks, bet visa zāle vēl nedeg. Par to var pārliecināties pētot vairākas fotogrāfijas, kuras uzņemtas pēc pirmajiem sprādzieniem.